Rīt, 30. septembrī, 80 gadu jubileju svinēs Smiltenes vidusskolas ilggadējā skolotāja un dzejniece, dzejoļu krājuma “Asni zem akmens” autore Aina Gēgere.
Rīt, 30. septembrī, 80 gadu jubileju svinēs Smiltenes vidusskolas ilggadējā skolotāja un dzejniece, dzejoļu krājuma “Asni zem akmens” autore Aina Gēgere.
Gaviļniecei uz viņas mājām Bilskas pagasta “Mežārēs” apsveikumu sūta skolotājas audzinātā 1963. gada izlaiduma klase.
“Mūsu bijusī klases audzinātāja savu apaļo dzīves jubileju sagaida patālu no pilsētas kņadas. Pat lauku lielceļa putekļi nenonāk viņas mājā,” stāsta 1963. gada izlaiduma absolvents smiltenietis Gunārs Liedags. “Kad pirmo reizi pēc audzinātājas pārcelšanās uz “Mežārēm” Bilskas pusē mūsu klase nolēma viņu apciemot, bija krietni jānopūlas, lai atrastu koka mājiņu meža ielokā.
Tā īsti mēs savu audzinātāju iepazinām tikai pirms pieciem gadiem. Viņa atbrauca uz Smilteni un atnesa man kaudzīti manuskriptu, fotogrāfiju, izgriezumu.
“Te ir mana dzīve,” viņa teica. “Mans sapnis ir izdot grāmatiņu, kas paliktu par piemiņu maniem bērniem un mazbērniem.” Atklājās, ka skolotāja kopš pagājušā gadsimta 40. gadiem rakstījusi dzeju, tajā ieliekot savas sāpes un prieku par notikumiem daudzu gadu desmitu garumā. Sāpju un zaudējumu bijis nesalīdzināmi vairāk.
2001. gadā no iedotajiem manuskriptiem tapa dzejas krājums “Asni zem akmens”. Krājuma nosaukumā Aina Gēgere ielika sava mūža simbolisko gājumu.
Ilgi gulēja šis akmens, arī plecus tas lieca. Viņai kā padomju sistēmas skolotājai bija jāmāca ne gluži tās gudrības, kuras mums patiesi vajadzēja zināt. Bija divi cilvēki vienā — pirmais, kurš jau 1945. gadā uzrakstīja rindas Latvijai un ar kurām sirdī un ticot dzīvoja desmitiem gadu: “Latvija, tik paciet — agri, vēli. Tev atkal nakts par dienu kļūs! Pār jūru atnāks tavi dēli, kam rokās saules zobens būs!”
Atmodas laikā skolotāja mundri iesaistījās tā laika aktivitātēs, taču lielāku atpazīšanu un sevis izteikšanu viņa ieguva ar sēru runām apbedīšanas ceremonijās. Daudzi novadā pazīstami cilvēki ar viņas pēdējiem vārdiem guldīti zemes klēpī.
Viņas audzināmā 1963. gada izlaiduma klase arvien vēl satiekas. “Katru reizi sarunās tiek pieminēta skolotāja, tāpēc nav brīnums, ka, kaut tālu izklīduši, arvien rudenī sasaucamies, lai atcerētos — skolotājai zeltaino krāsu septembrī ir jubileja. To, ka šoruden jubileja ir apaļa, mums atklāt palīdzēja jaunā Smiltenes vēstures grāmata. Starp daudzām smilteniešu biogrāfijām ierakstīts arī skolotājas un dzejnieces Ainas Gēgeres vārds. Mēs sveicam Jūs, audzinātāj,” savas klases vārdā Ainu Gēgeri uzrunā Gunārs Liedags.
Jāpiebilst, ka grāmatu “Asni zem akmens” kā mazu pateicību savai skolotājai un audzinātājai izdošanai sagatavoja 1963. gada un 1965. gada absolventi, piedaloties Ainas Gēgeres draugiem un labvēļiem Kanādā. G. Liedaga ziņā bija krājuma izdošana. Vāku zīmēja 1965. gada absolvente Astrīda Freiberga (Āboliņa). Finansiālu atbalstu sniedza SIA “Vidzemes sēklas” vadītājs, 1961. gada absolvents Andris Sobs.
