“Es to pat savam ienaidniekam nenovēlu,” pēc vairāku diennakšu pavadīšanas administratīvajā arestā secina Juris.
“Es to pat savam ienaidniekam nenovēlu,” pēc vairāku diennakšu pavadīšanas administratīvajā arestā secina Juris. Viņam tiesas piespriesto sodu nācās izciest par savu vieglprātību — braukšanu alkohola reibumā.
Juris atzīst, ka, atrodoties ieslodzījumā un pārdomājot notikušo, sapratis, cik viņam dārgas ir mājas un tuvie cilvēki un kā viņam turpmāk jādzīvo, lai nekad vairs nepieļautu tādu kļūdu. Tie nebūšot tikai vārdi, bet darbi, kas pierādīs, ka pavadītais laiks nebrīvē nav bijis veltīgs, — esot vienatnē, gribot negribot jādomā par notikušo un esošo.
“Nevienu citu, kā vien sevi, nevainoju. Sāp un ir kauns, ka dēļ manas pieļautās vieglprātības cieš tuvinieki,” skumji secina vīrietis. Sarunai Juris piekrita tāpēc, ka uzskata, — masu medijiem jāraksta par šādiem gadījumiem, tad, iespējams, samazināsies to autovadītāju skaits, kuri sēžas pie stūres dzērumā. Arī Juris, kamēr uz savas ādas neizbaudīja reālu brīvības atņemšanu, vadītāja apliecības zaudēšanu uz diviem gadiem un paprāvās soda naudas nomaksāšanu, īsti neizprata vieglprātīgās rīcības sekas.
Atzīmē pirmo algas dienu
Dzīvojot provinces pilsētiņā, jaunam un spēcīgam vīrietim darbs lielākoties ir vai nu kādā kokapstrādes vai celtniecības uzņēmumā. Jurim palaimējās darbu atrast celtniecībā. Darbs vīrietim patīk, arī kolēģiem viņš velta tikai labus vārdus. Saņemot pirmo darba algu, kopā ar paziņām nolēmis to atzīmēt. Pēc nelielām svinībām ap sešiem vakarā braucis mājās, un tad arī ceļu policijas inspektors gandrīz pašā pilsētas centrā apstādinājis Jura vadīto auto, licis iepūst tā saucamajā trubiņā un sastādījis administratīvo pārkāpumu protokolu. Jurim asinīs konstatēja vairāk nekā divas promiles alkohola. Mašīna atņemta un uzreiz evakuēta uz stāvlaukumu, kur kādu laiku glabājas automašīnas, kas atņemtas dzērumā aizturētiem autovadītājiem.
Dažas dienas vēlāk vīrietim pēc saņemtās tiesas pavēstes nācās iet uz tiesas sēdi. Lai gan tiesnese bijusi korekta, sēde viņam bija vēl viens liels nepatīkams pārdzīvojums.
Ievērojams “robs” ģimenes budžetā
“Par laimi, par autostāvvietas izmantošanu nav jāmaksā,” priecājas Juris. Citviet Latvijā par atņemto automašīnu uzglabāšanu jāšķiras no 25 latiem diennaktī. Ir gadījumi, kad mašīnu īpašnieki vairs pat par tām neinteresējas, jo par stāvlaukuma pakalpojumiem jāmaksā vairāk nekā maksā pats auto.
Jura pirmās algas svinības ģimenei izmaksāja ievērojamu naudas summu un ne vien iecirta pamatīgu robu ģimenes budžetā, bet arī sagrāva sapņus par dzīvokļa remontu. Tiesas piespriesto 500 latu naudas sodu un 11 latus par izmantoto alkometru viņš ir jau samaksājis, tomēr joprojām mokot sirdsapziņas pārmetumi par “vējā aizlaisto” naudu.
“Ja vien varētu laiku pagriezt atpakaļ, nekad mūžā nebūtu sēdies pie stūres dzērumā. Tās pāris šņabja glāzes spēj ne vien sabojāt nervus, bet arī dzīvi,” domā Juris. Ja ģimene diezgan veiksmīgi atrisināja problēmas ar piespriestās soda naudas nomaksāšanu, tad morālie pārdzīvojumi par pavadīto laiku apcietinājumā joprojām ir dzīvi un diezgan sāpīgi. Vīrieti apcietinājumā mocījusi ne vien vainas apziņa, bet arī domas par saviem tuviniekiem — vai viņi spēs piedot bezatbildīgo rīcību.
“Vairākas naktis nespēju gulēt, jo no domas vien, ka varbūt nāksies pazaudēt savus mīļos, varēju sajukt prātā,” atzīstas Juris.
Vīrietis atklāj, ka pirmā nakts mājās pēc gulēšanas uz cietas lāvas, kas pārvilkta ar ūdens necaurlaidīgu materiālu, bija vasaras nakts pasaka — viņš gulējis kā mazs bērns. Veselības problēmas sagādājis arī desmit dienu ēstais cietuma ēdiens: karsta tēja, rupjmaize un šķidra, gandrīz nekad nebaudāma zupa bleķa bļodiņā. Vīrietis atceras pazemojumu, kad kopā vēl ar diviem kameras biedriem bija jāēd zupa, kurā vientuļi peldējuši trīs glumi žāvētas desas kriksīši.
“Pirmās četras dienas šausmīgi gribējās ēst, bet pēc tam organisms pierada un vairs neprasīja ēdienu,” atceras sodu izcietušais Juris. Tas bijis vispazemojošāk, ka gandrīz jācieš bads, nepārtraukti jākasās no blusu kodieniem un nav bijis iespējams apmeklēt dušu. Mazgāties dušā atļauts tikai tiem izolatora “klientiem”, kuri apcietinājumā atrodas ilgāk par desmit diennaktīm. Par izolatora darbiniekiem Juris nesaka nevienu sliktu vārdu. Visi dežuranti pēc lūguma atnest karstu ūdeni tējai to arī izdarījuši. Sākumā Juris bijis pārsteigts, ka izolatorā strādājušas arī sievietes.
“Neilgo pastaigu laikā debesis bija rūtainas, jo šaurais pastaigu laukums arī bija viscaur restots,” atklāj Juris. Laiks ātrāk pagājis, ja laimējies nokļūt starp tiem, kuriem nācies pāris stundu strādāt. Darbs kaulus nav lauzis, bet diemžēl tas ātri vien padarīts un nācies atkal atgriezties smacīgajā kamerā. Juris domā, ka daudz grūtāk būtu bijis tad, ja viņam būtu jāsēž vienatnē, tāpēc priecājas, ka kamerā bijis vēl viens bēdubrālis.
Apcietinājumā iepazīti vairāki bēdubrāļi
Pēc notikušā Juris brīnās, cik vīrieši reizēm rīkojas nepārdomāti un stulbi. To viņš attiecina arī uz sevi. Kameras biedru no kaimiņrajona policija dzērumā pie stūres pieķērusi pēc pirmā labības lauka nokulšanas. Vīri pēc labi padarīta darba turpat lauka malā pasēdējuši un iedzēruši pa glāzītei. Todien labības kūlējs saplēsies ar sievu, tāpēc mājās vakariņas viņu nav gaidījušas. Kaimiņš lauka saimniekam ierosinājis aizbraukt uz tuvējo veikalu pēc ēdiena. Lai kā ilggadējais šoferis pretojies nepārdomātajam ierosinājumam, visbeidzot tomēr padevies, un abi iesilušie vīri golfiņā devušies veikala virzienā. Iebraucot kādā degvielas uzpildes stacijā, pie golfiņa piebraukusi ceļu policijas patruļmašīna, un pēc tam sācies viss tas pats process, ko piedzīvojis Juris.
Arī Jura iepazītais kameras biedrs ļoti pārdzīvojis savas vieglprātības izraisīto likteņa pavērsienu un nepārtraukti domājis, kā atrast kaut cik atalgotu darbu, lai varētu samaksāt ģimenes tēriņus un tiesas piespriesto soda naudu par automašīnas vadīšanu alkohola reibumā. Pēc ilgām kopīgām sarunām kameras biedri vienprātīgi secinājuši, ka, lai nevajadzētu savas muļkības pēc zaudēt tiesības, maksāt grandiozas soda naudas un lai nebūtu jāēd tikai tāpēc, lai nenomirtu badā, pēc alkohola lietošanas jāpārvietojas kājām, nevis jābrauc ar mašīnu. To nu abi bēdubrāļi ielāgojuši uz visu atlikušo mūžu.
