Teju katram dzīvē nācies piedzīvot nomāktību, trauksmi, depresīvas izjūtas, nespēju koncentrēties. Psihologiem būtu daudz ieteikumu, kā ar to tikt galā. Taču viena no dvēseles stāvokļa dziedniecēm ir arī mūzikas terapija. Turklāt tā ir kas vairāk. Mūzikas terapija tiek izmantota arī smagu un nedziedināmu slimību stāvokļa stabilizēšanai, piemēram, bērnu cerebrālās triekas, epilepsijas, Reta sindroma gadījumos, pacientiem ar garīga rakstura traucējumiem. Pasīvā un aktīvāPar mūzikas terapiju kā ārstniecības un profilakses līdzekli mūsdienās sāka interesēties drīz pēc Otrā pasaules kara, kad daudzu cilvēku dzīvē bija izjaukta ne vien psiholoģiskā, bet arī fiziskā harmonija. Tas bija laiks, kad dažādās klīnikās sākumā Amerikā, bet pēc tam arī Eiropā parādījās mūzikas terapijas nodaļas, radās dažādas profesionālās organizācijas, mūziķi apvienojās ar ārstiem, lai meklētu veidus, kā ar mūzikas palīdzību ārstēt un radīt emocionālu komfortu. Latvijā šīs terapijas aizsākumi meklējami 1998. gadā, kad Liepājas Pedagoģijas akadēmijā interesentiem tika organizēti kursi mūzikas terapijā. Tos vadīja medicīnas doktors mūzikas terapeits Reiners Hauss no Vācijas. 2005. gadā tika nodibināta Latvijas Mūzikas terapijas asociācija, bet četrus gadus vēlāk Liepājas Universitātē akreditēta programma «Mūzikas terapija», kur var iegūt profesionālo maģistra grādu veselības aprūpē ar kvalifikāciju mākslas terapeits mūzikas terapijā. Agija Pizika ir viena no diplomētām mūzikas terapeitēm, kura šajā jomā darbojas jau vairākus gadus. Viņas pamatdarbs ir bērnudārzā, rehabilitācijas grupā strādājot ar bērniem ar īpašām vajadzībām, bet tagad ārstniecības iestādē viņa strādā arī ar pieaugušajiem pacientiem. «Terapija palīdz saslimšanu noturēt tādā līmenī, lai tā neprogresētu. Mūzikas terapijā mēdz izmantot pasīvo vai aktīvo veidu. Es strādāju ar aktīvo terapijas veidu. Tās laikā pacients darbojas pats – dzied, spēlē instrumentus, izjūt ritmu, klausās, atdarina. Ja savas slimības dēļ cilvēks nespēj kustināt locītavas un spēlēt instrumentu, ar vadītām kustībām es palīdzu. Savukārt pasīvās terapijas laikā pacients klausās mūziku, pēc tam sajūtas izpauž, zīmējot vai pārrunājot dzirdēto. Mūzikas terapijā tiek strādāts ar skaņām un vibrācijām, tāpēc liela nozīme ir kvalitatīviem instrumentiem, jo skaņu vibrācijas, augsto un zemo skaņu frekvences aizplūst līdz cilvēka smadzeņu centriem un spēj paveikt brīnumu lietas,» skaidro A. Pizika. Kam noder mūzikas terapija? Mūzikas terapija palīdz arī hiperaktīviem, nervoziem bērniem, tiem, kuriem ir valodas grūtības, neredzīgiem bērniem, lai uztvertu atšķirības starp dažādām skaņām, attīstītu valodu. Terapiju izmanto arī pieaugušajiem – tā palīdz tikt galā ar depresiju, onkoloģisku saslimšanu gadījumā, bet insulta slimniekiem stiprināt runas centrus. Lai apmeklētu mūzikas terapeitu, nav jābūt slimam. Bieži vien tas ir viens no iemesliem, kāpēc daudzi atturas doties pie šāda speciālistu, jo viņus biedē vārds «terapija», kas tiek saistīta ar medicīnisku ārstēšanu. Protams, ir slimību simptomi, kurus mūzikas terapija palīdz novērst, bet pamatā tas ir lielisks līdzeklis, lai dzīvē atgūtu mieru un harmoniju, skaidro A.Pizika. Vai palīdz?Terapeite nenoliedz, ka mūzikas terapija nevar palīdzēt visiem pacientiem. Ir cilvēki, kas to nespēj pieņemt, un viņiem jāmeklē cits terapijas veids. «Var redzēt un sajust, kad pacienti to ir pieņēmuši un kad ne. Katrs cilvēks ir atšķirīgs, arī diagnožu veidi un pakāpes ir ļoti dažādas,» viņa atzīst. A. Pizika nodarbības, saņemot pašu vai tuvinieku piekrišanu, filmē, lai pēc tam skatoties ir vieglāk tās analizēt, saprast, meklēt jaunu pieeju darbam. Šādi labāk redzams arī terapijā sasniegtais rezultāts. «Es redzu, kad pacients atplaukst un mūzika strādā. Ja ikdienā viņš ar slimo rociņu nedarbojas, tad mūzikas terapijā gan, arī tas ir sasniegums, kas jānovērtē. Mūzikas terapeits ir tas, kurš palīdz tikt pāri platam ceļam, ja cilvēkam pašam pietrūkst spēka to izdarīt. Terapijas pamatā ir pozitīvas emocijas un optimisms, kas ir lielisks līdzeklis, lai atbrīvotos no stresa, depresijām un neirozēm,» skaidro A. Pizika.Liels mūzikas terapijas piekritējs ir slavenais franču aktieris Žerārs Depardjē, turpina speciāliste: «Aktierim ik pa laikam uznāk depresija, kad viņš negrib ne filmēties, ne komunicēt ar citiem. Tad viņš dodas pie sava mūzikas terapeita un, guļot uz kušetes ar vibrācijām, austiņās klausās Mocarta mūziku. Pēc seansa no kabineta iziet starojošs un vesels. Tā ir receptīvā jeb pasīvā mūzikas terapija, kad cilvēks klausās un nedarbojas aktīvi,» skaidro mūzikas terapeite. Bērnam jāklausās mūzikaMūzika spēj darīt brīnumus, pārliecināta terapeite. Viņa mudina vecākus neaizmirst par mūziku. «Pirms likt bērnu gulēt, es ļoti ieteiktu kaut uz īsu brīdi viņa klātbūtnē atskaņot kādu Mocarta skaņdarbu. Mocarts ir gaišs komponists, un, ja mājās skan viņa melodijas, ir ļoti svētīgi. Nevajadzētu arī aizmirst par dziedāšanu. Īpaši maziem bērniņiem ir jādzied – tas palīdz atslābināties, nomierina nervu sistēmu, ir labāks miegs,» skaidro A.Pizika. Noteikti jāmudina dziedāt bērnus, kuriem ir valodas traucējumi, jo dziedāšana ļoti labi palīdz atraisīt un uzlabot valodu. Nevajag kautrēties, ja dziedāšana ir nepareiza, galvenais to darīt, iesaka A. Pizika. «Hiperaktīviem bērniem ieteicams paklausīties instrumentālu mūziku un mudināt viņus, lai savas izjūtas uzzīmē. Tas veicina klausīšanos un prasmi analizēt. Mūsdienās bērniem trūkst iztēles, viņi negrib domāt, fantazēt un improvizēt, jo tas viņiem sagādā milzīgas grūtības,» secina mūzikas terapeite.Mūzikas terapija var palīdzēt, ja ir uzvedības, koncentrēšanās traucējumi, piemēram, hiperaktīvi bērni vai bērni ar autisma pazīmēm, emocionāli nestabili, agresīvi vai depresīvi bērni ar mūzikas terapijas palīdzību iemācās sevi izpaust sociāli adekvāti, vairs nenodarot pāri sev un citiem.
Kādos gadījumos mūzikas terapija var palīdzēt◆ Attīstības aizkavēšanās traucējumi◆ Agrīni cerebrāli traucējumi◆ Runas un motoriskie traucējumi pēc triekas◆ Autisms◆ Vājdzirdība◆ Runas attīstības aizkavēšanās, traucējumi◆ Rehabilitācija pēc kohleārā (dzirdes) implanta operācijas ◆ Leikēmija un citas onkoloģiskas saslimšanas◆ Priekšlaicīga dzimšana◆ Psihosomatiskas saslimšanas, piemēram, astma, anoreksija◆ Vēdera sāpes◆ Enurēze◆ Depresija◆ FobijasPieredzeSešgadīgās Sabīnes mammaManai meitiņai bija trīs gadi, kad nopietni apsvēru domu meklēt speciālista palīdzību, jo naktīs viņa ļoti slikti gulēja, arī ļoti maz, neskaidri un klusi runāja. Sākumā domājām, ka viņa ir no klusajiem bērniem, kam nepatīk komunicēt ar pārējiem, bet tad likās jau par traku – bērnudārzā meitiņa dienu pavadīja, ierāvusies stūrīti, par katru nieku raudāja. Paralēli logopēda apmeklējumam un viņa ieteikumam sameklējām speciālistu, kas strādā ar mūzikas un krāsu terapiju. Tā kā izbraukāt bija grūti, pēc viņa ieteikuma daudz strādājām mājās – klausījāmies mūziku, dziedājām, zīmējām, runājāmies. Intensīvi darbojāmies apmēram divus mēnešus, līdz jutu, ka meita kļūst aktīvāka, iesaistās darbībās, runā un stāsta. Bērnudārzā lūdzu, lai viņai vairāk ļauj zīmēt. Pamazām viss iegāja sliedēs. Man prieks, ka, sākoties skolai, viņa neatšķirsies no citiem bērniem un jau pati sāk interesēties, kādos pulciņos vēlas iesaistīties.
