Ir nakts. Ir klusa un necila nakts.
Ir nakts.
Ir klusa un necila nakts.
Tāda bez pūču kliedzieniem,
Bez vilku gaudām.
Var dzirdēt tikai tavus soļus,
Kad tu man blakus ej.
Var just tavu elpu,
Kas saltajā gaisā satraukti dej.
Tā ir mana nakts
Un brīžam arī tava.
Soļi izskan tumsas tālumā,
Elpa aizskrien debesu plašumā,
Paliek tik tumsa,
Paliek mūsu tumsa.
Un nakts, kurā jūtu
savu tauriņu deju,
Ir mūsu,
Kurā nepārtraukti smejos…
Tevis dēļ nakts nav tumša,
Tauriņi satraukti skrien
Un acis dvēseles dziļumos brien.
Bet nakts,
Tā tumšā nakts,
Nepaliek tukša un auksta,
tā siltas tumsas pilna…
līdz rītam…
Bet tad atveru acis —
sapņiem reiz pienāk beigas…
Enja