Ceturtdien vakarpusē Smiltenes centrā, Baznīcas laukumā, iedegās ugunskurs, ap kuru pulcējās 1991. gada janvāra barikāžu aizstāvji un viņu atbalstītāji, daži desmiti cilvēku.
Sanākušie cienājās ar tēju un pīrādziņiem, kavējās atmiņās par 20 gadus senajiem notikumiem un apsprieda mūsdienu aktualitātes.“Pārdomājot, vai bija vērts iet uz barikādēm vai ne, sapratu, ka bija,” atzīst viens no pirmajiem janvāra barikāžu aizstāvjiem smiltenietis Jānis Dinga.“Mums ir sava valsts, savs karogs. Tajā pašā laikā esam iegrimuši likumos, ko kādreiz diktēja no Krievijas, bet tagad – no Eiropas, un vairs nezinām, kā no tiem tikt ārā un strādāt,” spriež J. Dinga.Atceres pasākuma iniciatori Smiltenē ir Jānis Fabiāns, viens no pirmajiem pieciem smilteniešiem, barikāžu aizstāvjiem, un Gatis Krūmiņš. Par smilteniešu nopelniem 1991. gada notikumos dzirdējis arī Zemessardzes 22. kājnieku bataljona komandieris pulkvežleitnants Māris Tūtins. Arī viņš ceturtdien ieradās uz atceres pasākumu Smiltenē un sarunā ar “Ziemeļlatviju” vēlēja cilvēkiem būt optimistiem. “Galvenais mērķis jau ir sasniegts. Mums ir sava valsts. Esam tur, kur gribējām būt, – Eiropas Savienībā un NATO. Mums ir drošība, par kādu pirms gadiem 20 pat sapņot nevarējām. Ekonomiskā situācija varētu būt citādāka, taču jāsaprot, ka šī ir globāla krīze. Ceru, ka pēc diviem vai trijiem gadiem mēs tiksimies ar lielāku smaidu,” teic M. Tūtins.
