Aitu ganāmpulks meklē jaunus saimniekus

Pamanot sludinājumus internetā, kuros tiek izpārdoti lauksaimniecības dzīvnieku ganāmpulki, nereti rodas jautājums, kāpēc tā ir noticis. Meklējot jaunas mājas visam aitu ganāmpulkam, Brantu pagasta saimniecības “Saulītes” īpašniece Tatjana Suipe dalās pieredzē, kāpēc nācies sper šādu soli.

Kā stāsta saimniece, lēmums par ganāmpulka pārdošanu nebūt nav nācis viegli, taču tas bijis vienīgais optimālais risinājums pašreizējā situācijā, kad saimnieci piemeklējušas veselības likstas. “Visu laiku ir strādāts. Aitu ganāmpulka apkopšanu – cirpšanu, attārpošanu – vienmēr esmu veikusi pati. Arī dzīvnieku barošana, barības pievešana ar ķerru ir fizisks darbs. Tas ir fakts. Saprotot, ka pati ar to visu vairs netieku galā, nācās pieņemt lēmumu par ganāmpulka pārdošanu. Lai cik ļoti to negribētos darīt, nākas spert šādu soli, jo citu variantu man nav,” stāsta T. Suipe, kurai nāksies šķirties no 30 aitu ganāmpulka (to vidū aitu mātes, dažāda vecuma jaunaitas un vaislas auns), tiklīdz pieteiksies kāds nopietns pircējs. Daļa jaunaitu ir grūsnas, tādēļ uz aprīli var sagaidīt jērus.

Viņa nolēmusi, ka labāk pārdot visu ganāmpulku, nekā to dalīt dzīvnieku vienībās. “Ja pa šo laiku atskries jēri, tad, protams, tie būs komplektā jaunajam īpašniekam. Redzu, ka internetā sludinājumam ir vairāki simti skatījumu, bet vēl nav uzradies kāds, kuru varētu saukt par drošu pircēju,” pauž saimniece.

Ar aitkopību viņa nodarbojas vairāk nekā desmit gadus. Šajā laikā ganāmpulks ticis izkopts un izlolots. Bijis laiks, kad saimniecībā bijušas pat 80 aitas. Daļa aitu iegādātas no Cēsu puses Raiskuma pagasta zemnieku saimniecības “Grīvzeme”, kas atpazīstama tieši kā Romānovas šķirnes aitu audzētāju saimniecība. “Saulītēm” ir arī bioloģiskās saimniecības statuss, tas nozīmē, ka tieši bioloģiskajiem lauksaimniekiem varētu būt lielāka interese par šo ganāmpulku.

Taujāta, vai saimniecībā ir sācies jēru laiks, viņa stāsta, ka Romānovas šķirnes aitām nav raksturīga sezonāla meklēšanās, tāpēc jēru laiks saimniecībā neiekrīt kādā konkrētā laika posmā, bet ir visu gadu. Romānovas aitām jēri dzimst pilnīgi melni ar baltiem plankumiņiem galvas vidū, bet pieaugot kažoks maina krāsu, līdz iegūst Romānovas šķirnei raksturīgo sudrabpelēko toni. “Salīdzinot ar citu aitu šķirnēm, romānovietēm ir lielāks jēru skaits metienā. Romānovas aitām vidēji dzimst divi līdz pat pieci jēri. Manā ganāmpulkā optimālais jēru skaists metienā ir trīs, nereti arī četri. Personīgi man nepatīk, ka jēri skrien aukstā laikā vai kā tagad, kad vēl tik daudz sniega. Aitas dzīvo laukā, turpat aplokā ir arī pielāgota nojume, kur tās šajos laika apstākļos mēdz pavadīt visvairāk laika. Protams, jēru dzimšanas laikā tām ir vajadzīga arī lielāka uzmanība, bet kopumā viss ir kārtībā, jo aitas pašas tiek ar visu galā. Vienīgi atsevišķos gadījumos nākas piefiksēt, vai mazuļi tiek pabaroti. Jo vairāk jēru metienā, jo pastāv lielāka iespējamība, ka kāds paliek atstāts novārtā,” min T. Suipe un raksturo Romānovas šķirnes īpašības. Proti, šīs aitas pamatā ir smalkas miesasbūves, ar tumšu apmatojumu, kas variē melnos, sudrabpelēkos vai brūnos toņos. Galvas ir melnas, galvas vidū var būt balta josla vai plankums, arī kājas un nagi ir melni, bet var būt arī ar baltām “zeķītēm”. Galva un vēders bez vilnas, kas atvieglo jēru barošanu un dzīvniekus ir vieglāk cirpt. Muguras apmatojums parasti ir pelēks. “Šķirnei raksturīgas īsas astes. Pieņemts uzskatīt, ka šīs šķirnes dzīvniekiem nav ragu, bet esmu novērojusi, ka ragi mēdz būt, bet parasti tos dzīvniekus tad izbrāķē. Esmu redzējusi aunu ar ļoti skaistiem  ragiem,” pieredzē dalās aitkope.

Romānovas aitu vilna ir divējāda – kažoka ārpusē ir raupji akotmati, bet zem tiem atrodas maiga un zīdaina pavilna. Vīriešu kārtas pārstāvjiem ap skaustu un lejpus krūtīm var būt tumšas krēpes, kas sastāv no garākiem un raupjākiem akotmatiem.

Kā vēl vienu labu īpašību viņa min gaļas kvalitāti, kuru patērētāji arī novērtē. “Līdz šim nobarojamās aitas realizēju septiņu astoņu mēnešu vecumā, galvenokārt pa tiešo privātiem pircējiem. Pieprasījums bija, tāpēc nenācās dzīvniekus vest uz kautuvi. Gaļas kvalitāte romānovietēm ir laba, jo tām ir maz tauku, nav īpatnējās smakas, kas ir bieži novērojama dažu citu šķirņu aitām,” pamato T. Suipe.

Tiesa, aitkopība nav vienīgā nodarbošanās. Pirms dažiem gadiem iegādāti arī gaļas liellopi, šobrīd tie jau kopā ar teļiem ir desmit dzīvnieki. Saimnieces aizraušanās ir arī siltumnīca un dārzs. Vēl bez minētā tiek audzētas arī dējējvistas. Iestājoties siltākam laikam, tiek inkubēti cāļi, lai vistu ganāmpulkam būtu iespēja dabīgā ceļā atjaunoties.

#SIF_MAF2022

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija”.