Latvijā. Lai palīdzētu pašvaldībām izprast riskus un ieguvumus, izvēloties vietējās pārtikas iepirkumu, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs veicis reģionālo lauku konsultantu apmācību šajā jautājumā.
Tas nozīmē, ka šie konsultanti būs pirmie palīgi pārtikas iepirkuma rīkošanā. Konsultāciju centra sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Rūtenberga-Bērziņa stāsta, ka pašlaik izveidojusies interesanta situācija. No aptaujātajām 99 lēmējvarām, apmēram 91 procents gribētu veikt vietējo iepirkumu, taču fakts, ka liela daļa ražotāju nespēj nodrošināt nepieciešamo pārtikas klāstu, liek pašvaldībām atturēties.Mūsu reģionā par šo jautājumu atbild lauku attīstības speciāliste Inese Gaumane. Viņa atzīst, ka šis process tiešām ir sarežģīts. Vēl viņa nav aptaujājusi lēmējvaras, kādus pakalpojumus vai augļu un dārzeņu iepirkumu tās izvēlējušās, taču izraudzīties pakalpojumus ir vienkāršāk. “Ja runa ir par dārzeņu un augļu iepirkumu, tad tas ir sarežģītāk. Arī pieprasījums ne vienmēr ir pēc tuvējā apkārtnē izaudzētā. Piemēram, pērn bija pasūtījums pēc trīs tonnām banānu, bet pēc rabarberiem – tikai 50 kilogramiem. Pašlaik pēc pilotprojekta šo darbu veic Tukuma novada pašvaldība, izmantojot Zaļo iepirkumu,” saka I. Gaumane.Lielā mērā pašvaldību atturība skaidrojama ar tādiem riskiem, kā, piemēram, slikts ražas gads, kad zemnieks vairs nespēj nodrošināt ar pieprasīto produkciju. “Līgumus slēdz uz trim gadiem, bet vai saimnieks, it īpaši, ja viņš nomā zemi, var būt drošs, ka tādu laiku bez problēmām varēs nodrošināt skolas un slimnīcas ar olām vai putnu gaļu,” saka I. Gaumane. Pēc viņas domām, šos jautājumus vajadzētu izrunāt pavāram, ražotājam un pašvaldībai kopā, lai rastu optimālo risinājumu, jo svarīgi ir, ko mūsu bērni ēd.
