Pēc siltās ziemas, kad mežizstrādātāji nevarēja no meža izvest zāģbaļķus un kokapstrādes uzņēmumiem trūka koksnes, nozari šopavasar, iespējams, gaida jauns pārbaudījums.
Pēc siltās ziemas, kad mežizstrādātāji nevarēja no meža izvest zāģbaļķus un kokapstrādes uzņēmumiem trūka koksnes, nozari šopavasar, iespējams, gaida jauns pārbaudījums.
Arī Smiltenes puses mežos ieperinājušies egļu astoņzobu mizgrauži – kaitēkļi, kuri bojā egļu audzes un mazina koksnes vērtību. Atsevišķu koku vainagi meža masīvā jau kļuvuši dzeltenīgi. Tas nozīmē, ka šīs egles kalst un iet bojā.
Ņemot vērā laika apstākļus Austrumvidzemē, akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” Austrumvidzemes mežsaimniecības izpilddirektors Aigars Dudelis paredz, ka šajā reģionā mežizstrādi varētu turpināt līdz 1. jūnijam, ja vien gaisa temperatūra līdz tam nesasniegs plus 20 grādu. “Balstoties uz mūsu novērojumiem un Valsts meža dienesta mežniecību informāciju, mizgraužu nodarītie postījumi šopavasar prognozējami lieli. Taču kokus ir iespējams nosargāt, balstoties uz zināšanām par egļu astoņzobu mizgrauzi un sekojot līdzi laika apstākļiem,” skaidro A. Dudelis. AS “Latvijas valsts meži” ir rīcības plāns, kā valsts mežos ierobežot kaitēkļa masveida savairošanos un aizsargāt egļu audzes. Tiklīdz kukaiņi sāks lidot, vietās, kur mizgraužu ietekme prognozējama visdraudīgākā, izliks feromonu slazdus.
“Egļu astoņzobu mizgrauži izlien no zemes un sāk lidot, tiklīdz gaisa temperatūra sasniedz plus 20 grādu. Tagad viena daļa ir kokos, cita – zemē. Tie kaitēkļi, kuri mitinās kokos, pašreiz nekādu postu nedara, vien lēni uztur dzīvību. Tas nozīmē, ka mums ir laiks līdz maija nogalei, un šajos aptuveni divos mēnešos ir jācenšas kokus nocirst un izvest no meža, iekams nav izlidojusi kukaiņu jaunā paaudze. Taču visu noteiks klimatiskie apstākļi. Ja plus 20 grādu būs jau aprīļa vidū, ciršanu vajadzēs ierobežot,” piebilst mežsaimniecības izpilddirektors.
“Galvenais šopavasar ir maksimāli saīsināt procesu no koku nociršanas līdz izvešanai un transportēšanai uz zāģētavu, lai kaitēkļu jaunā paaudze nepaspēj izšķilties nogāztajos kokos un aiziet tālāk uz citiem kokiem,” uzsver Launkalnes pagasta uzņēmuma “Mežoles mežs” īpašnieks Jānis Cīrulis. Arī viņš atzīst, ka mežizstrādes ilgumu šopavasar noteiks klimatiskie apstākļi. Jo ātrāk iestāsies silts un saulains laiks un atkusīs meža zeme, jo ātrāk kaitēkļu dēļ būs jāierobežo mežizstrāde. “Taču vējgāzes jāturpina izstrādāt neatkarīgi no laika apstākļiem, jo nogāztie koki ir perēklis nākamajām mizgraužu paaudzēm,” piebilst uzņēmējs.
Pēc pašreizējām aplēsēm, “Latvijas valsts meži” vasaras sezonā pārtrauks ciršanu tuvu saudzējamām egļu audzēm no 1. jūnija līdz 1. septembrim. “Līdz tam mums jādara viss, lai cirstu un neaizlaistu koksni postā. Ja tagad zāģbaļķa tirgus cena ir aptuveni 50 latu kubikmetrā, tad pēc diviem vai trijiem mēnešiem, kad kaitēklis būs paveicis savu darbu, cena jau būs samazinājusies līdz aptuveni 25 latiem,” uzsver A. Dudelis.
Egļu astoņzobu mizgrauzis apdraud augošas egļu mežaudzes, kuras ir vecākas par 50 gadiem, jo tāda vecuma koki ir sasnieguši diametru, kas ir piemērots kaitēkļa attīstībai. Kaitēkļu skartos kokus no citiem sākumā var atšķirt pēc sveķu lāsēm un gaiša pulverīša uz mizas, skaidro J. Cīrulis. Pēc tam koka vainags sāks dzeltēt.
