Aldis Dubļāns
Kad tiek runāts par ledus renes kvalitātēm, allaž piemin labākos speciālistus Latvijā Jāni Skrastiņu un valcēnieti Mārtiņu Sauso. Viņi ne reti nosaukti kā labākie sava amata pratēji pasaulē.
Mārtiņš ir absolvējis Valkas ģimnāziju, pēc tam studējis Rīgas Tehniskajā universitātē, vasarā piestrādājis Siguldas bobsleja un kamaniņu trasē. Šis darbs Mārtiņu sevī tā iesūca, ka viņš trasē strādā joprojām. Studijas tiek atliktas nākotnē, kaut gan aiz muguras ir ceturtā kursa pirmais semestris. Jāpiemin, ka Mārtiņš ir skeletonistu Martina un Tomasa brālēns.
Sezona vēl nav beigusies
Ledus meistaru galvenais pienākums ir nevainojamā kvalitātē uzturēt ledus profilus. Trasi lej ar ūdeni, ēvelē ledu, aizlīmē bobu izsistās bedres un izgrieztās rises virāžās. Siguldā trasi parasti uzlej oktobra sākumā. Ledus sākotnēji ir ļoti plāns, tāpēc ieejas un izejas virāžās tiek uzlīmētas ar papildu sniegu, lai sportistiem tās izbraukt patīkamāk un ērtāk. Tas notiek visu sezonu. Siguldā pašlaik strādā pieci ledus meistari. Saistībā ar to, ka Jānim un Mārtiņam paveras ceļš uz nākamajām Olimpiskajām spēlēm Phjončhanas trasē Dienvidkorejā, Siguldā tiek apmācīti jauni ledus meistari. Ja ir saspringtāks sacensību grafiks, tad trīs meistariem ar visu trasi grūti tikt galā. Šobrīd Siguldā ir klusāks periods, tāpēc var iztikt ar mazāk spēkiem. Jau otro gadu trase ir sadalīta pa posmiem, un katrs meistars apkalpo divas vai trīs virāžas. Pie viņiem vēršas treneri un pastāsta, kas kurā vietā sportistiem nepatīk. Atbildīgais par katru virāžu tūlīt cenšas novērst trūkumus.
Pērn notika nozīmīga trases rekonstrukcija, tāpēc ledus meistariem darbs kļuvis vieglāks.
Darba netrūkst arī vasarā, kad ledus ir nokusis. Sporta kompleksa teritorija ir milzīga. Starta ēkai ir pieci stāvi ar darbnīcām, informācijas ēkai ir trīs stāvi un tas viss jāuztur pienācīgā kārtībā. Arī traktors, darba mašīnas un nepieciešamie instrumenti.
Vieglāk braukt ar bobu
Jautāts, vai pats ir mēģinājis izbraukt ar bobu, skeletonu vai kamanām, Mārtiņš atbild apstiprinoši. Sezona ir saspringta un šādām izpriecām laika nav, taču, tuvojoties tās beigām, rodas izklaides iespējas. Kādreiz notika arī cīņa par Mezenceva kausu. Mareks Mezencevs trasē bija brigadieris, taču tagad viņš ir Latvijas izlases skeletona treneris. Šajās sacensībās piedalījās sportisti, trases darbinieki un draugi. Protams, nobraucieni sākas no trases vidusdaļas, vietā, kur sportisti sāk mācīties braukt, kur brauc juniori. Mārtiņš smaida, ka braukt no augšas ar tādu sagatavotības pakāpi ir neprāts un pārlieku liels risks ar savu veselību. Viņam vislabāk patīk braukt ar bobu. Ar skeletonu ir vissarežģītāk un vajadzīgas īpašas iemaņas stūrēšanā ar plecu un pretējās puses kāju. Ar kamanām ir vieglāk.
Pašlaik Siguldas ledus trasē ir iecienīta šļūkšana uz lāpstas. “Agrāk šī izprieca bija joku līmenī, taču tagad jau trešo sezonu notiek “Showelrace” kausa izcīņa. Interese par šo pasākumu ar katru gadu kļūst aizvien lielāka. Šie braucieni sākas dāmu starta vietā, un tiek sasniegts iespaidīgs ātrums – pat līdz 85 kilometriem stundā. Ekstrēmu izjūtu cienītājiem tas ļoti patīk,” stāsta Mārtiņš.
Sanktmoricā ir populāras izklaides pieredzējuša pilota vadībā nobraukt ar bobu un pēc tam izdzert glāzi šampanieša, taču tas ir ļoti dārgi – viens brauciens maksā apmēram pāris simtu eiro. Siguldā arī ir iespējams novizināties ar tūristu bobu jeb vučko. Pasaulē pašlaik ir tikai 15 ledus trases, kurās var pavizināties.
Ar visu sirdi un spēku
Siguldas trasē darbojas vairāki valcēnieši. Vispirms jāmin bijušais valcēnietis, trases direktors un Latvijas skeletona celmlauzis Dainis Dukurs. Nākamais ir M. Sausais, kuram tagad pievienojies brālis Oskars. Viņš pabeidza augstskolu, bija darba meklējumos un pēc Mārtiņa ieteikuma nolēma pamēģināt ledus speciālista amatu. Šķiet, ka viņam patīk. Apgriezienus skeletonistes karjerā uzņem arī jaunā valcēniete Dārta Zunte. Mārtiņš domā, ka pēc pāris gadiem no viņas gaidāmi ļoti labi rezultāti. “Skeletonā Dainis Dukurs un pārējie treneri ir ļoti prasīgi. Tur nevar darīt neko pa roku galam un virspusēji. Šajā sporta veidā jābūt iekšā ar visu sirdi un visu spēku,” nešaubās Mārtiņš. Siguldā arī trenējas un brauc parabobslejists Arturs Klots.
Par ledus meistariem centušies kļūt daudzi jaunieši, taču iztur mēnesi un aiziet. No malas izskatās, ka šis darbs ir itin vienkāršs, taču tā nav. Sezonas sākumā pirmais mēnesis jāaizvada bez brīvdienām. Darbs sākas piecos no rīta. Tas nozīmē, ka jāceļas pulksten četros. Dažkārt darbs ievelkas līdz 11 vakarā. Ja ārā ir lieli plusi, tas nozīmē, ka jāstrādā vairāk. Ja ir mīnusos, tad vieglāk. Siguldas trasē ir ledus meistari un pārējā brigāde, kas trasi katru dienu sakopj – noņem sniegu no virāžām, izslauka, izmet ārā un nolej trasi. Pašlaik brigāde ir nostabilizējusies un darbs notiek raiti.
Dienvidkorejā
piedzīvo neveiksmi
M. Sausajam ir nācies palīdzēt ledus sagatavošanā ārzemēs. Pirmā iespēja bija pirms Olimpiskajām spēlēm Sočos. Viņš atceras, ka trase bija ļoti nolaista. Starptautiskā Bobsleja un skeletona federācija trases sakārtošanu ņēma savās rokās un draudēja, ka Olimpiskās spēles nevarēs notikt, ja nebūs aizvadīts viens Pasaules kausa izcīņas posms. Latviešiem tā bija pirmā iespēja ārzemēs divu nedēļu laikā pierādīt savu meistarību.
Otrā iespēja Latvijas ledus meistariem bija nupat Phjončhanas trasē Dienvidkorejā. Diemžēl dažādu tehnisku iemeslu dēļ to neizdevās uzsaldēt. Puiši centās, cīnījās un mēģināja, taču nekas neizdevās. Šajā trasē bija uzaicināti ledus meistari no ASV, Kanādas, Vācijas un citām valstīm. Visi kopā darbojās divas nedēļas, apspriedās un dalījās pieredzē. Izskanēja ierosinājumi par apmaiņas programmām. Piemēram, latvieši varētu aizbraukt uz kādu no posmiem ASV vai Kanādā. Amerikāņi varētu atbraukt uz pasaules kausa izcīņas posmu Latvijā un tamlīdzīgi. Ledus meistariem tā būtu iespēja salīdzināt instrumentus un darba tehnoloģijas. Atšķirības meistaru darbā ir lielas, jo katram ir sava pieeja.
Sportisti un treneri ar parakstu apliecināja, ka par šo neveiksmi publiski nestāstīs un neizplatīs fotogrāfijas no trases. Krievijas kamaniņu izlases galvenais treneris Demčenko noteikumus neievēroja un savā Facebook profilā jau ievietojis attēlus ar trases tehnisko stāvokli. M. Sausais nedomā, ka viss jātur lielā slepenībā. Tehnika ir tehnika, un tā dažkārt var pievilt. Viens no aukstuma ražošanas kompresoriem bija saplīsis un trases augšējo daļu nevarēja uzsaldēt. Beigās atslēdzās arī trases lejasdaļa. Āra temperatūra bija gandrīz plus 15 grādi, turklāt saule spīdēja ļoti spoži un neļāva veidoties ledum. Viss ledus itin ātri pārvērtās ūdenī.
Pirms Olimpiskajām spēlēm paredzēts nākamais mēģinājums trases pieņemšanai. Citu variantu nav.
No ledus meistaru darba lielā mērā atkarīgi sportiskie rezultāti. Cīņa ir par katru sekundes simtdaļu. “Mums, ledus meistariem, lielākais gandarījums ir saņemt uzslavu, paspiest roku vai uzsist uz pleca no sportistiem un treneriem. Eiropas trasēs ne reti redzama ledus meistaru neizdarība. Siguldā nekas tāds nav iedomājams, jo tiek uzturēti visaugstākie standarti. Lai izveidotu špūri skeletonam un bobslejam, tiek izmantots lāzerinstruments,” komentē Mārtiņš.
Vācijā ir četras trases, un viņiem pēc definīcijas jābūt punktuāliem, taču ne vienmēr tā notiek. Laplaņas trasē Pasaules kausa izcīņas posmā francūži neizcēlās ar korektu attieksmi un īpaši neiespringa. Arī amerikāņi Leikplesidā neizcēlās ar labu trases sagatavotību.
Pārsteigumiem
bagātas situācijas
No Korejas mājup atvesti daudzi spilgti iespaidi. Apskatīti seni tempļi. Vienudien viesus aizveda uz galvaspilsētu Seulu, kurā dzīvo vairāk nekā 10 miljoni iedzīvotāju. Mārtiņš itin ātri sapratis, ka korejošu dzīvesveids ir ļoti atšķirīgs no eiropiešiem – lietu uztvere, attieksme, mentalitāte ir citāda. Viss ir lieliski sakārtots, arī ceļi un ielas. Nācās pierast arī pie citāda ēdiena. Tur ļoti lielā cieņā ir jūras veltes, jo īpaši japāņu gaumē. Ļoti eksotiski. Dažkārt pilnīgi nesaprotami, ko klients ēd. Uz lielā šķīvja ir pamatēdiens un līdzās tam seši vai septiņi mazi šķīvīši ar nezināmām piedevām. Kāda lielceļa malā latvieši mielojās restorānā, kur uz katra galdiņa bija plītiņa. Zupas katls bija piepildīts ar visām sastāvdaļām, taču tā bija jāvāra un jāpapildina ar piedevām ēstuves klientiem. Pavārs palīdz tikai tiem, kuri ir neziņā par ēdiena gatavošanas procesu. Standarta latviešiem pārsteigumiem bagāta situācija.
Latviešus uzaicināja arī Latvijas vēstnieks Korejā. Interesanti, ka viesi sēdēja pie liela galda, kura vidū bija gāzes grils. Katrs savu steiku gatavoja pats. Vēstnieka sieva ir japāniete, viņa rādīja, kā steiks ir griežams ar parastām šķērēm. Arī rīsu bumbas un nūdeles griež ar šķērēm.
Restaurē lielu amerikāņu
mikroautobusu
Jautāts par vaļaspriekiem, Mārtiņš teic, ka viņa lielākā aizraušanās ir darbs un ziemā nekam citam laika nav. Vasarās viņa lielākā aizraušanās ir busa restaurācija. Jaunietis pirms vairākiem gadiem iegādājās lielu “Ford Econoline” busu. Tā aizmugurē ir dīvāns, salonā – galdiņi un citas ērtības. Visa pagājušā gada vasara aizvadīta garāžā īstenojot senu sapni. Cerams, ka šogad iesākto darbu izdosies pabeigt un kopā ar draudzeni Alisi Lapiņu (arī valcēnieti) un draugiem varēs paceļot pa Eiropu. Mārtiņam nākas apgūt arī krāsotāja un metinātāja prasmes, lai īstenotu šo sapni. Savulaik viņš dejoja tautiskās dejas, spēlēja florbolu, taču tas viss ir pagātnē. Mārtiņš ir nostabilizējies Siguldā un tur iegādājies dzīvokli. Īrēšana bijusi pārlieku dārga. Jaunietis nedomā, ka tuvākajā laikā dzīvē kaut kas radikāli maināms, taču to rādīs nākotne.
