Ziemellatvija.lv
Lai rastu atbildes uz jautājumiem par savu veselību, gandrīz katrs trešais jeb 31% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju informāciju pārsvarā meklē internetā, 43% primāri vēršas pie sava ģimenes vai ārstējošā ārsta, 8% jautā padomu ģimenes locekļiem vai draugiem, 4% vispirms vēršas pie farmaceita, kamēr 10% informāciju par veselības jautājumiem nemeklē vispār, bet vēl 4% konkrēti atbildēt nevarēja, secināts monitoringa datos, kas iegūti sadarbībā ar pētījumu centru SKDS.
Par riskiem, kas saistīti ar “ārstēšanos internetā” un veselības padomu jautāšanu tuviniekiem, stāsta ģimenes ārste Zane Zitmane.
Internetā nav atbilžu visam
Cilvēks pats saviem spēkiem vairumā gadījumu nevar adekvāti izvērtēt savas veselības stāvokli un noteikt potenciālās problēmas. Tikai ārsts var novērtēt reālo veselības stāvokli un zina, kā risināt veselības problēmas, ja tādas tiek diagnosticētas. Pašārstēšanās bieži ir ne vien nelietderīga, bet var būt pat bīstama un radīt draudus veselībai, uzsver Z. Zitmane. Piemēram, nepareizi nosakot saslimšanu, veselības problēmas var ieilgt un kļūt smagākas. Tāpat arī nepareizu medikamentu lietošana var izraisīt nopietnus traucējumus. Attiecībā uz “ārstēšanos internetā” vēl viens būtisks aspekts ir cilvēku spēja izvērtēt konkrētā informācijas avota uzticamību. “Informācijas meklēšana internetā pēc būtības nav slikta, tomēr jāseko līdzi, jāpārbauda un attiecīgā informācija noteikti jāpārrunā ar speciālistu,” piebilst Z. Zitmane.
Speciālistes pieredzē internetā visvairāk tiek meklētas atbildes par slimībām, kuras visbiežāk parādās publiskajā telpā, – mentālajām problēmām, diabētu, astmu un citām, kā arī kopš pandēmijas sākuma – par Covid-19.
Arī tuvinieki ārsta konsultāciju neaizstās
Lai arī var likties, ka tuvinieki reizēm ir pieredzējuši vai arī biežāk saskārušies ar dažādu veselības jautājumu risināšanu, tomēr jāatceras, ka ārstiem ir medicīniskā izglītība, kā arī viņi regulāri pilnveido savas zināšanas (apmeklē kursus, seminārus) un seko medicīnas aktualitātēm, savukārt tuviniekiem un draugiem vairumā gadījumu šādu zināšanu nav un viņu ieteikumi var nebūt atbilstoši. Šeit arī pašiem tuviniekiem un draugiem jāpatur prātā, ka, ar labiem nodomiem vēloties sniegt veselības padomus, iznākums var būt neprognozējams, tādēļ labākais, ko tuvinieki un draugi var darīt šādās situācijās, ir aicināt doties pie ārsta. “Ārstēšana vienmēr tiek pielāgota konkrētā pacienta veselības stāvoklim, ņemot vērā vecumu, dzimumu, iepriekšējās saslimšanas un citus aspektus, tādēļ arī tad, kad šķiet, ka slimība ir tāda pati kā tuviniekam, noteikti ir jākonsultējas ar ārstu,” uzsver Z. Zitmane.
Kas ar pašārstēšanos aizraujas visbiežāk?
Aptaujas dati atklāj, ka atbildes par veselību internetā biežāk meklē sievietes. Vīriešu vidū informāciju par dažādiem ar veselību saistītiem jautājumiem pārsvarā tieši internetā meklē 29% respondentu, kamēr sievietēm šis rādītājs ir 33%. Vienlaikus vīrieši biežāk konsultējas ar ģimenes locekļiem un draugiem – kad runa ir par veselības jautājumiem, šādi pārsvarā rīkojas 10% vīriešu un 6% sieviešu, savukārt primāri pie ģimenes vai sava ārstējošā ārsta vēršas 40% vīriešu un 46% sieviešu.
Interesanti, ka, analizējot datus pēc apdzīvotās vietas tipa, tieši galvaspilsētas iedzīvotāji salīdzinoši biežāk atbildes par dažādiem veselības jautājumiem meklē internetā un retāk primāri vēršas pie sava ģimenes vai ārstējošā ārsta. Rīdzinieku vidū ar jautājumiem par savu veselību primāri pie ģimenes vai ārstējošā ārsta vēršas 39%, starp iedzīvotājiem, kuri dzīvo citās Latvijas pilsētās, šis rādītājs ir 43%, bet lauku iedzīvotāju vidū – 48%.
Z. Zitmane atgādina, ka, lai arī pandēmijas laikā piekļuve veselības aprūpes pakalpojumiem var būt apgrūtināta, ir ļoti svarīgi sekot līdzi ārstu rekomendācijām un nenodarboties ar pašārstēšanos, jo vēlamā rezultāta vietā var rasties nevajadzīgas veselības problēmas.
Monitorings veikts sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS, aptaujājot 1005 Latvijas pastāvīgos iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem.
Informāciju sagatavoja: Agnija Greiziņa, mārketinga un komunikācijas nodaļas vadītāja
Reklāma