Sākot ar nākamā gada 1. janvāri, bijušās Saules mežniecības telpās tiks atvērts mežsaimniecības pakalpojumu centrs.
Sākot ar nākamā gada 1. janvāri, bijušās Saules mežniecības telpās tiks atvērts mežsaimniecības pakalpojumu centrs.
“Līdz šim privātajiem mežu īpašniekiem pakalpojumus nodrošināja Valkas virsmežniecības speciālisti. Turpmāk pakalpojumu centra piedāvājumi atvieglos darbu mežsargiem,” informē pakalpojumu sniedzējs (konsultants) Agnis Ķimsis. Līdz šim viņš strādāja Valkas virsmežniecības Strenču mežniecībā par mežsargu.
Izstrādā vairāk koksnes nekā paredzēts
Pakalpojumu centrā varēs gūt konsultācijas par dažādiem jautājumiem, pasūtīt cirsmu iestigošanu, dastošanu un citus pakalpojumus. Nereti cirsmu īpašnieki, kuri vēlas pārdot cirsmas firmām vai uzpircējiem, tās noceno saskaņā ar taksācijas materiāliem, ko sagatavojis taksators. Bieži vien koksnes kopējais daudzums cirsmā ir lielāks, nekā norādīts taksatora dokumentos. Šajā gadījumā īpašnieks pārdodot cirsmu zaudē daudz naudas. Īpašnieki sūkstās, ka no cirsmas izvests krietni vairāk autokravu nekā paredzēts. Ja izstrādātājam izdodas aizvest no cirsmas 50 kubikmetrus koksnes vairāk nekā plānots, tad rēķins vienkāršs — šis kubikmetru skaits jāreizina ar katra kubikmetra cenu (vidēji 20 latu). Laukos dzīvojošam cilvēkam tā ir milzu nauda.
Lai neveidotos domstarpības ar mežsargu
Svarīgi ar arī dažādi meža atjaunošanas aspekti. Nocērtot cirsmu, itin bieži īpašnieks nedomā par to, ar kādām koku sugām tā atjaunojama. Katrā vietā ir konkrēti nosacījumi, kādas koku sugas stādāmas. Kad īpašnieks uzaicina mežsargu, lai viņš pieņemtu atjaunoto platību, izrādās, ka iestādītie vai iesējušies koki nav vēlami konkrētajā meža tipā. Šā iemesla dēļ rodas domstarpības.
“Vēl mūsu kompetencē ir jautājumu risināšana par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu. Strādājot Strenču mežniecībā Jērcēnu pagastā, esmu sastapies ar saimniekošanas ierobežojumiem Sedas purvā. Dažviet ir ainavu aizsardzības vai neitrālā zona. Katrai koku sugai ir konkrēts ciršanas vecums, bet biosfēras rezervātā kailcirtes izstrādāt aizliegts. Mežsaimniecības pakalpojumu centrs ir sadarbības starpnieks un veicinātājs ar lauksaimniecības konsultantiem,” stāsta mežu speciālists.
Jāmeklē izdevīgākās saimniekošanas metodes
A. Ķimsim bija gadījums, kad kāds saimnieks ar SAPARD programmas atbalstu lauksaimniecībā izmantojamajā zemē gribēja stādīt bērzus, jo neredzēja perspektīvu lauksaimniekošanā. Tobrīd A. Ķimsis šīs teritorijas apskatē ieraudzīja trīs aizsargājamus augus, kas ir Latvijas Sarkanajā grāmatā. Viņš ierosināja īpašniekam nestādīt mežu un atstāt zemi neapsaimniekotu, saņemot subsīdijas 100 latu par hektāru, saglabājot retās augu sugas. Tas pats attiecas uz upju un ezeru piekrastes joslām. Daudzi mežu īpašnieki, kuri nav profesionāli mežsaimnieki, nesaprot un nezina visas valsts programmu piedāvātās iespējas. Tās ir jāizmanto. Tieši tāpēc Latvijā tiek veidoti mežsaimniecības informācijas centri — cilvēki jāapmāca, jārīko semināri un ikdienā viņiem jāpalīdz.
A. Ķimsis uzsver, ka pakalpojumu izmaksas nav lielas, jo šobrīd ir spēkā iepriekšējais tarifs. Jaunais tarifs, visticamāk, stāsies spēkā nākamā gada janvārī. Par turpmākajiem izcenojumiem speciālisti joprojām strīdas.
