Pēc pamatizglītības iegūšanas 16 gadīgā Emīlija Veselova gadu dzīvoja un mācījās Sentluisas priekšpilsētā Kirkvudā Amerikā.
Pēc pamatizglītības iegūšanas 16 gadīgā Emīlija Veselova gadu dzīvoja un mācījās Sentluisas priekšpilsētā Kirkvudā Amerikā. Tagad meitene mācās Valkas ģimnāzijas 10.b klasē un uzskata, ka Amerikā iegūtā pieredze un zināšanas viņai noderēs visu mūžu.
Tikai tagad Emīlija apzinās, ka, aizbraucot uz Ameriku, ar galvu metusies ūdenī. Tas izrādījās svētīgi – viņa kļuva vēl patstāvīga, mērķtiecīgāka un beidzot zina, ar ko gribētu nodarboties profesionāli. Amerikā Emīlija saprata, ka savu karjeru vēlētos saistīt ar fotožurnālistiku.
Iegūst vectētiņu – kancleru
Emīlija tālajā zemē nokļuva, pateicoties Rotari kluba aktivitātēm. Viņa nav pirmā Valkas ģimnāzijas audzēkne, kura piedalījusies apmaiņas programmā. Viņa atzīst, ka sākumā ilgas pēc mājām un tuviniekiem bijušas vārdos neizsakāmas. Jauniete uz Ameriku aizbrauca augusta beigās, bet pirmo reizi ar mammu pa telefonu sarunājās tikai oktobrī. Viņa psiholoģiski nav varējusi to izdarīt, jo, izdzirdot mammas balsi, asaras birušas kā pupas.
Emīlija atceras, ka, ielidojot Amerikā, pirmās sajūtas bijušas jocīgas – deviņos vakarā laukā jau bijis tumšs un viņai bijis grūti sekot līdzi tam, par ko runā sagaidītāji. Pirmo nedēļu Emīlija nodzīvoja pie kanclera (programmas vadītāja), kuru tagad viņa sauc par savu vectētiņu.
“Diemžēl dzīvē neesmu redzējusi savus īstos vectēvus, toties tagad tas man ir Amerikā,” priecājas Emīlija. Viņa cer, ka nākamgad iemīļotie amerikāņi ciemosies Latvijā.
Meitene mācījās Kirkvudas vidusskolas 12. klasē. Pēc turienes izglītības sistēmas valcēniete varēja pēc izvēles apgūt mācību priekšmetus, sākot no 10. klases. Emīlija Amerikā papildināja spāņu valodas zināšanas, kuras bija sākusi apgūt jau Valkā.
“Valodu man bija iespēja apgūt bez maksas. Kādēļ tas būtu jādara kursos?” secina ģimnāziste. Viņai labi padodas bioloģija – viņa ir ieguvusi atzinību vienā no valsts mēroga olimpiādēm. Arī Kirkvudā viņa apguva bioloģiju – pirmajā semestrī valcēniete mācījās parastajā bioloģijas klasē, bet pēc tam jau iekļuva vidējā līmenī un apguva molekulāro bioloģiju. Beidzoties mācībām, Emīlija starp gandrīz 500 skolēniem sekmju ziņā ierindojās 49. vietā un visos mācību priekšmetos viņa bija ieguvusi visaugstāko novērtējumu – A līmeni. Meitene atzīst, ka 1. semestrī ļoti centusies izpildīt visu uzdoto, bet jau otrajā nedaudz paļāvusies uz veiksmi. Diezgan grūti Emīlijai gājis angļu valodas apguvē, jo stundās bija jālasa grāmatas, bet mājās jāuzraksta sacerējums ar 500 vārdiem.
“Skolā nebiju vislabākā un visspīdošākā,” secina Emīlija. Viņa dziedāja arī korī un nodarbojās ar sportu.
Sākumā Emīlijai skolas dzīvē iejusties bija diezgan sarežģīti, jo tur nepastāv klašu sistēma, kā tas ir pierasts Latvijas skolās.
“Pirmajā pusgadā man bija grūti. Draugi bija tikai stundu laikā. Uz ielas arī ar viņiem sveicinājos, bet pēc stundām kopā tā arī neko neuzsākām,” atceras valcēniete. Otrajā semestrī skolas avīzes veidošana bija kā mācību stunda, un kopš tā laika Emīlija ieguva tuvu draudzeni.
Uz picu vairāk nevar paskatīties
Dzīvojot ģimenēs, Emīlijai reizēm nācās saskarties ar konfliktsituācijām. Svešumā viņa iemācījās savaldību. Saskaroties ar problēmām, meitene nevarēja tā vienkārši pagriezties, aiz sevis aizcirst durvis un aiziet.
“Iemācījos, ka lielākoties problēmas var atrisināt izrunājoties,” atzīst Emīlija.
Prombūtnes periodā meitene dzīvoja trijās ģimenēs. Pirmajā viesģimenē, jauniete iemācījās uzturā lietot veselīgu pārtiku. Šie cilvēki ēduši amerikāņiem neraksturīgu ēdienu, lielākoties dārzeņus. Pie viņiem latviete iemācījusies ēst visādos veidos pagatavotus brokoļus. Dzīvojot trešajā ģimenē, Emīlija pieņēmusies svarā, jo gandrīz trīs reizes nedēļā viņi ēduši picu. Meitene atzīstas, ka picu vairs negrib redzēt ne acu galā. Amerikā ātro uzkodu ēstuvēs viena porcija bijusi tik liela, ka mierīgi varējuši paēst divi cilvēki. Pasūtot ēdienu, piedevās ir čipsi un frī. Šajā ģimenē bez mammas un tēta Emīlijai bija arī divas māsas un brālis. Viena no māsām – Lorija – kļuva arī par labāko draudzeni, jo meitenes sapratušās no pirmā iepazīšanās mirkļa.
Otrā viesģimenē tētis bija vietējā Rotari kluba prezidents.
Atbraucot mājās, Emīlijai pietrūkst meksikāņu virtuves ēdienu, zemesriekstu sviesta, trauku mazgājamās mašīnas un veļas žāvētāja. Emīlijai Amerikā bija ieradums sakrāt kaudzi netīrās drēbes, tās izmazgāt un ielikt veļas žāvētājā. Apģērbs jau bija velkams mugurā pēc divām stundām. Latvijā ar drēbju žāvēšanu esot problēmas, jo vienmēr aizmirstoties laikus tās izmazgāt. Toties svešumā viņai ļoti gribējies latviešu rupjmaizes un vārītu kartupeļu, bet Ziemassvētkos – piparkūku. Amerikā kartupeļi esot bezgaršīgi un ūdeņaini. Savukārt piparkūkas tā nesmaržojušas kā Latvijā.
Atceroties piedzīvotos notikumus un satiktos cilvēkus, Emīlija atzīst, ka viņai bija paveicies ar viesģimenēm.
“Iespējams, ka ir arī sliktas atmiņas, bet, pārdomājot viņu un manu rīcību, atrodu kļūdas visos iesaistītajos cilvēkos. Bet kas bijis, bijis,” teic Emīlija. Viņa joprojām atceras ar draudzenēm pavadītās brīvdienas Floridā pie Atlantijas okeāna un trakos braucienus ar amerikāņu karuseļiem atrakciju parkos. Emīlija nolēmusi visām savām viesģimenēm aizsūtīt nelielu pārskatu par to, kā viņai klājies šajos trijos mēnešos, kopš viņa ir atgriezusies mājās. Jauniete cer, ka viņai vēl kādreiz izdosies aizbraukt uz Kirkvudu, lai satiktos ar cilvēkiem, kuri viņai daudz ko iemācījuši.
Veido skolas avīzi “Vāģis”
Atsaucoties skolas aicinājumam, Emīlija pieteicās avīzes veidotāju komandā. Viņa izturēja pārbaudījumu un kļuva par fotogrāfi un vairāku sleju autori. Emīlija atzīst, ka bijušas arī radošas neveiksmes – jaunā autore rakstījusi aprakstu par kādu personu, bet, viņasprāt, tas neesot izdevies. Darbojoties skolas avīzē, jauniete sapratusi, ka tas viņai patīk un izdodas, tāpēc nolēmusi pēc vidusskolas diploma iegūšanas apgūt žurnālistes profesiju. Atgriežoties mājās, Emīlija aktīvi iesaistījusies Valkas ģimnāzijas avīzes “Vāģis” veidošanā. Viņas pārziņā ir fotografēšana. Kādu laiku ģimnāzijas avīze bija panīkusi, bet šajā mācību gadā tā atdzimusi un novembra sākumā jau būs izdots 2. numurs. Uz jautājumu, kāpēc skolas avīzei dots tik interesants nosaukums, Emīlija atbild, ka vārdā ir Valkas ģimnāzijai divi raksturīgi burti – v un ģ.
Emīlija atzīst, ka vismaz reizi nedēļā mēdz atcerēties dzīvi Amerikā. Visai bieži uz atmiņām viņu uzvedina kāda dziesma, kura skanējusi arī tur. Lai gan ir nedaudz žēl, ka viss tik ātri beidzies, Emīlija ir gatava jauniem izaicinājumiem, piedzīvojumiem un uzvarām. Meitene uzskata, ka tā ir uzvara – 16 gados aizbraukt no mājām un dzīvot vairāku tūkstošu kilometru attālumā no ierastās vides.
