Inga Karpova
– direktore Līga Tetere (no kreisās), Līga Rozīte, Ance Andrējeva-Empele, Diāna Grase, Irina Grīslīte, Aija Rudīte, Jana Čākure, Ilze Sermuse, Dace Pasopa un Monta Sausā, klāt nav Zanes Sīmanes
– svētkus svinēja kopā un ar īpašo simtgades kūku cienāja draugus, atbalstītājus, sadarbības partnerus un pašus uzticamākos ilggadējos bibliotēkas apmeklētājus. Foto: Inga Karpova
Zināšanas, pieejamība, pieredze, uzticamība un aizrautība, tā sevi 100. gadadienā raksturo Valkas novada Centrālās bibliotēkas sievišķīgais kolektīvs.
Atskatoties uz Valkas bibliotēkas simts gadu vēsturi, saņemot sveicēju sirsnīgos vārdus, ziedus un dāvanas, kā arī baudot jaunās dziedātājas Elizabetes Gailes muzikālo priekšnesumu, aizvadītajā piektdienā, 21. aprīlī, J. Cimzes Valkas mūzikas skolā notika sirsnīgas 100 gadu jubilejas svinības.
Pasākuma sākumā bibliotēkas direktore Līga Tetere, pateicoties visu darbinieču aizrautīgajam izpētes darbam, atskatījās uz bibliotēkas desmit desmitgadēm. Piemēram, atskatoties uz 1943.–1952. gadiem, kā pārsteigums atklājās fakts, ka 1950. gadā vienā no Valkas pilsētas izpildkomitejas sēdēm tika pieņemts lēmums. Proti, sēdē nolēma, ka visu iestāžu un organizāciju vadītāju pienākums panākt, lai viņu darbinieki un biedri lasītu bibliotēkā. Savukārt, izpētot 1963.–1972. gadus, 1966. gadā tiek uzsvērta pārvietojamo bibliotēku loma. Bijusī bibliotēkas vadītāja Elmīra Zaiga Aumeistere atceras, ka bijusi iecere par to, ka bibliotekāriem jāapkalpo ar grāmatām mehanizatori, kas strādā uz lauka.
“Paldies par fantastisko prezentāciju. Klausījos to ar lielu interesi, kā arī sapratu, ka par lasītāju kļuvu bibliotēkas piektajā desmitgadē. Savukārt sestajā desmitgadē bibliotēka kļuva par manu pirmo darbavietu. Tur sāku strādāt pēc 9. klases beigšanas, biju iekļauta arī algu sarakstā. Par pusotru mēnesi saņēmu savu pirmo algu. Taču bibliotēka kā sarkans pavediens ir vijies cauri visai manai dzīvei. Pēdējā pusotra mēneša laikā bez jums nebūtu izdzīvojusi. Paldies jums par jaunajām grāmatām. Bibliotēka ir bijusi blakus arī Dzimtsarakstu nodaļai. Līga, vai tu par to esi informēta, bet bijušajā Tēraudskolā bija plānots ierādīt atjaunotas telpas ne tikai bibliotēkai, bet otrajā stāvā arī Dzimtsarakstu nodaļai. Tur jau bijām nomazgājušas logus un izmazgājušas grīdas. Jau bija atrisināts jautājums, kā mēs ikdienā staigāsim caur bibliotēkas telpām. Kabineti jau bija sadalīti. Taču naudas nebija, un Tēraudskolu neatjaunoja. Pēc tam tika apsvērts jautājums, ka mēs būsim Rīgas ielā 22, kur tagad ir bibliotēkas telpas. Bija jau zināms, kur būs laulību zāle, kur arhīvs. Taču bija viens mīnuss, pie šīs ēkas nebija kur novietot automašīnas. Bibliotēka tika pie lieliskām telpām. Dzimtsarakstu nodaļa jums ir vecākā māsa, jo pirms diviem gadiem mēs jau nosvinējām savu simtgadi. Ko tad citu mēs varam jums dāvināt uz svētkiem kā simtgades dzirkstošo svētku dzērienu ar jums īpaši darinātu etiķeti,” sveicot savus draugus nozīmīgajā jubilejā teic Valkas novada Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Māra Zeltiņa.
Kas attiecas uz bibliotēkas kolektīva sapņiem – Rīgas ielas 22. ēkas rekonstrukciju, siltināšanu un bibliotēkas telpu pārbūvi –, savā apsveikuma runā novada pašvaldības priekšsēdētāja vietniece Unda Ozoliņa akcentēja, ka šis projekts ir novada pašvaldības prioritāšu saraksta augšgalā.
Starp sveicējiem pie kolēģiem Valkā bija ieradies arī Ulbrokas bibliotēkas kolektīvs.
“Labdien, mīļā Valka. Sveicam savus kolēģus profesionālajos svētkos, jo šonedēļ Latvijā norisinās arī Bibliotēku nedēļa. Mums ar Valkas bibliotēku ir saistība no devītās un desmitās desmitgades. Kopā šajās divās desmitgadēs esam paspējuši izveidot fantastisku starpnovadu sadarbību, lai saglabātu liecības par Pēteru Brūveri. Mums ir izdevies ar jūsu novadpētniecības materiālu paveikt brīnišķīgu darbu,” apsveikuma runā teic Ulbrokas bibliotēkas pārstāve. Jāpiebilst, ka savas dzīves pēdējos gadus dzejnieks P. Brūveris pavadīja Valkā, privātmājā Rīgas ielā, bet viņa dzimtās mājas “Kalēji” atrodas Ropažu novadā, Stopiņu pagasta Ulbrokā.
GALERIJA: Valkas novada centrālā bibliotēka svin savu 100.jubileju
VIEDOKĻI
No Ausmas Vaļģes atmiņu stāstījuma:
“(..) brālis paņem mani pie rociņas un saka: “Iesim uz bibliotēku!” Bibliotēka atradās tur, kur tagad mūzikas skola. Jākāpj otrajā stāvā. Vissavādāki bija tas, ka kāpnes čīkstēja un gāja mazliet ar līkumu.”
Dace:
“Bibliotēka man ir vieta, kur iegūt informāciju, zināšanas, kur sevi pilnveidot un kvalitatīvi pavadīt laiku un kur sevi ar daudz ko pārsteigt.”
Ērika Tannenberga:
“Gadu gadiem ar lielu prieku apmeklēju bibliotēku. Pretim saņemu laipnību, visu manu iegribu izpildi. Jā, un nevajag naudu, lai dabūtu vislabākās grāmatas un padomu.”
Jānis Porietis:
“Ar jūsu palīdzību man šis gads bija ļoti veiksmīgs. Sāka jau likties kā tajā senajā dziesmiņā: “Nu ir laiki tiešām jauki, viss nu iet kā pasakā!” Ļoti apmierināts ar visu!
Reklāma