Krievijā aizvien visu, kas ļauns un naidīgs, sadzīves līmenī lamā par fašistiem.
Krievijā aizvien visu, kas ļauns un naidīgs, sadzīves līmenī lamā par fašistiem. Nevienam nenāk prātā vēsturiskā patiesība, ka fašisms bijis raksturīgs tikai Musolīni Itālijai, un šai ideoloģijai tikai attāla radniecība ar antisemītiskajām ideoloģijām.
Nu jau trešajai krievu paaudzei kāda nolamāšana par fašistu ir kļuvusi tik ikdienišķa, par kādu jau simtajā paaudzē iegājušies “maķ” vārdi — neapzinoties šo lamu sākotnējo saturu.
Mazliet gudrāki vēstures faktu interpretācijā ir Latvijas krievi un tie, kas sevi par tādiem uzdod, piemēram, Kabanovs, Pliners, Giļmans, Petropavlovskis un nu jau arī Aijo Beness. To apliecina tas, ka propagandas filma par it kā Latviešu SS briesmu darbiem vairs netiek sasaistīta ar fašismu, bet gan ar nacismu, laikam taču domājot vācu, nevis latviešu nacismu, jo Hitlera nacionālsociālistu partijā drīkstēja uzņemt tikai etniskos vāciešus. Nacisms — tas tomēr vairs nav īsts lamuvārds, bet pretenzija uz vēsturisku patiesību.
Līdzās tam, ka filma “Nacisms baltiešu gaumē” ir paredzēta nacionālā naida uzkurināšanai Baltijā, iecerei ir arī savs blakusuzdevums, proti, ir vajadzīgs novērst pasaules uzmanību no situācijas pašā Krievijā.
Drošības dienestu perinājumi
Nesen presē varējām lasīt fragmentus no žurnālistes Astras Milles intervijas ar vārdā nenosauktu čekistu, cik noprotams, augsta ranga virsnieku, kurš pavēsta, ka deviņdesmito gadu sākumā Krievijas Federālais drošības dienests izstrādājis koncepciju Liberāli demokrātiskās partijas jeb Žirinovska vadītās organizācijas radīšanai. Tas bija laiks, kad Kremlim bija nepieciešama kāda manipulējama politiskā partija, kas formāli izskatītos kā opozīcijas spēks, bet īstenībā kalpotu tikai īsto opozicionāru rindu šķelšanai. Jāteic, ka Žirinovskis sev uzticēto lomu veic spīdoši. Pastiprinoties vajadzībai pēc impērijas idejas uzsildīšanas, tie paši FDD polittehnologi izstrādāja koncepciju citam politiskajam grupējumam, ko tagad pazīstam kā partiju “Rodina”. Tiesa, šīs ekstrēmistu partijas vadītājs Rogozins nesen nedaudz pārspīlēja, Maskavas pilsētas domes vēlēšanās startējot ar izteikti rasistisku lozungu, nokļūstot gandrīz starptautiska skandāla epicentrā. Tāpēc Kremlis Rogozinu sodīja, liedzot tam savu atbalstu. Bet tas tikai pagaidām. Cita starpā, gan Žirinovskis, gan Rogozins Latvijā izsludināti par nevēlamām personām.
Līdzās šīm partijām Krievijā darbojas virkne ekstrēmistiska virziena organizāciju. Visai skandalozi ir tā saucamie skūtgalvji un barkanovieši, kuri par savu simbolu izvēlējušies kāškrusta variantu, tiesa, pēdējā laikā šie brašuļi liekas kā izplūkāti, rodoties šovinistiskām kustībām. Krietni populārāki skaitās nacionālboļševiki jeb ļimonovieši, kuri uzticīgi sirpim un āmuram. Laikam tomēr ļimonoviešu aktivitātes pārāk uzkrītoši bija vērstas pret Kremli, tāpēc organizācija tika sašķelta un prāva grupa aktīvistu jau iesēdināta tuptūzī, tajā skaitā daugavpiliete “neļķu Aļina”.
Lai partijai “Vienotā Krievija” būtu sava rezerve jaunatnes vidū, izveidojās kustība “Kopā ejošie”. Tā bija īstā “pīteriešu” kustība, kas vēlāk iniciēja jau plašāk pārstāvēto “Naši” — agresīvi noskaņotu kaujinieku organizāciju, kuras galvenais uzdevums nepieļaut Krievijā oranžo revolūciju.
Jaunveidojumi demonstrē spēku
ASV valsts sekretāre Kondolīza Raisa publiski paziņoja, ka Sibīrija ir tik liela, ka to nav iespējams pārvaldīt no viena centra. Lai nu katrs saprot šos vārdus pēc savas gaumes, bet Putina uzsāktās varas centralizācijas politika nenovēršami uzjunda sapņus par “varen plašās” impērijas atdzimšanu. Un Kremļa šovinistisko plānu paspārnē viena pēc otras dzimst klaji nacistiskas organizācijas.
Spilgts liecinājums par šādām tendencēm bija aizvadītais 4. novembris Maskavā, kad plašā manifestācijā izgāja ap četri tūkstoši bļaurīgu jauniešu.
Vispirms par datuma izvēli. Tagadējā Kremļa administrācija, gribēdama norobežoties no 7. novembra ideoloģiskā iekrāsojuma, par tautas Vienotības dienu ieteica 4. novembri, jo it kā šajā dienā 1612. gadā krievu pareizticīgo zemessardze Miņina un Pozarska vadībā no Maskavas padzina poļu un lietuviešu karaspēku. Tiesa, vēsturnieki stipri apšauba svešzemnieku reālu klātbūtni, vairāk akcentējot pašu krievu kņazu nodevīgo politiku. Arī datuma izvēle tiek apšaubīta. Bet fakts tāds, ka minētais datums lieti noder, lai uzkurinātu naidu pret nedraudzīgo Poliju. Faktiski tā ir ksenofobija pret visiem, kas nav pareizticīgi.
Kas īsti bija tie, kas piedalījās plašajā manifestācijā? Nedalītu ievērību izpelnījās “Slavjanskij sojuz” (Slāvu savienība), saīsināti SS. Viņu sarkano karogu greznoja balta svastika, kas līdzīga latviešu pērkonkrustiešu simbolam, paši jaunekļi cēla roku hitleriskajam sveicienam un bļāva: “Zig heil!” Viņu vadonis Dmitrijs Djomuškins.
Gājiena ierosinātāja bija “Eirāzijas jaunatnes savienība” — no nacionālboļševikiem atšķēlusies kustība, kuru vada Aleksandrs Dugins, liels Hitlera “skolotāja” Haushofera ideju piekritējs. Uz “krievu zemē — krievu kārtību” aicināja grupas “Krievu civilizācija” aktīvisti. Ar skaļumu izcēlās “Kustība pret neglābjamo imigrāciju”, tāpat jau agrāk tapusī organizācija “Pamatj”. “Nacionāli lielkrieviskā” grupa sevi dēvē par partiju. Manifestāciju apsargājošiem miličiem sirdis sildīja gan saukļi “Krievija — viss, pārējais — nekas!”, tāpat “eirāzieša” Pāvela Zarifuļina mītiņā izkliegtās lamas Ukrainas prezidenta Juščenko virzienā: “Sitīsim oranžās kuņas!”
Toties vēlāk sarīkotā antifašistu gājiena dalībnieki gan dabūja izbaudīt milicijas specvienību dzelžainos tvērienus.
Melnsimtnieku uznāciens
Ja minēto nacistisko grupu kodolu veido jaunieši, tad kāda cita organizācija pulcē jau krietni nobriedušāku publiku. Runa ir par 21. novembrī ar pareizticīgās baznīcas svētību atjaunoto “Krievu tautas savienību”, kam sākumi meklējami Piektā gada revolūcijas atplūdu laikā pirms simt gadiem un kas tautā ieguva “Melnās sotņas” apzīmējumu. Raksturīgi, mūsdienu melnsimtnieki ceļ godā savus kādreizējos ideologus, tajā skaitā rakstnieku Sergeju Nilusu, kurš pazīstams kā antisemītiskās grāmatas “Cionas gudrajo protokoli” autors. Der piebilsts, ka “Melnās sotņas” nosaukumu Latvijā ieguva viss soda ekspedīcijas korpuss, kas sastāvēja no pareizticīgo fanātiķu kazaku vienībām. Arī mūsdienās tiek atjauninātas gan Donas, gan Kubaņas un Terekas kazaku militārās tradīcijas.
Pirms dažiem gadiem presē pavīdēja ziņa, ka arī Latvijā organizējas kazaku vienība, pēdējā laikā nekas publiski nav dzirdēts.
Ja Hitlera nacisti dziedāja “Deutschland ūber alles”, tad tagad visu nokrāsu krievu nacisti sludina “Krievija pāri visam!” Tas arī ir tas lielais baļķis, kuru savā acī izliekas nepamanām prezidents Putins.
Vēl jāpiemin tas, ka krievu šovinisma gars sāk izplesties arī pār Eiropas Savienību, kur kopumā dzīvojot 6 miljoni etnisko krievu. Aktivitātes izpaužas galvenokārt “Krievu partijas” dibināšanā. Šos procesus koordinēt uzticēts “vienīgajai krievu deputātei Eiroparlamentā” Tatjanai Ždanokai (atradusies krieviete!). Ja ticam Astras Milles intervētajam čekistam, tad Maskava esot iztērējusi milzu naudu, lai Ždanoka iekļūtu Eiroparlamentā. Nav pamata to apšaubīt. Liekas, ka Maskava ļoti ieinteresēta, lai krieviski runājošo kopienas atrastos ne tikai Latvijā un Igaunijā, bet arī Anglijā, Vācijā un Francijā. Ka tik beidzot pati Krievija nepaliek bez krieviem!
