Cerības ir zudušas, un ilgas kļuvušas veltas.
Cerības ir zudušas,
Un ilgas kļuvušas veltas —
Kāds sapnis ir sabradāts,
Un aizsnaudies bijis prāts.
Bet sapņi, kas vēl dzīvi
Un ļauj ticēt, ka vēl mīli,
Kaut tikai sevi un šo dzīvi
Kā dziļu sapņu dzīli.
Tas skan tik akurāti,
Bet jūtamies apkrāpti:
Sapņos raduši iluzoru īstenību,
Bet zaudējuši patiesu mīlestību.