Smiltene ir pietiekami aktīva pilsēta, un tās iedzīvotāji prot veiksmīgi darboties. Kāpēc gan «Daugavas vanadzēnu» centrs Latvijā nevarētu veidoties tieši šeit?
Smiltene ir pietiekami aktīva pilsēta, un tās iedzīvotāji prot veiksmīgi darboties. Kāpēc gan “Daugavas vanadzēnu” centrs Latvijā nevarētu veidoties tieši šeit?
Pagājušajā sestdienā Rīgā risinājās “Daugavas Vanagu Latvijā” kongress, kurā tika apstiprināta jaunā “Daugavas vanadzēnu” vadītāja. Trīs pretendetu konkurencē šis amats uzticēts Birzuļu pamatskolas pedagoģei Inai Bromai. Viņu šim postenim izvirzīja “Daugavas Vanagu” Smiltenes nodaļa.
Patriotiskā audzināšana ir svarīga
Vanadzēnu vadītāja uzskata, ka, salīdzinot ar pārējām pretendentēm, viņai ir zināmas priekšrocības. Tā ir vairāk nekā 20 gadu ilga pedagoģiskā pieredze. Jau piecus gadus Ina nodarbojas ar vasaras atpūtas nometņu organizēšanu. Sava nozīme ir arī cilvēciskajam faktoram, jo Smiltenē viņai izveidojusies veiksmīga sadarbība ar “Daugavas Vanagu” pieaugušo grupu. “Iepriekšējās vanadzēnu vadītājas iesāktais darbs noteikti turpināsies,” uzsver Ina. Viņa paskaidro, ka skolās notiek bērnu pilsoniskā audzināšana, kuras rezultātā tiek sagatavoti jaunie valsts pilsoņi. Tomēr ne mazāk svarīga ir jaunās paaudzes patriotiskā audzināšana, kas nenorisinās tādā līmenī, kādā būtu nepieciešams. Vanadzēnu vadītāja atklāj, ka Mēru pusē jau vairākus gadus viņa rosina bērnus izzināt folkloru. Šā pulciņa nodarbības ir sava veida patriotiskā jeb latviskuma audzināšana. Līdzīgi mērķi ir arī “Daugavas Vanagu” organizācijai, tāpēc Inas jauniegūtais amats ir likumsakarīgs.
Rodas jaunas idejas un risinājumi
“Jāsāk ar to, ka jāapzina, cik vanadzēnu grupiņas Latvijā reāli darbojas. Tikties ar leģionāriem un pierakstīt viņu atmiņas ir teicama lieta, arī nometņu organizēšana, bet es vēlos šajā kustībā ienest kaut ko jaunu un svaigu,” nodomus atklāj vanadzēnu vadītāja. Iepriekšējā vadītāja, kura organizācijā darbojās ilgu laiku, veiksmīgi veica savus pienākumus, bet, mainoties vadībai, vienmēr rodas jaunas idejas un risinājumi.
Ina nolēmusi gan apciemot vanadzēnus citviet Latvijā, gan aicināt viņus viesoties Smiltenes pusē. “Ir klusa cerība šeit izveidot centru,” bilst Ina. Sadarbībā ar “Daugavas Vanagu” organizācijas priekšsēdētāju iecerēts izveidot īpašu programmu un iesniegt to Izglītības un zinātnes ministrijā. Tā paredz izvērst vanadzēnu grupu darbību, balstoties uz mācību iestāžu bāzes. Lai bērni, kuriem interesē vanadzēnu idejas, varētu veiksmīgi darboties, skolā ir jābūt cilvēkam, kurš šo darbu koordinē. “Tas ir atbildīgs darbs, kuru, protams, var veikt ar entuziasmu, bet ir jābūt kaut nelielam atalgojumam, jo cilvēks nevar pārtikt tikai no garīgās maizes,” uzskata Ina. Tieši tāpēc šo ideju īstenošanai tiek izstrādāta iepriekšminētā programma.
Iespējas draudzēties ar vienaudžiem
Vanadzēnu vadītāja arī lauku skolu skolēnus rosina būt aktīviem. Ko viņiem dos piedalīšanās organizācijas darbā? Tie nebūs tikai pienākumi vai piedalīšanās vasaras nometnēs. “Daugavas Vanagu” organizācija ir dibināta ārzemēs un Latvijā darbojas tikai nepilnus 16 gadus, tāpēc vanadzēniem paveras iespējas draudzēties ar vienaudžiem citviet pasaulē — Austrālijā, Vācijā, Zviedrijā, Kanādā un citur, pavisam astoņās pasaules valstīs. Tie ir pieredzes braucieni un lieliskas iespējas papildināt svešvalodu zināšanas. Organizācijai ir mecenāti un sponsori, kuri ziedo līdzekļus Latvijas bērnu atbalstam.
“Protams, mums jāprot sevi parādīt. Latvieši ir dziedoša un dejojoša tauta, tāpēc problēmām nevajadzētu rasties,” uzsver I. Broma. Viņa aicina bērnus un jauniešus piepulcēties vanadzēniem. Sīkāku informāciju var iegūt gan pie I. Bromas, gan pie Ilmas un Ances Reimanēm, kuras vada vanadzēnu grupu Smiltenes Bērnu un jaunatnes interešu izglītības centrā.
