Ziemellatvija.lv
“Norstat Latvija” un tekstila nomas uzņēmuma “Lindstrom” veiktajā aptaujā* noskaidrots, ka 53% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka mūsu valstī drīzāk netiek rūpīgi ievēroti darba drošības noteikumi, lai izvairītos no nelaimes gadījumiem darba vietā, kamēr vien 35% uzskata, ka noteikumi tiek ievēroti atbilstoši darba drošībai.
Jaunākie aptaujas dati liecina, ka, pamanot acīmredzamu darba drošības noteikumu pārkāpumu, piemēram, drošības ķiveres nevalkāšanu daudzstāvu ēkas remontdarbu laikā, 42% aptaujāto iedzīvotāju par pārkāpumu drīzāk neaizrādītu, kamēr vēl teju tik pat daudz jeb 41% aptaujāto par to drīzāk aizrādītu.
Kā norāda “Lindstrom” eksperti, fakts, ka 42% aptaujāto neaizrādītu par acīmredzamu drošības noteikumu pārkāpumu, norāda uz nevēlēšanos personīgi iejaukties darba drošības jautājumos. “Datus varētu skaidrot ar dažādiem faktoriem, piemēram, zemu risku apzināšanos, nepietiekamu informētību par drošības prasību nozīmi, vai arī ar uzskatu, ka drošība ir katra individuālā vai darba devēja atbildība. Tomēr dati rāda arī pozitīvu tendenci – teju puse jeb 41% aptaujāto izvēlētos arī aizrādīt par drošības pārkāpumiem, kas liecina, ka daļa sabiedrības ir gatava iesaistīties, lai preventīvi novērstu darba drošības pārkāpumus,” skaidro Ivars Šmits, tekstila nomas uzņēmuma “Lindstrom” vadītājs Latvijā.
Pēc Valsts darba inspekcijas rīcībā esošās informācijas laikā no 2023. gada 1. janvāra līdz 10. novembrim nelaimes gadījumos darbā bojā gājuši 25 nodarbinātie. Salīdzinājumam, 2022. gadā šajā laika posmā bojā bija gājuši 26 nodarbinātie. Valsts darba inspekcijas dati arī liecina, ka no pērnā. gada 1. janvāra līdz 10. novembrim smagus miesas bojājumus guvuši 174 cilvēki, savukārt 2022.gadā smagus miesas bojājumus darba vietā guva 206 nodarbinātie.
“Aptauju un statistikas datu kopējais analīzes rezultāts liecina, ka sabiedrības attieksme pret darba drošības jautājumiem Latvijā ir daļēji pielaidīga. Tendence, ka samazinās darba vietā bojāgājušo vai smagus miesas bojājumus guvušo darbinieku skaits, ir vērtējama pozitīvi, tomēr pat neliels bojāgājušo un smagi ievainoto skaits joprojām ir satraucošs, un tas norāda uz nepieciešamību turpināt darbu pie darba drošības zināšanu pilnveidošanas, tajā skaitā par darba apģērba atbilstību darba drošības prasībām,” norāda I.Šmits.
Darba drošība ir būtisks aspekts jebkurā uzņēmumā, un darba devēja atbildība ir nodrošināt efektīvu risku pārvaldību, pievēršot īpašu uzmanību ne tikai darba vides drošībai, bet arī darba aprīkojumam un apģērbam. Vadoties pēc Ministru kabineta noteikumiem “Darba aizsardzības prasības, lietojot individuālos aizsardzības līdzekļus” darba devēja uzdevums ir bez maksas nodrošināt aizsardzības līdzekļus saviem padotajiem, kā arī veikt pasākumus, kas nodrošina aizsardzības līdzekļu uzturēšanu darba kārtībā un atbilstību higiēnas prasībām saskaņā ar ražotāja instrukcijām (piemēram, aizsardzības līdzekļu tīrīšanu, dezinfekciju un remontu).
“Uzņēmumiem pašiem iekšēji ir jāpievērš vēl lielāka uzmanība drošības aspektiem darbā. Viens no svarīgiem faktoriem ir pareiza un darba drošības prasībām atbilstoša apģērba nodrošināšana darbiniekiem. Piemēram, lai darba apģērbā panāktu atbilstošu termoregulāciju, maksimāli pasargājot darbinieku no pārkaršanas un svīšanas, ir jāizvēlas apģērbs ar funkcionāliem auduma slāņiem, no kuriem katrs kalpo noteiktam mērķim – iekšējais slānis varētu būt mitrumu uzsūcošs un gaisu caurlaidošs, savukārt ārējam slānim ir siltumu atstarojošas īpašības. Tomēr ir jādomā arī par regulāru darba apģērba funkcionalitātes līmeņa pārbaudi un precīzu apģērba kopšanu, lai tas ilgtermiņā saglabātu savas īpašības,” atklāj I.Šmits.
*Pēc “Lindstrom” pasūtījuma veiktā ”Norstat Latvija” aptauja norisinājās šī gada janvārī, piedaloties 1008 respondentiem visā Latvijā
Reklāma