Ziemellatvija.lv
12. aprīlī plkst.17 Valkas bibliotēkā noritēs tikšanās ar novadnieka – komponista un diriģenta Alberta Jēruma meitām – žurnālisti Ingu Jērumu un mācītāju Jānu Jērumu-Grīnbergu. Pasākuma laikā tiks izzināti Jērumu dzimtas līkloči, māsu profesionālās gaitas un diskutēts par dzīves lielajiem jautājumiem.
Māsas Inga un Jāna satikušās un viena otru sākušas iepazīt tikai pēc tēva Alberta Jēruma nāves. Viens no modernākajiem sava laika komponistiem Alberts Jērums 1943. gadā tika iesaukts Latviešu leģionā un nosūtīts uz Vāciju (vēlāk emigrējis uz Angliju) Latvijā atstājot sievu, Dailes teātra aktrisi Veltu Krūzi, un jaundzimušo meitu Ingu. Šodien Inga Jēruma ir vairāk kā 20 grāmatu autore ar teju 50 gadu pieredzi žurnālistikā. Sastaptie cilvēki, uzklausītie stāsti un uzkrātā informācija dažādās jomās, strādājot žurnālos “Dadzis”, “Teātra Vēstnesis”, laikrakstā “Padomju Jaunatne”, un bērnībā pavadītais laiks teātra aizkulisēs iedvesmoja Ingu pievērsties dokumentālai prozai un detektīvžanram. Liela daļa Ingas Jērumas literāro darbu izdoti ar pseidonīmu Margarita Grietēna, arī tikko iznākusī grāmata “Kas nestrādā, tam nebūs jeb Testaments”, kurā kolorītos personāžu dzīvesstāstus šķetina jau citās grāmatās iepazītā filoloģe Margarita.
Inga arī pierunājusi un palīdzējusi uzrakstīt grāmatu “Mācītāja vakardiena” savai māsai Jānai Jērumai-Grīnbergai, kura dzimusi un lielāko daļu mūža dzīvojusi Londonā, bet nesen ar vīru pārcēlusies uz Latvijas laukiem. “Māsai bijusi interesanta dzīve – ar interesantiem cilvēkiem blakus” atzīst Inga. Jāna Londonas universitātē vispirms studējusi bioķīmiju, pēc tam beigusi māsu skolu un strādājusi gan reanimācijā, gan ģimenes ārsta praksē. Vēlāk studējusi teoloģiju un ordinēta mācītājas amatā. 2008. gadā ievēlēta par Lielbritānijas luterāņu baznīcas bīskapi, tā kļūstot par pirmo bīskapi sievieti Anglijas vēsturē. Paralēli darbam Jānai vienmēr bijusi svarīga latviskās identitātes saglabāšana savā ģimenē un trimdas latviešu kopienā.
Aicinām apmeklēt pasākumu un iepazīt Jērumu dzimtas radošo, azartisko un stipro gēnu, kas likteņa līkločos saglabājies un ir pamanāms arī šodienas paaudzē, kā arī caur māsu Ingas un Jānas dzīves pieredzi šķetināt cilvēka būtības, sūtības jautājumus un katra paša pienesumu latviskuma uzturēšanā.
Ance Andrējeva-Empele, Valkas novada Centrālās, Sabiedrisko attiecību speciāliste
Reklāma