Tā ir tikai šķietamība, ka pašvaldību vēlēšanām vietēja rakstura nozīme.
Tā ir tikai šķietamība, ka pašvaldību vēlēšanām vietēja rakstura nozīme. Izņemot mazās pagastu pašvaldības, kur neiesniedzas politisko partiju taustekļi, visur citur notiek atklāta un apslēpta cīņa par politiskās un līdz ar to saimnieciskās ietekmes nostiprināšanu.
Un vislielākās kaislības vērojamas lielajās pilsētās, tostarp Rīgā, kur visuvarenā dome pēdējos gados darbojusies kā autonoma republika, demonstratīvi ignorējot valsts centrālo varas aparātu.
Jaunais spēku izkārtojums
Rīgas domes vēlēšanās pirmo reizi ieviests piecu procentu barjeras princips, un tas nozīmē, ka daudzas jaunveidotas vai dīvainas partijas nemaz nevar cerēt uz iekļūšanu deputātu skaitā. Tas noteikti darīs saprotamāku koalīciju veidošanu, bet politisko tirgu tas nelikvidēs. Tā kā dzīvojam sašķeltā sabiedrībā, tad simpātiju izkliede starp partijām visai liela. Pašreizējie pētījumi liecina, ka sociāldemokrāti vairs nevar pretendēt uz nedalītu vadošo lomu. Jāatzīst arī tas fakts, ka četru gadu laikā Gundara Bojāra lielmanīgā vadīšana būs aiz sevis atstājusi ļoti daudzus nelikumību traipekļus, galvenokārt tas attiecas uz nelikumīgu celtniecību vietās, kur to nepienāktos darīt. Zaļumu pilsētā kļūst aizvien mazāk, un šis process kliedzošā kontrastā ar pasaules praksi. Man no Kanādas atsūtīja fotouzņēmumu, kas izdarīts no Toronto augstceltnes 20. stāva loga, — vesels pilsētas rajons ir blīva zaļumu jūra, kur tikai retumis caur lapotni pavīd kāda jumta fragments. Rīgā pagaidām darbojas mežoņu likumi.
Tāpēc rīdzinieku simpātijas pieder “Jaunajam laikam”. Tas nebūtu peļami, ja vien šī partija par pilsētas galvu nevirzītu kādreizējo tieslietu ministru Aksenoku, kura kontā daudz negodīgu darījumu. Jebkura manipulējama marionete varas virsotnē var nest tikai ļaunumu.
Aizvien stabilas pozīcijas galvaspilsētā ir biteniekiem (PCTVL), kurus gan vairāk derētu pieskaitīt traniem, kam ar darba bitēm tikai ārēja līdzība.
Lai vairotu savu popularitāti, PCTVL ņem talkā gan štābistus, gan nacionālboļševikus, un par labāko cilvēku prātu ietekmēšanas līdzekli atzīst skolēnu jandalētāju mītiņus. Izglītības likums sekmīgi darbojas, un to atcelt nav ne vajadzības, ne iespēju, bet politiskām aktivitātēm noder jebkurš iegansts. Un sapratīsim, ka Maskavas televīzijas melu kampaņa arī domāta Latvijas krievvalodīgo kopienas nekaunīgākās daļas atbalstīšanai.
Ir tikai jānožēlo, ka Jurkāna tuvredzības dēļ notika šķelšanās ar pragmatiski domājošo Rīgas saimniecisko vadītāju Dolgopolovu, — var gadīties, ka tagad zaudēs abi. Tautas partija, lai uzlabotu pozīcijas, deleģē savu smagsvaru Ārgali, kurš sevi jau pierādījis kā spējīgu Rīgas vecāko (man derdzas vārds mērs, kas atgādina mēri). Ne visai veicas mācītājiem, kuri vēlas sev piesaistīt pragmatiskos krievus. Un būtu pavisam bēdīgi, ja galvaspilsētas domē neiekļūtu Zaļās partijas pārstāvji.
Ventspils intereses
Neteiksim, ka Ventspili varētu vienādot ar Lembergu, tie laiki pagājuši. Bet vienalga Lemberga tieša un netieša ietekme jūtama arī Rīgā un visā Latvijā. Šis ir gadījums, kad viens oligarhs spēj raustīt ne tikai pāris partiju Saeimā, bet arī veselu rindu preses izdevumu, vispirms jau “Neatkarīgo”, tāpat “Rīgas Balsi” un citus “Mediju nama” izdevumus. Tā kā pārvēlēšanas laiks tuvojas arī ģenerālprokurora amatam, tad Lembergs cenšas savas personiskās problēmas risināt ar uzbrukumiem Maizītim. Kādreiz, kad Ventspils saimnieki atbrīvoja no darba Rimantu Ziedoni, populārs kļuva teiciens: “Viņš nerubīja Ventspils fišku.” Šo teicienu atcerējos, kad derdzīgumu izraisīja “Neatkarīgās” publikācijas pret ģenerālprokuroru, tikai tagad būtu jāsaka: “Paiders rubī Lemberga fišku.” Kas šai neglītajai kampaņai pamatā?
Pats galvenais iemesls ir tas, ka Maizītis sācis dažu Lemberga naudas darījumu izmeklēšanu, pieprasot izziņas no kādas Šveices bankas. Tās nav vienīgās varenā oligarha rebes, par kurām interesējas tiesībsargi, un Lembergs labi saprot, cik ietekmīgs spēks ir rakstīts vārds. Par ieganstu tiek izmantota Maizīša sarakste ar ASV vēstniecību kādā maznozīmīgā krimināllietā, kur nekādi likumi nav pārkāpti.
Bet kas tagad notiks? Pavisam interesantā kārtā iznāks, ka Maizīša pozīcijas nostiprināsies. Ja līdz šim varēja spriest par dažu koalīcijas partneru svārstīgumu, tad tagad viss mainās. Ja vienā frontes pusē ir Lembergs, bet otrā Maizītis un ASV vēstniecība, tad jābūt pašnāvniekam, lai atbalstītu Lembergu. Tā kā Ventspils sponsorēto un uzticamo partiju skaitā ir TB/LNNK un Zemnieku savienība, tad viņu izšķiršanās Saeimas balsojumā kļūst mazsvarīga. Toties pats Lembergs gan tagad dabūs pa cepuri kā vēl nekad. Tā kā līdz vēlēšanu dienai tautas prātus pārgrozīt neviens nespēs, tad uz nākamajiem četriem gadiem Ventspils var iegūt līdzšinējo vadītāju, bet agrākās vienvaldības viņam vairāk nebūs.
Ventspils situāciju sarežģī arī Krievijas neslēptā tieksme pievākt sev neaizsalstošo Baltijas ostu ar visiem termināļiem. Tā kā Ventspils savulaik nopirka arī Latvijas kuģniecību Rīgā, tad nule krievu biznesa intereses pārsviedušās arī uz turieni. Un dīvaini tas, ka valsts intereses pārstāvošie pilnvarnieki no TB/LNNK atklāti balso pret valsts interesēm.
Par ko balsot mums?
Negribu slavēt vai pelt nevienu konkrētu cilvēku, jo tādā gadījumā redakcijai varētu pārmest slēpto reklāmu. Lai cik maza pašvaldība, arī tur atrodas gribētāji tikt pie varas, kaut ne vienmēr ar godīgām metodēm. Vislabākais paņēmiens ir debesmannas solīšana un konkurentu nopelšana. Bet sen zināms, ka arī sātans mēdz atsaukties uz svētajiem rakstiem. Būtībā gan mazpilsētās, gan pagastos cilvēki cits citu pazīst, tāpēc pārāk nekautrīga sevis lielīšana reti kuru pārliecinās. Galvenais kritērijs taču ir ikviena veiktie darbi, tas attiecas arī uz esošo domnieku un pagastveču vērtējumu. Cilvēki vispār iedalāmi divās lielās grupās: darītājos un runātājos. Savukārt runātāji arī visi nav vienādi, jo līdzās tukšu salmu kulstītājiem ir labu un derīgu ideju ģenerētāji. Jāsaprot, ka ne pilsētas vecākajam, ne pagastvecim nav neierobežotu naudas līdzekļu, lai spētu iedot katram trūcīgam dzērājam pa latam. Tāpēc ļoti svarīgi tas, cik veiksmīgi protam izstrādāt projektus un dabūt finansējumu no dažādiem fondiem, ieskaitot Briseles bagātīgos piešķīrumus. Var ņemt banku kredītus, taču tie tik un tā būs jāatmaksā ar procentiem, bet fondu piešķīrumi ir gandrīz vai dāvana.
Piebildes veidā vēlos atgādināt, ka ne vienmēr vajadzīgs gaidīt palīdzību no kaut kurienes. Aizvien mums pārāk maz uzņēmīgu cilvēku, kuri gatavi riskēt un attīstīt savu uzņēmējdarbību. Stāsta, ka arī Dievs palīdzot tikai tiem, kas paši dara.
