Maize mūsdienās kļuvusi par tik ikdienišķu produktu, ka par tās augsto vērtību, šķiet, ir piemirsts.
Maize mūsdienās kļuvusi par tik ikdienišķu produktu, ka par tās augsto vērtību, šķiet, ir piemirsts.
Par to domāt un pienācīgi novērtēt rosināja literāri muzikāla montāža “Mūsu dienišķā maizīte”, kuru 10 vecākās paaudzes smiltenietes svētdien rādīja publikai Smiltenes pensionāru klubiņā.
Turpat sarīkotā ēdienu izstāde un degustācija atklāja no maizes un miltiem gatavoto ēdienu daudzveidīgās un skaitliski lielās variācijas.
“Maizi cilvēki vienmēr uzskatīja par labklājības un pārticības simbolu un izturējās pret to ar īpašu cieņu. Maize salīdzināta ar zeltu, ar sauli, ar dzīvību. Tā iekļauta visu ticību lūgšanās,” stāsta pasākuma režisore pensionāre Valija Nadziņa. Viņa bija sagatavojusi ieskatu maizes vēsturē.
Literāro montāžu pensionāres veidoja no latviešu tautasdziesmām, prozas lasījuma un anekdotes. V. Nadziņa teic, ka maize ir tautasdziesmu neatņemama sastāvdaļa un no šīm tautasdziesmām strāvo liela labestība un pietāte. Tā mēģinājumos uzlādējusi arī iestudējuma dalībnieces.
Literāri muzikālajā uzvedumā iesaistījās Rita Adata, Ārija Drone, Māra Jansone, Tatjana Lesiņa, Māra Kārkliņa, Valija Nadziņa, Milda Puriņa un Mirdza Vidase. Skeču spēlēja Maija Leimane un Maija Zariņa. “Ļoti patīkami, ka mūsu vidū ir tik uzņēmīgi cilvēki, kuri darbojas, lai citiem būtu prieks,” teic pensionāru klubiņa vadītāja Agate Zariņa.
Noslēgumā visi pasākuma apmeklētāji, gandrīz 40 cilvēku, mielojās ar čaklāko pensionāru gatavotiem maizes un miltu ēdieniem: salātiem, sviestmaizēm, grauzdiņiem, saldumiem, maizes un gaļas sacepumu un citiem. Ēdienu skaits bija tuvs trijiem desmitiem. Pavāres atklāja arī to receptes.
Piemēram, Maija Zariņa cienāja ar rupjmaizes pastētes bumbiņām, kas uzdurtas uz irbulīšiem. Pastētes masu gatavo, saputojot sviestu kopā ar rīvētu cietu rupjmaizi un pieliekot nedaudz krējuma un sāli. Masu sakuļ, veido mazas bumbiņas un apviļā dažādās piedevās. M. Zariņa šoreiz izraudzījās trīs variantus: zaļumus, sasmalcinātus riekstus un rīvētu sieru.
Milda Puriņa cienāja ar šokolādes vabolēm, kas esot pašas izdomāta recepte. Vienu kilogramu rudzu maizes (ieteicams “Ķelmēnu”), kurai iepriekš nogriezta garoza, izmērcē ūdenī. Ja ņem vienu kukuli maizes, tad vajadzīgi 500 grami sviesta. Sviestu izkausē un mīca kopā ar maizi, līdz veidojas vijīga masa. Veido vaboles, katrai vidū liek veselu lazdu riekstu. Neaiztiekot žāvē istabas temperatūrā vismaz divas nedēļas. Kad tās pagājušas, izkausē melno šokolādi un ar otiņu ziež uz rupjmaizes vabolēm.
M. Zariņa uzzinājusi, ka tikai no rīvētas maizes iespējams pagatavot vairāk nekā 80 ēdienu: zupas, otros ēdienus, desertu, grauzdiņus, salātus, dzērienus. Speciāli šim pasākumam viņa sameklēja ļoti daudz tādu recepšu un sarakstīja pašas darinātās grāmatiņās. Interesantākās no maizes ēdienu receptēm piedāvāsim arī “Ziemeļlatvijas” lasītājiem rubrikā “Sestdienas izklaide”.
