Piektdien ar absolventu darbu izstādi Valkas mākslas skola atzīmēja 15 gadu jubileju.
Piektdien ar absolventu darbu izstādi Valkas mākslas skola atzīmēja 15 gadu jubileju. Izstāde “Mēs lidojam augšup. Mūsu rokās Laimes spārni” apskatāma kultūras nama mazajā zālē.
“Daudzi mūsu skolas audzēkņi turpina mācīties Latvijas vidējās un augstākajās mācību iestādēs. Manuprāt, zīmīgs darbs izstādē ir Ilzes Gromules veidotais stikla dekors ar pulksteni. Tas ir mūsu laika pulkstenis, kurš nežēlīgi skaita sekundes, minūtes, stundas, dienas un gadus. Mēs šajā laikā apaugam ar gredzeniem gluži kā koki. Šajā izstādē apmierinām savu ziņkāri un varam vērot, kādos virzienos aizgājuši skolas audzēkņi,” izstādes atklāšanas uzrunā sacīja skolas direktore Maruta Stabulniece. Viņai nepatīk teiciens “Man nav laika”, jo dažkārt nepieciešams apstāties, it kā to apturot. Laika apstādināšana rada svētku sajūtu, tad var pavērtēt, ko ir padarījuši kursa biedri un skolas draugi.
M. Stabulniece atcerējās skolas dibināšanas laiku. Lai skolai atļautu darboties, bija nepieciešami vismaz 60 audzēkņu. Ieradās par 20 vairāk.
Mācību darbs iesākās Valkas vidusskolā, jo ēka Eidemaņa ielā 5 nebija piemērota mācībām. Pašlaik skolā kopā ar studistiem astoņu pedagogu vadībā mācās 184 audzēkņi. Kopš skolas pirmsākumiem strādā Aivars Magone, Gunda Sīmane un M. Stabulniece. Pēc četriem gadiem skolā ieradās keramiķe Skaidrīte Bondare un mākslas vēstures skolotājs Aivars Ikšelis. Direktore uzskata, ka Valkas mākslas skola ir izveidojusies par vienu no labākajām mākslas skolām Latvijā. To rāda visi valsts mēroga konkursi un semināri. Gandrīz katru reizi Valkas skola ir laureātu skaitā. Tā nav laimes spēle. Iepriekšējā un šajā mācību gadā skolas audzēkņi ar panākumiem piedalījās valsts un starptautiskajos konkursos. Visvairāk direktore lepojas ar pedagogu saimi. “Mākslinieks ir diezgan autonoma un vienreizīga persona. Viņa pārliecību nedrīkst noārdīt. Tikai tagad, kad esmu nostrādājusi 15 gadu, saprotu, ka nevienu cilvēku izmainīt nevar. Viņu var pieņemt vai nepieņemt, tomēr arī tie cilvēki, kuri man nav īsti pa prātam, kolektīvā ienes jaunas nianses un citas šķautnes,” stāsta M. Stabulniece. Viņa paškritiski atzīst, ka par direktoru nepiedzimst. Par to kļūst pamazām, nepārtraukti mācoties, tostarp arī no savām kļūdām. Šā iemesla dēļ viņa atvainojas visiem pedagogiem un darbiniekiem, kuriem pieredzes trūkuma dēļ dažkārt pasacīts kāds skarbāks vārds vai pieņemts kļūdains lēmums.
M. Stabulniece domā, ka Latvijas mākslas skolām nevajadzētu skatīties nedz austrumu, nedz rietumu virzienā. “Paši esam bagāti, vien jāstrādā un jāattīsta viss, kas mums ir dots. Nevajag noniecināt mūsu skolu sistēmu, kā tas dažkārt izskan atsevišķu “gudrīšu” runās. Mums pašiem ir jāiziet savs attīstības ceļš,” pārliecināta skolas direktore. Tikai ar neatlaidīgu darbu iespējams nonākt pie jaunām atziņām. Intensīvs darbs cilvēku neiztukšo, drīzāk otrādi. Jo vairāk strādā, jo vairāk jaunu ideju rodas, bet tiklīdz atpūties, galva kļūst tukša.
Pašlaik Latvijas Mākslas akadēmijā studē vairāki Valkas mākslas skolas absolventi. Šogad pavasarī maģistrantūru beidza Oskars Morozs. Pašlaik maģistrantūrā grafiķos mācās Sandra Leimane, bet restauratoros — Elīna Palma (Lubiņa). Keramiķos studē Sanda Zvaigzne, gleznotājos — Andris Markuss. Tieši šo autoru darbi izstādē ir pārliecinošākie.
Valkas rajona padomes Kultūras nodaļas vadītāja Līga Lāne mākslas skolai novēlēja pēc iespējas ātrāk iegūt piebūvi ar lielo izstāžu zāli.
Skolas direktore par jubilejas moto izvēlējās teicienu: “Par skaisto lūdz. Lai skaists tas ir un paliek”.
