Smiltenietis 26 gadus vecais Mārtiņš Ķepītis Latvijas izlases sastāvā piedalījies jau četros pasaules koku gāzēju čempionātos un pasaules mērogā astoņu gadu laikā ir izaudzis no iesācēja juniora līdz sudraba medaļai.
Šo sudraba medaļu Latvijai Mārtiņš Ķepītis izcīnīja kombinētajā sagarumošanā, startējot 32. pasaules koku gāzēju čempionātā, kas aizvadītajā mēnesī notika Polijā, Vislas pilsētā.
Ikdienā ar motorzāģi nestrādā
Vairāk nekā 100 pasaulē labākie koku gāzēji no 27 valstīm trīs dienas sacentās piecās individuālajās disciplīnās – ķēdes maiņā, kombinētajā sagarumošanā, precīzajā sagarumošanā, koka gāšanā un atzarošanā, demonstrējot ikdienas darbā lietotās iemaņas.
Mārtiņš Ķepītis izcīnīja otro vietu kombinētajā sagarumošanā 81 profesionāļa konkurencē un līdz ar to ieguva vienīgo medaļu Latvijas koku gāzēju izlasei, kā arī sasniedza personīgo rekordu (200 punktu).
Latviju 32. pasaules koku gāzēju čempionātā pārstāvēja trīs smiltenieši – Mārtiņš Ķepītis, Gatis Brencis un debitants Pēteris Ķepītis (viņš startēja junioru konkurencē U24 grupā) -, kā arī Anatolijs Seļivanovs no Skrīveriem. Izlasi vadīja Ģirts Abizārs, tehniskais pārstāvis bija Māris Osis.
Sudraba medaļas ieguvējs Mārtiņš Ķepītis, diplomēts mežsaimniecības inženieris ar augstāko izglītību, ikdienā strādā akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” Austrumvidzemes reģionā par mežizstrādes meistaru un kontrolē mežizstrādes procesu, taču pats ar motorzāģi nestrādā.
Koku gāzēju sacensībās Mārtiņu, tāpat kā viņa jaunāko brāli Pēteri, ievilka abu tētis Gvido Ķepītis, kurš Latvijas kokgāzēju izlases sastāvā startējis daudzās starptautiskās sacensībās un izcīnījis tajās arī godalgotas vietas. Toreiz izlasei bija vajadzīgi dalībnieki junioru vecumā. “Man bija 18 gadi un tikko biju iestājies Latvijas Lauksaimniecības universitātē,” savu debiju pasaules koku gāzēju čempionātā atceras Mārtiņš. Jaunietis sācis trenēties mājas pagalmā kopā ar tēti. Arī gatavojoties šim pasaules čempionātam, improvizēts poligons tika ierīkots vecāku privātmājas pagalmā, kā arī komandas biedra Gata lauku mājās.
“Tomēr, lai iegūtu stabilitāti un pārliecību, ir jātrenējas profesionālā līmenī, kā to dara Šveices, Vācijas, Baltkrievijas komandas, jo koku gāšana ir profesionāls sporta veids. Un treniņi ir nepieciešami regulāri, jo šajā sporta veidā ir izteikta roku atmiņa. Ir tā, ka aizej uz startu un rokas pašas izdara vajadzīgo,” pēc pasaules čempionātos novērotā secina Mārtiņš.
Pēc diviem gadiem gaida Oslo
Komandu vērtējumā Latvijas izlase šajā 32. pasaules čempionātā ierindojās 22. vietā. Pārliecinoši – gan individuālajā vērtējumā, gan komandu konkurencē – uzvarēja Baltkrievijas izlase.
“Latvijas izlase bija labi sagatavota un visi prasmīgi veica visus zāģējumus, taču nedaudz līdz ideālam pietrūka veiksmes,” atzīst Ģ. Abizārs. “Piemēram, koka gāšanā Gatim Brencim bija otrs ātrākais laiks un visi zāģējumi precīzi, bet, kokam krītot norādītajā virzienā, tas trāpīja centra mietiņam tieši pa vidu un stumbrs atleca 25 centimetrus nost no centra. Rezultātā neiegūti palika apmēram 20 punkti”.
Savukārt Mārtiņš daudz punktu zaudēja precīzajā sagarumošanā, iegriežot grīdā (to sedz skaidu kārta un baļķis jāsazāģē, neskarot grīdu).
Kopvērtējumā labākais rezultāts Latvijas komandā bija Gatim Brencim, kurš ierindojās 21. vietā (1591 punkts).
Nākamais pasaules kokgāzēju čempionāts notiks 2018. gadā Norvēģijā, Oslo.
