Aprūpes iestādes iemītniece novērtē rūpes un atbalstu no darbinieku puses

Ar laikraksta “Ziemeļlatvija” redakciju sazinājās kāda sociālās aprūpes centra “Trapene” iemītniece Lūcija Terentjeva. Viņa vēlējās publiski paust savas pārdomas par dzīvošanu aprūpes iestādē.

Kundzei ir 88 gadi. Jau nepilnu gadu par savām jaunajām mājām viņa sauc aprūpes iestādi. Pirms tam dzīvojusi Gaujienas pagastā, bet veselības apstākļu dēļ nonākusi šeit.

“Esmu apmierināta, ka esmu šeit nokļuvusi. Labāku dzīvi, kā pavadīt vecumdienas, nemaz nevaru iedomāties. Šeit ir, kas par mani rūpējas. Ko es darītu mājās viena pati? Ikdiena būtu daudz grūtāka. Dēli jau viņsaulē. Esmu palikusi viena. Labi, ka ir vēl kas atbrauc ciemos un aprauga, piemēram, māsas bērni,” atklāj Lūcija, kurai ir sakrājies daudz labu vārdu par cilvēkiem, ar kuriem šobrīd paiet viņas ikdiena.

Laba satikšana

Kundzei nākas pārvietoties ar staiguli. Bijusi kājas operācija, tieši pēc veselības pasliktināšanās, arī ārstu mudināta, nonākusi aprūpes iestādē, jo Lūcijai nepieciešama atbilstoša aprūpe un mājās viņai nemaz nebūtu bijusi iespēja atrast kādu, kurš ikdienā varētu palīdzēt.

“Kam varbūt kaut kas nepatīk, tie lai sūdzas un žēlojas. Es varu teikt tikai to labāko par šo vietu. Esmu piedzīvojusi kara laikus. Zinu, ko nozīmē ļoti smagi dzīves apstākļi. Šeit dzīvoju kā karaliene – garšīgi baro. Bieži vien nemaz nevaram apēst savas porcijas. Vienmēr ir arī launags, kurā mielojamies ar augļiem, smalkmaizītēm un ne tikai,” pamato aprūpes iestādes iemītniece.