Aiz loga

Sākotnēji no daudziem dzirdēju, ka šogad svētku gaidīšanas laiks būs visai tumšs un drūms. To visu sasaistot ar šobrīd lielāko un aktuālāko bubuli ekonomikā – energocenu krīzi. Patiesībā nav tik traki un ir labāk, kā varēja gaidīt. Tuvējās pilsētās un pagastos mirdz eglītes, māju logus izgaismo trīsstūra svečturi, daudzviet izliktas lampiņu virtenes un citas svētku dekorācijas.

Arī man gribas tās sajūtas – izvilkt no sienas skapja elektriskās lampiņas un eglīšu rotājumus. Pārbaudīts – deg! Tad kāpēc to visu glabāt kādiem labākiem laikiem un neieslēgt kaut uz brīdi krēslas stundā. Turklāt tagad ir tik daudzveidīgs piedāvājums. Tie, kas jau izmēģinājuši LED virtenes, zina, ka tās elektroenerģiju patērē daudzreiz mazāk nekā kvēlspuldžu virtenītes. Tātad kopējais elektrības rēķina pieaugums no lampiņām ir pavisam niecīgs.

Mājas un pagalmi sāk izgaismoties arvien vairāk. Citam agrāk, citam vēlāk, bet tas viss kopā rada pārliecību, ka bez šī skaistuma nemaz nevar iztikt. Turklāt pati daba mums šajā decembrī ir dāvājusi tādu pasakainu ziemu kā uz pastkartēm un ko atceramies no bērnības multfilmām, – kūp skurstenis, iznāk no mājas večuks velteņos, ragavās iekšā un uz mežu pēc malkas.

Ir skaisti raudzīties, kā kaimiņu logos deg gaismiņas, no sniegā mirdzošā egles zara pagalmā pie izliktās putnu barotavas nolaižas zīlīte, bet aiz viņas žagata, un apcerīgi domāt, kāpēc kaķis šobrīd labāk guļ dīvānā, nevis dodas ārā brist kupenas.

Bet ikviens no vērotāja var kļūt par darītāju, ziemu un sniegu uztverot kā dāvanu, nevis sodību vai neērtību. Nupat kolēģe atspoguļoja roņošanu. Cilvēki, kas ziemā var ielīst ūdenī, ir apbrīnojami. Tikpat labi varam uzvilkt piemērotu apģērbu un ļauties skaistos ziemas piedzīvojumos – sameklēt tuvējā apkaimē saimniecību, kas piedāvā izbraucienus zirga kamanās vai mēģināt uzkāpt uz slēpēm vai doties uz kalniņu un ko tikai vēl nedarīt ziemā.

Un vēl bez vizuālā skaistuma un aktīvās atpūtas baudīšanas šobrīd ir īstais laiks radīt svētku noskaņu arī dvēselei, ir tik daudz iespēju apmeklēt kādu koncertu, teātra izrādi vai kino. Tiklīdz pamanīju, ka kinoteātros visā Latvijā tiek izrādīta Aigara Graubas spēlfilma “Circenīša Ziemassvētki”, sapratu, ka noteikti šī filma jānoskatās. Režisors ar radošo komandu ir radījuši filmu visai ģimenei, izstāstot Ziemassvētku stāstu, kurā nejauši satikušies svešinieki piedzīvo īstu brīnumu saspringtajā svētku laikā. Nupat arī lasīju kādas kolēģes ne gluži recenziju, bet atsauksmes par šo filmu, kas vēlreiz apstiprināja, ka uz to ir vērts doties, tāpēc darāmo darbu sarakstā pielieku arī ķeksīti – apmeklēt kino. Ir iepriecinoši, ka filma tiks izrādīta arī atsevišķās vietās pagastos, tostarp Kārķos un Gaujienā. Tātad atliek vien sekot līdzi informācijai un nepalaist garām iespēju novērtēt pašmāju kino darba veikumu.