Vai mana mīla spēs Tev atmaksāt to uzticēšanos, ko neprasot man devi.
Vai mana mīla spēs Tev
atmaksāt
To uzticēšanos, ko neprasot man
devi —
No tumsas ārā palīdzēji kāpt
Un spožā gaismā droši nākt pie
Tevis.
Vai mana mīla spēs to atmaksāt,
Ko mīļām rokām nešauboties
sniedzi —
Pār manu neticību palīdzēji kāpt
Un atpakaļ pat soli paspert liedzi.
Vai es to kādreiz spēšu
atmaksāt,
Ko diedzēji, kam manī saplaukt
ļāvi —
Pret debesīm ar Tevi kopā kāpt
Un just, ka atbalstot man cieši
blakus stāvi.
***
…Bet kāpēc tikai šodien?
Es gribu arī rīt.
Un parīt. Un pēc gada.
Vai līst, vai saule spīd.
Ar Tevi kopā gribu,
Un man vienalga viss —
Vai ceļš ved Tevi ellē
Vai taisni debesīs.
Ja nevaru būt blakus,
Tad vismaz tuvu klāt.
Vismaz ar savām domām
Tev sodu mīkstināt.
Es — Tava sirdsapziņa
Un sargeņģelis Tavs,
Es Tevi noturēšu,
Kad šķitīs — klāt ir gals.
Pat ja Tu būsi tālu,
Es būšu tuvu klāt,
Jo… ja nu nav neviena,
Kam Tevi pasargāt?…
***
Palīdzi man noturēties,
Palīdzi man nenogrimt,
Palīdzi no pelēcības
Mūsu brīnumputnam dzimt!
Palīdzi man izbrist dubļus,
Palīdzi caur sāpēm iet,
Palīdzi to krauju atrast,
Kurā mūsu puķe zied.