Dodoties uz veikaliem, līdzi ņemiet savu iepirkumu somu no auduma, lai piebremzētu milzīgo “maisbergu”, kas Latvijā aug arvien lielāks!
Tā ikvienu iedzīvotāju aicina biedrība “homo ecos:”, kas sestdien Smiltenē, tirdzniecības centrā “Centrs”, rīkoja sociālās kampaņas “Uzmanību! #Maisbergs!” akciju ar mērķi pievērst sabiedrības uzmanību jautājumam, vai Latvija ir zaļākā valsts pasaulē?
Sadalās simtos gaduLatvijā viens iedzīvotājs gada laikā izlieto vidēji 140 vieglās plastmasas bezmaksas maisiņus (pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas datiem). Liela daļa izmantoto maisiņu papildina poligonos apglabāto atkritumu daudzumu un kļūst par daļu no lielā iepakojuma “Maisberga” (sadzīves atkritumu kalna), bet daļa nonāk apkārtējā vidē, kur sadalīsies tikai pēc simtiem gadu, atgādina “homo ecos:” vadītāja Santa Krastiņa.Sestdien Smiltenē biedrība “homo ecos” un brīvprātīgie palīgi, tai skaitā četri jaunieši no Smiltenes Centra vidusskolas Elīna Belzone, Dāvids Markovs, Tīna Nulle un Laura Dauka, uzrunāja iedzīvotājus un stāstīja viņiem par izlietotā iepakojuma samazināšanu un šķirošanu pārstrādei, pretī bez maksas kā atlīdzību par aprunāšanos izsniedzot cilvēkiem auduma maisiņus iepirkumiem un informatīvus materiālus. Bērni varēja strādāt radošajās darbnīcās, no izlietotā iepakojuma darinot paliktņus kafijas un tējas krūzēm grāmatzīmes, maciņus un citas lietas.Minētā projekta vadītāja Agita Pusvilka par akcijas norisi Smiltenē ir gandarīta. Cilvēku atsaucība un interese bijusi ļoti laba. “Mums pat resursi sāka iztrūkt,” piebilst A. Pusvilka.“homo ecos:” savā kampaņā “Uzmanību! #Maisbergs!” rīko tikai trīs akcijas – divas Rīgā (lielajos tirdzniecības centros) un vienu Smiltenē. Smilteni kā aktīvu reģionālo centru akcijas rīkotājiem ieteikusi Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas organizācija.
Kāds ir risinājums?Uzrunātie smiltenieši, kuri iesaistījās akcijā, par šo pasākumu priecājas, jo tas paticis gan uzzinātās informācijas, gan saņemto dāvanu dēļ.“Akcija ir laba, jo problēma ar sadzīves atkritumiem ir liela, bet kāds tai ir risinājums?” taujā smilteniete Ruta Smilga. Viņa tikai šajā akcijā uzzinājusi, – ne visi mazie bezmaksas plastmasas maisiņi, ko veikalos izmanto produktu iesaiņošanai, tiek pārstrādāti. “Tad ražotājiem vajadzētu piedāvāt maisiņus no dabīgiem meža produktiem,” spriež R. Smilga.Līdzīgi domā A. Pusvilka, proti, risinājumiem būtu jānāk arī no tirgotājiem, pārtikas ražotājiem un iepakotājiem. “Tas, ko mēs varam izdarīt šās kampaņas laikā, ir atgādināt cilvēkiem, ka viņi paši var samazināt plastmasas maisiņu skaitu, piemēram, paņemt uz veikalu līdzi savu, vai arī nelikt katru ābolu un tomātu maisiņā, vai vispār izslēgt maisiņus, sverot produktus,” iesaka A. Pusvilka.Viņa pati daudzus gadus veikalos plastmasas maisiņos neliek ne augļus, ne dārzeņus un tos pie kases pārdevējām ripina pa leti. Savukārt ZAAO norāda, – galvenais ir pārstrādei izmantojamos sadzīves atkritumus (arī polietilēna plēves un maisiņus) šķirot. Pārstrādāt var tikai tīrus plastmasas maisiņus, piemēram, ja tajos bijusi ielikta maize, taču ne gaļa vai skābēti kāposti.Biedrība “homo ecos:” uzsver: katru gadu Latvijā no jauna rodas 210 tūkstoši tonnu liels iepakojuma kalns, kas apjoma ziņā ir līdzvērtīgs trijām “Gaismas pilīm”. Kalnu veido cilvēku izmestie maisiņi, pudeles, papīrs, konservu kārbas, kartona pakas un viss pārējais iepakojuma materiāls, kas netiek nodots pārstrādei.
