Šonedēļ «Ziemeļlatvijas» korespondentei laimējās nofotografēt gulbi, kurš cēli peldēja pa Pedeli un iznāca krastā pie cilvēkiem. Kāda pensionāre viņu baroja ar baltmaizi. Skaistais putns kāri ēda maizi un dzēra upes ūdeni.
Šonedēļ “Ziemeļlatvijas” korespondentei laimējās nofotografēt gulbi, kurš cēli peldēja pa Pedeli un iznāca krastā pie cilvēkiem. Kāda pensionāre viņu baroja ar baltmaizi. Skaistais putns kāri ēda maizi un dzēra upes ūdeni.
Interesanti, ka viens gulbis par savu apmešanās vietu izraudzījies upes posmu netālu no Ausekļa ielas tilta, bet otrs nedaudz tālāk — pie Sēlijas ielas tilta.
“Pērn baroju gulbju ģimeni, kurā bija divi mazi gulbīši,” stāsta putna barotāja. Viņa priecājas, ka no siltām zemēm atlidojušais gulbis ir drošs un nebaidās no cilvēkiem, jo acīmredzot ir pieradis pie viņiem.
“Pavasarī gulbji barību var sameklēt bez problēmām, jo viņi viegli var atrast zaļās ūdenszāles. Gulbji upes dzelmē var ienirt pat metra dziļumā,” stāsta Rīgas Zooloģiskā dārza Informācijas nodaļas vadītājs Ingmārs Līdaka. Viņš aicina cilvēkus nebarot putnus, jo tad tie rudenī nelidos pārziemot uz siltajām zemēm.
“Lai cilvēki, kuri baro gulbjus, jau tagad meklē kūtiņu vai siltu šķūni, kur viņiem pārziemot,” brīdina I. Līdaka. Zooloģiskais dārzs šādus putnus nepieņems.
“Ziemeļlatvija” vairākkārt rakstījusi par gadījumiem, kad gulbji pārziemo pie cilvēkiem. Putnu kopējiem jāuzņemas liela atbildība, jo spārnaiņi ziemā ir jābaro un jārūpējas, lai viņiem būtu silta un sausa guļvieta. Gulbji tik ļoti pierod pie cilvēkiem, ka sāk līdzināties mājdzīvniekiem un staigā savam kopējam visur nopakaļus. Nereti šādi gadījumi beidzas nelaimīgi, jo gulbji nespēj atšķirt, kurš var nodarīt pāri un kurš izturēties labvēlīgi. Šādus putnus var nokost arī bezsaimnieku suņi.
Uz jautājumu, kāpēc Valkā mītošie gulbji nepeld kopā, I. Līdaka izvirza vairākas atbilžu versijas: iespējams, ka gulbji ir viena dzimuma vai arī jaunuļi, kuri vēl nav gatavi dibināt ģimeni. Parasti gulbji ligzdošanas vietā ierodas pa pāriem, bet Pedelē peldošie putni dzīvo pa vienam.
“Viena dzimuma putni satiekoties var sākt kauties,” novērojis I. Līdaka.
Valkā praktizējošā veterinārārste Ingrīda Vilne arī uzskata, ka cilvēkiem pavasarī nevajadzētu piebarot gulbjus. Putni upes dūņās var atrast augu saknes, kā arī panašķoties ar kādu mazu zivtiņu.
“Vispār gulbji nav gaļēdāji,” secina I. Vilne. Viņa atceras gadījumu, kad pirms dažiem gadiem Valkā gulbis pats meklēja palīdzību pie cilvēkiem. Viņš atradās uz Gaisa tilta ar traumētām kājām. Pēc pārziemošanas pie cilvēkiem gulbis aizlaidās uz tuvējo ezeru un tagad dzīvo brīvībā. Šādos gadījumos cilvēkiem ir jāpalīdz skaistajiem putniem.
