Svētdien Strenčos daudzi cilvēki no malu malām ar ziediem rokās devās uz dzelzceļa staciju, lai pieminētu 1949. gada baigajā 25. martā uz Sibīriju aizvesto un tur mirušo tuvinieku un paziņu piemiņu.
Svētdien Strenčos daudzi cilvēki no malu malām ar ziediem rokās devās uz dzelzceļa staciju, lai pieminētu 1949. gada baigajā 25. martā uz Sibīriju aizvesto un tur mirušo tuvinieku un paziņu piemiņu.
Toreiz no Strenču stacijas staļinisti svešumā aizveda apmēram 2000 latviešu. Daudzi neatgriezās. Viņus atcerēties pie piemiņas akmens bija ieradušies cilvēki no Strenčiem, Trikātas, Blomes, Jērcēniem, Smiltenes un daudzām citām vietām. “Šī nav mana stacija. Mana izsūtīšanas stacija bija Lode. Taču tā kā vadu Smiltenes bijušo politiski represēto nodaļu “Trimdinieks” un daudzi mūsu puses cilvēki ceļu uz Sibīriju ir sākuši tieši no Strenču stacijas, tad arī es esmu šeit kopā ar likteņbiedriem,” saka bijušais represētais Dāvis Kampe. Viņš uzskata, ka gadu skaits nespēj no atmiņas izdzēst pārdzīvoto. “Latvieši, kuri paši bijuši izsūtījumā, to laiku neaizmirsīs līdz kapa malai. Jaunatnei, gadiem ritot, gan šie vēstures notikumi kļūst aizvien tālāki. Diemžēl diezgan bieži šos notikumus piemirst arī valdības pārstāvji, atstājot piemiņas pasākumu organizēšanu mūsu pašu ziņā,” stāsta D. Kampe. Pēc viņa domām, 1949. gada marta notikumi bija genocīds pret latviešu tautu.
Bijusī izsūtītā Dzintra Lezdiņa pastāsta, ka trimdā pavadījusi astoņus gadus. “Mēs ar brāli bijām vēl mazi, un tomēr arī mūs aizveda. Daudz sāpju piedzīvots,” atzīst Dz. Lezdiņa.
Uz piemiņas brīdi Strenčos bija ieradusies arī Eiroparlamenta deputāte Inese Vaidere. “Šī diena Latvijas vēsturē ir ļoti nozīmīga. Daudzi gan aicina skatīties nākotnē un pārlieku lielu uzmanību vēsturei nepievērst. Es uzskatu, ka vēsture jāzina un jāatceras, lai nekad nepieļautu tādu briesmu atkārtošanos,” saka I. Vaidere.
Piemiņas brīdī piedalījās arī daudzi Strenču vidusskolas audzēkņi. Viņi izsūtījumā bojā gājušo piemiņai bija izgatavojuši ziedu paklāju. “Mūsu skolā bērniem par 1949. gada 25. martu stāsta jau 1. klasē, un tas ir garants, ka Strenčos vēsture netiks aizmirsta. Patriotisms nav jāsāk audzināt no 13 vai 14 gadiem, bet kopš mazotnes,” saka Strenču domes priekšsēdētāja Velga Graumane.
