Ziemellatvija.lv
Valdība otrdien, 8. augustā, izskatot informatīvo ziņojumu “Par aktuālo situāciju atskurbtuvju izveidē”, apstiprināja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) priekšlikumu pārtraukt līdzekļu piešķiršanu pašvaldībām atskurbināšanas pakalpojumu izdevumu segšanai no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.
Ņemot vērā Valsts kontroles ieteikumus, kā arī to, ka pašvaldību pienākums nodrošināt atskurbināšanas pakalpojumu pieejamību spēkā stājas 2024. gada 1. janvārī, Ministru kabinets atbalstīja VARAM priekšlikumu, no 2024. gada 1. aprīļa pārtraucot līdzekļu piešķiršanu pašvaldībām atskurbināšanas pakalpojumu izdevumu segšanai no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”. Vienlaikus VARAM ir iesniegusi priekšlikumus paredzēt finansējumu turpmākajiem gadiem šim pasākumam no valsts budžeta, ko vērtēs kopā ar visu ministriju iesniegtajiem pieprasījumiem nākamā gada valsts budžetā.
Atbilstoši šobrīd spēkā esošajam regulējumamVARAM līdz kārtējā gada 1. martam ir jāizvērtē pašvaldību iesniegtie valsts budžeta līdzekļu pieprasījumi par iepriekšējo gadu attiecībā uz faktiskajiem izdevumiem, kas radušies atskurbināšanas pakalpojumu sniegšanā diennakts režīmā, un jāsagatavo un noteiktā kārtībā jāiesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu par līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, lai segtu pašvaldību izdevumus līdz 15 eiro apmērā par katru atskurbšanas telpā ievietoto personu.
Savukārt Valsts kontrole revīzijas ziņojumā “Kā pašvaldībās tiek nodrošināta sabiedriskā kārtība” ir norādījusi, ka līdzšinējā atskurbināšanas pakalpojumu sniegšanas finansēšanas prakse – proti, tā līdzfinansēšana no valsts budžeta līdzekļiem – nav vērtējama kā efektīva, jo nav noteikts atskurbināšanas pakalpojuma normatīvais regulējums, sastāvs un atbildīgās institūcijas; atskurbināšanas pakalpojums pašvaldībās netiek nodrošināts vienādi, un tā sniegšanas apjoms un izmaksas dažādās pašvaldībās būtiski atšķiras; pašvaldībām kompensējamais izdevumu apmērs – līdz 15 eiro par katru atskurbšanas telpā ievietoto personu – nav pamatots ar aprēķiniem.
2023. gada 1. janvārī spēkā stājās Pašvaldību likums, kurā ir noteikta jauna pašvaldību autonomā funkcija – nodrošināt atskurbināšanas pakalpojumu pieejamību. Atbilstoši Pašvaldību likuma pārejas noteikumiem funkcijas izpilde pašvaldībām pilnībā jānodrošina, sākot ar 2024. gada 1. janvāri.
Ievērojot, ka nepieciešamība pēc atskurbināšanas pakalpojuma ir nepastarpināti saistīta ar alkoholisko dzērienu pieejamību tirdzniecības vietās, VARAM sākotnējais priekšlikums bija daļu no akcīzes nodokļa* ieņēmumiem no alkoholisko dzērienu tirdzniecības noteikt kā finansējuma avotu atskurbināšanas pakalpojuma pieejamības nodrošināšanai (0,3% apmērā no akcīzes nodokļa ieņēmumiem, kas būtu līdzvērtīgi pašvaldību faktiskajām izmaksām 2022. gadā – aptuveni 1 milj. eiro). Taču informatīvā ziņojuma saskaņošanas gaitā VARAM priekšlikums netika atbalstīts.
Atskurbināšanas pakalpojuma pamata mērķis ir nodrošināt personas veselības un dzīvības aizsardzību no pārmērīgas alkohola lietošanas radītā apdraudējuma, kā arī sabiedrisko drošību un kārtību. Tādēļ, lai veicinātu vienotu izpratni par atskurbšanas pakalpojuma saturu, kā arī, ņemot vērā līdzšinējo praksi atskurbināšanas pakalpojuma un personu nogādāšanas tā saņemšanai organizēšanā, VARAM, Veselības ministrijai, Iekšlietu ministrijai, Labklājības ministrijai un Latvijas Pašvaldību savienībai būtu izvērtējama iespēja kopīgi izstrādāt vadlīnijas atskurbināšanas pakalpojuma nodrošināšanai.
* Akcīzes nodoklis ir specifisks patēriņa nodoklis, ko piemēro noteiktām patēriņa preču grupām, kuras ir saražotas vai tiek ievestas valstī. Akcīzes nodokļa primārais mērķis ir ierobežot to preču patēriņu, kas ir kaitīgas apkārtējai videi un cilvēkiem, kā arī dot valstij ieņēmumus, apliekot ar papildu patēriņa nodokli (papildus pievienotās vērtības nodoklim) preces, kas nav pirmās nepieciešamības preces un kas neskar maznodrošinātos. Taču galvenais akcīzes nodokļa mērķis ir fiskālais, t.i., nodrošināt valsts budžeta ieņēmumus.
Informāciju sagatavoja: Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija Sabiedrisko attiecību nodaļa
Reklāma