Ar dažādām publiskām aktivitātēm visa gada garumā atzīmēs sešu aizsargājamo dabas teritoriju nozīmīgas gadadienas

Lai gādātu par dabas vērtību ilgmūžību, Latvijā ir izveidotas 658 īpaši aizsargājamas dabas teritorijas. Šogad sešām no tām aprit nozīmīgas pastāvēšanas gadadienas, tāpēc Dabas aizsardzības pārvalde (Pārvalde) visa gada garumā atbilstoši epidemioloģiskās situācijas nosacījumiem aicinās ikvienu interesentu atzīmēt Rāznas Nacionālā parka 15., Ķemeru Nacionālā parka un Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta 25., Teiču dabas rezervāta 40., Krustkalnu dabas rezervāta 45. un Moricsalas dabas rezervāta 110. gadadienu.

Moricsala ir pirmā īpaši aizsargājamā dabas teritorija Latvijā. Par šo vietu jau 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā interesi izrādīja dabas pētnieki, tai skaitā  Rīgas Dabaspētnieku biedrība, kas profesora, zinātnieka Kārļa Reinholda Kupfera vadībā 1910. gadā rosināja Moricsalā izveidot aizsargājamu teritoriju dabas aizsardzībai un zinātniskiem nolūkiem. Aizsardzības statusu teritorija ieguva 1912. gada 6. jūnijā, un no šī brīža teritoriju varēja apmeklēt tikai ar speciālām atļaujām. Mūsdienās salu, galvenokārt, apmeklē Pārvaldes darbinieki un zinātnieki. Lai sniegtu sabiedrībai iespēju uzzināt Moricsalas stāstus un ļautu aplūkot tās neskarto dabu, jubilejas gadā uz salu īpašā braucienā varēs doties Latvijas mediju pārstāvji. Savukārt Moricsalas jaunākās māsas (Slīteres Nacionālā parka) sociālo tīklu kontos reizi mēnesī visa gada garumā ikvienam interesentam tiks piedāvāta digitālā Moricsalas iepazīšanas tūre “Moricsalas dārgumi” ar īpaši jubilejai atlasītu stāstu, foto un video sēriju.  

Ķemeru Nacionālais parks (ĶNP) savu 25. gadskārtu atzīmēs ar vairākiem notikumiem, kas vērsti uz teritorijas ilglaicību, lai ar gandarījumu, prieku un lepnumu par paveikto varētu svinēt arī nākamās ĶNP apaļās jubilejas. Piemēram, ĶNP dabas centra telpās “Meža mājā” īstenos sen lolotu ieceri, papildinot esošo ekspozīciju ar teritorijas veidošanās vēsturi un kultūrvēstures liecībām, kam ir bijusi ievērojama loma teritorijas attīstībā un tam, ko redzam mūsdienās. Tiks izstrādāti arī ĶNP teritorijai ļoti nozīmīgi attīstības dokumenti – gada otrajā pusē plānots uzsākt ĶNP dabas aizsardzības plāna sabiedrisko apspriešanu, bet līdz gada beigām  izstrādāt arī jaunu tūrisma attīstības stratēģiju un rīcības plānu. Tūrisma plānošanas dokumenti būs daļa no pieteikuma Eiropas ilgtspējīga tūrisma hartas sertifikāta pagarināšanai, jo ĶNP pagaidām ir vienīgā teritorija Latvijā, kam šāds sertifikāts piešķirts.

Vidzemē jau janvāra beigās notiks Niedru skulptūru festivāls Salacgrīvas Randu pļavās, kas aizsāks Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta 25. gadu jubilejas aktivitātes. Turpmāk ik mēnesi vietējie iedzīvotāji un viesi tiks mudināti līdzdarboties dažādās aktivitātes, iepazīstot dabas un teritorijas unikalitāti, tostarp cilvēkus, kas tajā dzīvo. Tiks meklēti seni foto mirkļi un to atspulgi mūsdienās, rīkoti konkursi un sacensības, bet gada izskaņā notiks Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātam veltīta mākslas darbu izstāde.

Lai atklātu mazāk zināmus vai neparastus faktus par Rāznas Nacionālo parku, Teiču un Krustkalnu dabas rezervātiem, plānoti trīs izglītojoši pārgājieni “Nezināmais par zināmo”. Pirmais notiks jau maijā Krustkalnu dabas rezervātā, kur eksperte atklās neparasto  sūnu pasauli un stāstīs par vecu koku nozīmi Krākas avotu apkārtnē. Septembra sākumā notiks pārgājiens Teiču dabas rezervātā, lai iepazītu sēnes kopā ar to pētniekiem jeb mikologiem Sildu apkārtnē. Un septembra izskaņā Obiteļas mežā notiks noslēdzošais pārgājiens, kurā eksperts atklās sastopamos zīdītājus Rāznas Nacionālā parka teritorijā, skaidros, kāda ir to loma un nozīme dabā, kā atrast dzīvnieku darbības un klātbūtnes pēdas un kas cilvēkam jāzina par uzvedību bauru (riesta) un mazuļu laikā. 

Jubilejas gadā ir izdots buklets par Teiču dabas rezervātu un savu kārtu gaida Krustkalnu dabas rezervāta buklets. Šie mazformāta materiāli atgādina par šīm, maz skartajām teritorijām, dabas vērtību saudzēšanu un apmeklējumu kārtību. Dabas rezervāti ir unikālas teritorijas,  kuras ļauts apmeklēt tikai ar Pārvaldes atļauju vai tās darbinieka pavadībā. 

Visas aktivitātes tiek plānotas un notiks, ievērojot valstī noteiktos epidemioloģiskās drošības noteikumus, visticamāk ar ierobežotu dalībnieku skaitu un obligātu pieteikšanos.

Aicinām sekot līdzi aktuālajai informācijai Pārvaldes interneta vietnē www.daba.gov.lv, kā arī sociālajos tīklos. Svinēsim kopā!

Informāciju sagatavoja: Ilze Reinika, Dabas aizsardzības pārvaldes mediju attiecību eksperte