Apkure Sedā vienmēr bijusi problēma. Pērn pilsētas iedzīvotāji sala. Aizpagājušajā gadā uzstādītais katls, kas pielāgots kurināšanai ar akmeņoglēm, beidzot ir kārtībā, bet šogad pensionāri krīt izmisumā, ka tik lielu naudu nav spējīgi samaksāt. Pirmā par to satraukusies redakcijai ziņoja Ņina Strazdiņa, pēc viņas arī citi sedēnieši.
Sedas centra laukumā mani sagaida vesels pulks neapmierinātu cilvēku no Brīvības un Dārza ielas namiem. Iedzīvotājiem nav skaidrs, ko dara apsaimniekotāji un par ko naudu no viņiem kasē Strenču novada dome.
Izbrīnī lielais cenu lēciens“Mūsu nauda iet divos virzienos – domei un apsaimniekotājfirmai SIA “Jumis SP”. Tā ir liela summa. Man pensija nav tik liela, lai par visu norēķinātos,” stāsta Ņ. Strazdiņa.Viņa rāda rēķinu, kurā par novembri apkure maksājusi 51 eiro, bet par koplietošanas telpām – 15, 70 eiro. “Tagad par janvāri apkure maksā 100 eiro, bet par koplietošanas telpu apsildīšanu – 31 eiro. Kur var rasties tik lieli cenu lēcieni. Īsta sala arī vēl nav bijis. Un kādēļ mums ir vajadzīgi divi saimnieki, kam maksāt?” neizpratni pauž Ņ. Strazdiņa. Viņa piebilst, ka nekas arī mājai nav darīts. “Namam caur jumtu sūcas ūdens. Esmu to teikusi firmas “Jumis SP” pārstāvei Anitai Brīvulei, viņa atbildēja, ka vasarā jumts ir nopiķēts, taču no 5. stāva gar sienu līdz pirmajam ūdens joprojām tek,” stāsta Ņ. Strazdiņa. Neapmierinātību pauž arī citi cilvēki. Uzzinājuši, ka Sedā ieradies korespondents, pie veikala pamazām salasās ap 20-30 cilvēku. Visi izsakās līdzīgi Ņinai. “Mēs tikai maksājam naudu, bet neredzam nevienu no “Jumja SP”. Man ir vienistabas dzīvoklis, un es šai firmai par apsaimniekošanu katru mēnesi maksāju 10,84 eiro. Par ko? Apkure decembrī man maksāja 48 eiro. Šomēnes jau ir 80 eiro un koplietošanas telpu apsildīšana – 26 eiro. Iepriekš bija 13. Es nesaprotu, kur tā nauda aiziet,” neizpratnē ir Nadežda Gavrilova. Kāda sieviete piebilst, kad ārā bija +8 grādi, pie radiatoriem nevarēja roku piedurt, tik karsti tie bija. Savukārt, kad temperatūra nokritās līdz -28 grādiem, tie bija knapi remdeni.
Baidās, ka nespēs samaksātGaļina Andrejeva skaidro, ka cīnās pret to, lai komunālo pakalpojumu cenas tā neceltos. “Man nekas nav mainījies. Dzīvokļa kvadratūra tāda pati kā pērn, viss palicis, kā ir, bet cenu lēciens drausmīgi liels,” stāsta G. Andrejeva. Kāds vīrietis skaidro, ka visi nav zinājuši par korespondenta atbraukšanu, citādi būtu sanākuši vēl vairāk. “Tas ir visā pilsētā. Visur ir ļoti augstas cenas, mēs vairs nespējam nomaksāt,” saka vīrietis. Kāda sieviete neizprot, ja viņai par dzīvokļa apsildīšanu jāmaksā 79 eiro, kādēļ vēl par kāpņu telpu jāmaksā 30 eiro. Jānis Smertjevs piebilst, ka mājā, kurā dzīvo, koplietošanas telpā nav radiatoru, tikai trubu gali nāk no pagraba uz augšu, taču jāmaksā 28 eiro. Vera Lūse savukārt atklāj, ka Brīvības ielā 7 vispār apkures caurules nav notītas ar izolācijas materiālu. Cilvēki nāk un rāda savus rēķinus un šausminās, ka nākotnē, ja cenas turpinās kāpt, neko nespēs nomaksāt. Lielākā daļa iedzīvotāju ir pensionāri. “Kur paliek mūsu nauda? “Jumim SP” vajadzēja notīt caurules, tas nav izdarīts, bet tikai maksājiet. Es neko vairs nesaprotu,” atzīst kāda pensionāre.Cilvēki secina, ka pērn tā nav bijis. Cenas bijušas normālas. Viss mainījies tieši šogad. Apsaimniekotāja pārstāvi arī grūti satikt. Divas trīs stundas no rīta A. Brīvule pasēžot un tad ir projām. Vietējie zina teikt, ka alga viņai liela, bet darbu nav.
Pensionāriem grūti ieskaidrotA. Brīvule skaidro, ka viņas firmas ziņā ir tikai namu tehnisko komunikāciju apsaimniekošana. Kas attiecas uz apkuri, par to cilvēkiem jāinteresējas novada domē. “Mūsu cena par apsaimniekošanu ir 28 centi par kvadrātmetru, un domāju, ka tā nav augsta. Galvenokārt veicam sīkos remontus. Bez maksas izdarām tikai tos darbus, kas jāveic dzīvoklī līdz krānam. Ja tas ir beigts, to nomainām, bet par to jāmaksā. Cilvēkiem pensionāru vecumā nevar ieskaidrot, kādēļ apkures cenas mainās. Saprotu viņus labi, arī man ir mamma, kura nesaprot, kādēļ ceļas cena. Taču janvārī vajadzēja pastiprināti kurināt. Protams, ka visu dienu uz vietas nevaru sēdēt. Jābrauc pēc materiāliem, taču 24 stundas diennaktī esmu pie tālruņa. Ja kādam kaut kas vajadzīgs, lai zvana,” saka A. Brīvule.Viņa min, ka pie SIA “Jumis SP” iedzīvotāji var vērsties jautājumos, kas skar tehnisko stāvokli, ja ir problēmas par jumtiem, namu sienām, stāvvadiem un kanalizācijas apsaimniekošanu. Vaicāta par nenotītajām caurulēm, viņa atbild, ka tiem namiem, kam ir apsaimniekošanas nauda, to arī dara. “Tomēr Sedā vairākām mājām ir parādi, bet tas nozīmē, ka naudas nav, tādēļ arī caurules nav notītas,” saka A. Brīvule.Domes priekšsēdētājs Jānis Pētersons stāsta, ka cilvēki vienkārši neklausās, ko viņiem skaidro. “Siltuma tarifu aprēķināšanai valsts ir noteikusi metodi, kā to veikt, un mēs tur neko jaunu neesam ieviesuši. Agrāk koplietošanas telpu apkuri nenodalījām no dzīvokļu apsildes, tagad tā ir atsevišķi. Mēs apsildām visu namu, ne tikai dzīvokļus. Un, protams, par to jāmaksā,” stāsta J. Pētersons.Uz jautājumu, kādēļ dažiem iedzīvotājiem ir tik liela maksa par koplietošanas telpu apkuri, viņš atbild, ka tas atkarīgs no mājas lieluma. Tajos namos, kuros kopplatība lielāka, vairāk arī jāmaksā. To, ka dažās kāpņu telpās nav radiatoru, bet tikai siltuma padeves trubas, taču cilvēkiem jāmaksā, J. Pētersons skaidro, ka siltums nāk arī no tām un apsilda telpas. “Pašlaik tās lietas, par ko sūdzējās Ņina Strazdiņa, ir nokārtotas. Janvāris bija ļoti auksts mēnesis, kad vairāk nācās kurināt un vairāk arī bija jāmaksā,” skaidro J. Pētersons.Acīmredzot domes speciālistiem vēlreiz jāizskaidro cilvēkiem maksas palielinājuma iemesli, taču ne tas galvenais. Atnākušie man rādīja rēķinus ar nomaksas kvītīm. Pensionāri uztraucas, ka vairāk nespēs samaksāt un pašvaldībai vajadzētu domāt, kā jautājumu atrisināt, lai vecajiem cilvēkiem nebūtu jādzīvo stresā, sekojot līdzi rēķinu summu palielinājumam.
