Nesen kopā ar žurnālistu grupu pabiju darba vizītē Eiroparlamentā. Mūsu deputātu palīgi sūrojās, ka Latvijā informācijai par Briselē pieņemtajiem lēmumiem velta nepietiekamu uzmanību. Tāpat arī Latvijas nevalstiskās organizācijas un citi sabiedriskie formējumi neizmantojot iespējas, ko dod saikne ar Eiroparlamenta deputātiem. Citu valstu vēlētie tautas kalpi dienā saņem pat vairākus zvanus no savas valsts iedzīvotājiem ar lūgumiem aizstāvēt viņu intereses. Acīmredzot Latvijā ļaudīm ir piemirsies vai arī viņi nezina, ka Eiropas Parlaments ir Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņu vēlēta institūcija, kurai jādarbojas viņu interesēs. Iespējams, mūsu cilvēkiem nav ticības, ka tā var notikt. Latvijas vēlētājam ar savu pieredzi ir pamatots iemesls būt vienaldzīgi pasīvam vai niknam. Politiķi ar uzmanību viņu lutina tikai pirms vēlēšanām. Nerunāsim par Saeimu. Tepat, mūsu pusē, lauku cilvēki ir aizvainoti, ka drīz būs apritējis gads, bet pie viņiem ne reizi nav ieradušies ne ievēlētie deputāti, ne novada amatpersonas. Vēlētājs arī pats var uzmeklēt novada deputātu vai apmeklēt domes sēdes, jo tās ir atklātas. Taču arī varai ir jāiet pie tautas, kura to ievēlējusi, un jāinformē par savu darbu un citām aktualitātēm. Diemžēl biežāk notiek citādi. Nesen valcēnieši vienkārši tika nostādīti nepatīkama fakta priekšā – blakus peldvietai Pedeles krastā vietējais uzņēmējs cels privātmāju. Sabiedrībai pat netika skaidrots, vai pašvaldībai bija iespējams nepieļaut šādu būvniecību iecienītajā zaļajā zonā.
