Piektdien Valkas virsmežniecībā gada nogalē tradicionāli pulcējās VMD darbinieki, lai atskatītos uz aizvadītajā gadā paveikto un sveiktu tos, kuri pelnījuši lielākus un mazākus apbalvojumus.
Piektdien Valkas virsmežniecībā gada nogalē tradicionāli pulcējās Valsts meža dienesta (VMD) darbinieki, lai atskatītos uz aizvadītajā gadā paveikto un sveiktu tos, kuri pelnījuši lielākus un mazākus apbalvojumus, lai kādu brīdi būtu kopā un cits ar citu aprunātos ne tikai par darbu.
“Vairāku mežniecību likvidēšana mūsu virsmežniecības cilvēkiem ir sāpīgs process, tomēr valstī notiekošo sociālekonomisko procesu kontekstā nav nekāds ārkārtas notikums,” uzrunā darba kolektīvam sacīja virsmežzinis Andrejs Valdēns.
Protams, patīkamākais brīdis saietā bija apbalvojumu pasniegšana. Valsts meža dienesta Pateicības rakstus saņēma Valkas mežniecības mežziņa vietniece Ilze Suntaža, Kārķu mežniecības mežzinis Aleksandrs Luhaers un Cirgaļu mežniecības mežsargs Broņislavs Pundurs.
Vairākus Valkas virsmežniecības darbiniekus sveica apaļās darba jubilejās. 10 gadus ir nostrādājuši Kārķu mežniecības mežziņa vietniece Olga Daine, Vijciema mežniecības mežzinis Edgars Veršello un Strenču mežniecības mežsargs Aigars Ziemulis. 15 nepārtraukta darba gadi apritējuši Palsmanes mežniecības mežsargam Dainim Briedim un Smiltenes mežniecības mežsargam Viesturam Jundzim. Savukārt 20 gadus virsmežniecībā ir nostrādājusi virsmežziņa vietniece Viviana Polīte, Valkas mežniecības mežsardze Inguna Vidzirkste un Strenču mežniecības mežsargs Andris Rožlapa. 40 gadus darbā ir aizvadījis Vijciema mežniecības mežsargs Ansis Gulbis.
Viens no nepatīkamākajiem virsmežniecības ilgu gadu mantojumiem ir neatjaunotās izcirsto mežu platības — noteiktā laikā obligāti atjaunojamais mežu fonds. Par to virsmežzinis Andrejs Valdēns saņēma pārmetumus no Valsts meža dienesta ģenerāldirektora Jāņa Kinnas. Salīdzinot ar 2000. gadu, pērn ir atjaunots gandrīz trīs reizes vairāk meža, bet tas nav pietiekami. Ir uzkrājušies iepriekšējo gadu parādi. Pēc 20. janvāra būs apkopots šogad paveiktais, tad būs redzami patiesie skaitļi. Pavisam Valkas virsmežniecībā ir atjaunota tikai trešā daļa no nepieciešamās platības.
Nākamgad virsmežniecībā gaidāma vērienīga reorganizācija — 10 mežniecību vietā paliks tikai četras. Speciālisti vērtē, ka šīm izmaiņām ir gan pozitīvie, gan negatīvie aspekti. VMD ģenerāldirektors J. Kinna, izbraukājot mežniecības, secināja, ka nepieciešama optimizācija, jo netiek izmantota mežniecību kapacitāte. Virsmežzinis A. Valdēns ir noskaņots optimistiski, jo ģenerāldirektors esot ļoti rosīgs. Par gaidāmajām izmaiņām virsmežniecībā lasiet kādā no turpmākajiem laikraksta numuriem.
