Abonē e-avīzi "Ziemeļlatvija"!
Abonēt

Reklāma

Amatierteātris “Cik Jaudas” – par tām, kuras gaidīja krastā

Izrādē “Cerību ēnā” Grundzāles pagasta amatierteātra piecas aktrises izdzīvo piecu sieviešu likteņus brīdī, kad viņu vīrieši ir nāves ēnā uz ledus gabala jūrā. Lomās: Gunita Ķikase (1. rindā no kreisās, blakus – teātra režisore Dzintra Medne), Gunta Dzedone, Sintija Purgale, Sandra E lstiņa (2. rindā pirmā no kreisās, blakus – izrādes vadītāja Skaidrīte Rence) un Baiba Kovala. Foto: Sandra Pētersone

Ceļu pie skatītājiem ir uzsācis Grundzāles pagasta  amatierteātra “Cik Jaudas” jaunākais iestudējums – Ineses Tālmanes luga “Cerību ēnā” pēc Rūdolfa Blaumaņa noveles “Nāves ēnā” motīviem. 

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Iestudējuma pirmizrāde notika aizvadītajā sestdienā Grundzāles kultūras namā, rosinot skatītājus aizdomāties par to, cik daudz cilvēkos ir gara spēka, lai grūtos brīžos viņi stātos pretī  pārbaudījumiem un tos pārvarētu.

Cerība paliek vienmēr

“Nāves ēnā” ir viens no  Blaumaņa izcilākajiem literārajiem darbiem, kas uzrakstīts 1899. gadā. Ierosmi tā tapšanai rakstniekam sniedza laikrakstā “Mājas Viesis” publicēta ziņa par jūrā ierautu ledus gabalu, uz kura atradušies nelaimē nokļuvuši zvejnieki. Noveles sižeta centrā ir zvejnieku pārdzīvojumu tēlojums, viņiem nonākot uz dreifējoša ledus gabala atklātā jūrā. Visi neizdzīvos.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Dramaturģe Inese Tālmane savu lugu “Cerību ēnā” mūsdienās uzrakstījusi kā redzējumu no kāpu puses, proti, piecās neziņas un baiļu pilnās dienās zvejnieku sievas, bēdās turoties kopā, šķetina vaļā gadiem ilgi krātos savstarpējos aizvainojumus un pārpratumus.

Luga “Cerību ēnā” ir augstu novērtēta Latvijas Nacionālā kultūras centra rīkotajā nacionālajā lugu konkursā, iegūstot pirmo vietu. To lasot, Grundzāles pagasta amatierteātra “Cik Jaudas” režisori Dzintru Medni uzrunāja lugā iekodētā atziņa, ka dalīta bēda ir pusbēda.

“Ja ikdienā  kaimiņi bieži vien strīdas, nesarunājas un varbūt pat ir naidā, tad nelaime cilvēkus satuvina. Tādos brīžos ir jāturas kopā, lai būtu vieglāk,” to, kāpēc sava kolektīva jaunākajam iestudējumam izvēlējusies tieši šo dramaturģisko materiālu, atklāj režisore.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

1971. gadā Rīgas kinostudijā pēc Blaumaņa noveles “Nāves ēnā” motīviem uzņemta filma ar tādu pašu nosaukumu (filma “Nāves ēnā” iekļauta Latvijas kultūras kanonā).

Grundzāles kultūras nama vadītāja Inga Lazdiņa filmu “Nāves ēnā” noskatījusies vairākkārt, pēdējo reizi – pirms nākšanas uz iestudējuma “Cerību ēnā” pirmizrādi Grundzālē. Ikreiz, šo filmu skatoties, viņa vēlējusies, lai laivā iekāptu visi zvejnieki vai arī atbrauktu vēl kāds igaunis ar laivu un uzņemtu tos cilvēkus, kuri palika uz ledus gabala.

“Jo cerība paliek vienmēr. Lai šis vārdu salikums “cerību ēnā”, kurā faktiski šajos laikos dzīvojam mēs visi, pārvēršas cerību starā un lai viss notiek uz labu,” pēc pirmizrādes skatītājiem un teātra kolektīvam novēlēja Inga Lazdiņa.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Piecās neziņas un baiļu pilnās dienās sievietes bēdās turas kopā un šķetina vaļā gadiem ilgi krātos savstarpējos aizvainojumus un pārpratumus. Foto: Sandra Pētersone

Bez maiguma nevar nekādi

Turīgās, raksturā skarbās zvejnieksētas saimnieces Emīlijas Zaļgas lomas atveidotāju aktrisi Sandru Elstiņu luga “Cerību ēnā” rosinājusi aizdomāties par to, cik svarīgs visos laikos, arī mūsdienās, ir maigums. “Bez maiguma nekādi nevar iztikt. Manuprāt, vislabāk to atrast ģimenē, attiecībās, bērnos un mājas siltumā, bet, ja tur nesanāk, nu tad vienīgi no Dieva jāaizņemas. Varbūt sievietēm arī mūsdienās jāpārcieš līdzīgas situācijas, kā dažām šīs lugas varonēm. Tad ir jāiztur, jāgaida un uz kaut ko jācer, jo bez cerības nekas nenotiek,” domā Sandra Elstiņa.

Taujāta, kā sadzīvo ar savu varoni, valdonīgo, raksturā aso Emīliju, Sandra atteic, ka 15 gadi, darbojoties Grundzāles pagasta amatierteātrī, viņai devuši labu pieredzi, arī balss esot ietrenēta, kādu nu katrreiz vajag.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Pirmizrādes skatītāju vidū bija arī Smiltenes Tautas teātra aktrise Dace Purvlīce, atnākusi just līdzi Zelmas lomas atveidotājai savai māsai Baibai Kovalai.

Taujāta par iespaidiem, Dace vispirms uzteic lugas izvēli. “Ļoti  patika tas, ka ir paņemta  laba dramaturģija, tāda, ko teātris var pacelt. Patika arī noskaņu mūzika (pamatā ir instrumentāli skaņdarbi flautai un čellam – redakcijas piezīme), tā ir ļoti emocionāla. No tēlotājām gribu uzteikt Sandru Elstiņu, nevaru būt vienaldzīga pret Baibu, bet kopumā, kad visas aktrises būs iespēlējušās un labi zinās savu lomu tekstu, tā, manuprāt, būs izrāde, kurai uz skatuves būs ilgs mūžs,” domā Dace Purvlīce.

Iestudējums “Cerību ēnā” ir pavisam jauns, – nopietni mēģinājumi sākās tikai aptuveni mēnesi pirms pirmizrādes, teic režisore Dzintra Medne.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Tagad Grundzāles pagasta amatierteātrim  “Cik Jaudas” būs laba izdevība pieslīpēt jauno iestudējumu, jo kolektīvs gatavojas viesizrādēm. Jau šo sestdien, 11. martā, pulksten 19 “Cik Jaudas” izrādi “Cerību ēnā” spēlēs Smiltenes novada Mēros, Birzuļu tautas namā.

Nākamās viesizrādes plānotas aprīlī Valkas novadā: 22. aprīlī – Mierkalnā, 29. aprīlī – Turnā.

GALERIJA: Grundzāles teātris pirmo reizi izrāda “Cerību ēnā”

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

UZZIŅAI

Grundzāles pagasta amatierteātra “Cik Jaudas” izrāde “Cerību ēnā”

Lomās:

Marija Zaļga – Gunita Ķikase
Emīlija Zaļga, saukta par Mīli, Marijas māte – Sandra Elstiņa
Anna Grīntāla – Sintija Purgale
Daldu māte – Gunta Dzedone
Zelma – Baiba Kovala
Režisore – Dzintra Medne
Muzikālais noformējums – Inga Lazdiņa
Dekorācijas – Ģirts Pakalns, Ivars Bērziņš
Izrādes vadītāja – Skaidrīte Rence

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Ziemellatvija.lv komanda.