Smiltenes novada politiski represēto nodaļas “Trimdinieks” valde arī šopavasar atzīmēja Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas gadadienu, noliekot ziedus pie komunistiskā genocīda upuru piemiņas vietām.
Smiltenes novada politiski represēto nodaļas “Trimdinieks” valde arī šopavasar atzīmēja Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas gadadienu, noliekot ziedus pie komunistiskā genocīda upuru piemiņas vietām.
“Godinājām cilvēku piemiņu, kuriem sapnis par Dzimteni zem skaidu spilvena likts svešumā. Sarīkojām piemiņas brīžus un nolikām ziedus, cerot, ka caur šiem ziediem pieminekļi uzrunās sabiedrību,” saka “Trimdinieka” valdes priekšsēdētājs Dāvis Kampe.
Uz iecerēto piemiņas brīdi Palsmanē lielāka politiski represēto grupa nokļuva, pateicoties Palsmanes pagasta padomes priekšsēdētājas Tignas Podnieces atbalstam.
“Palsmanes pamatskola tajā laikā svinēja savu simtgadi, bet skolas vēsture ir nesaraujami saistīta ar pagasta un valsts vēsturi,” atceres brīža nozīmi uzsver D. Kampe. “Zināt un izprast tautas noieto ceļu aicinājām arī jaunos palsmaniešus, kuri godam izpildīja viņiem uzticēto, kā teica viena no skolotājām, statistu lomu,” skumji piebilst “Trimdinieka” valdes priekšsēdētājs.
Piemiņas brīdī klātesošos uzrunāja D. Kampe un politiski represētā blomēniete Austra Jurģēna. Viņa aicināja jauniešus neatkārtot latviešu tautas pagātnes kļūdas, veidot mazo Latviju par plaukstošu Eiropas valsti un nekad nepieļaut valstiskās neatkarības zaudēšanu. Jānis Kampe lasīja savas dzejas ciklu, kas veltīts Latvijas vēsturei. “Un tad man šķita, ka bērnu acīs ir pārdomas un klusuma brīdis,” tā mirkļa emocijas atceras D. Kampe.
Savus pušķīšus piemiņas vietā nolika arī daži skolēni.
“Gandrīz katrā Latvijas pagastā ir piemiņas zīmes un piemiņas vietas latviešu tautas vēstures gaišajām un diemžēl arī melnajām dienām. Vai tās vienmēr uzrunā cilvēkus? Pieminekļi klusē, ja klusē sirdis,” atcerēties savas tautas vēsturi ikvienu cilvēku aicina D. Kampe.
