Kod, kurā pirkstā gribi, izrādās — visi sāp.
Kod, kurā pirkstā gribi,
Izrādās — visi sāp.
Uz izvēli, viegli jausto,
Grūti ir ceļu sākt.
Katram priecīgam “JĀ” pretī nolikts
Stingrs un negrozāms “NĒ”.
Kāpēc no melnbaltām svītrām
Sastāv šī pasaule?
Bet ja tā, skaidri zināms —
Pēc grūtuma vieglums nāks,
Tumsu nomainīs gaisma,
Pēc dubļiem kļūs sniegbaltāks.
Un tāpēc es kodīšu pirkstos,
Kaut visi tie skaudri sāp.
Man vajag to sniegbalto pasauli!
Es nevaru citādāk.
***
Es neprotu sevi pasargāt.
Es neprotu sevi žēlot,
Vien reizēm man varbūt izdodas
Sevi stipru kā klinti tēlot,
Lai nezin neviens un pat nenojauš,
Kas notiek dvēselē manā —
Kādus tīklus tur melni zirnekļi
auž,
Ko zvani bez mēlēm zvana.
