Valdība otrdien pēc Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) lūguma uz nedēļu atlika lēmuma pieņemšanu par Valkas novada finanšu situāciju. Finanšu ministrija (FM) aģentūrai LETA skaidroja, ka FM savu darbu ir pilnībā paveikusi – ir izvērtēta Valkas novada pašvaldības finanšu situācija, sagatavots informatīvais ziņojums un tas iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā.
FM norāda, ka ziņojumā ir skaidri identificētas problēmas un piedāvāti turpmākie rīcības virzieni. Tagad lēmums par turpmāko rīcību ir valdības ziņā.
Paredzēts, ka Valkas novadam līdz jūnijam jāgroza budžets finanšu situācijas uzlabošanai, teikts FM informatīvajā ziņojumā par Valkas novada pašvaldības finanšu situāciju un risinājumiem turpmākajām darbībām.
Lai Valkas novada pašvaldība varētu sabalansēt 2026. gada budžetu un nodrošināt trūkstošo finansējumu pašvaldības autonomo funkciju izpildei un uzņemto saistību izpildei, kā vienreizēju risinājumu Valkas novada pašvaldībai trūkstošo finansējumu 370 887 eiro apmērā paredzēts nodrošināt, veicot grozījumus 2018. gada 26. jūlija valsts aizdevuma pārjaunojuma līgumā un pārceļot daļu no 2026. gadā plānotā aizdevuma pamatsummas maksājuma apmērā uz nākošajiem gadiem. Sākot no 2030. gada noteiktajos maksājuma datumos tiks palielināti plānotie pamatsummas maksājumi, nemainot valsts aizdevuma atmaksas gala termiņu.
Tāpat paredzēts FM uzdot Valkas novada pašvaldībai līdz 2026. gada 1. jūnijam iesniegt FM domē apstiprinātus grozījumus 2026. gada budžetā, kuros iekļauti visi izdevumi uzņemto saistību izpildei un autonomo funkciju nodrošināšanai, izdevumi ir plānoti atbilstoši pieejamiem resursiem un nodrošināts, ka netiek plānotas saistības bez finansiāla seguma.
Budžeta grozījumos jānodrošina, ka nodokļu un nenodokļu ieņēmumi un dotācija no Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas (PFI) fonda sedz no pašvaldības budžeta finansētus uzturēšanas izdevumus un ka ieņēmumi no nekustamā īpašuma pārdošanas ir resurss vienreizēju izdevumu segšanai, nosakot izdevumus, kas tiks segti no šiem ieņēmumiem.
Tāpat līdz 1. jūnijam Valkas pašvaldībai jāiesniedz FM domē apstiprinātu precizētu finanšu optimizācijas plānu 2026.-2028. gadam, lai nodrošinātu pašvaldības autonomo funkciju izpildi atbilstoši likumos noteiktajam un finanšu stabilitāti ilgtermiņā, nepieciešamības gadījumā papildinot plānu ar jauniem pasākumiem un precīzākām pasākumu ietekmēm.
Pašvaldībai FM jāiesniedz arī domē apstiprinātu Eiropas Savienības fondu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu, Eiropas Atveseļošanas fonda finansēto projektu un emisijas kvotu izsoļu ieņēmumu instrumentu līdzfinansēto projektu sarakstu, kurus pašvaldība plāno īsteno 2026.-2028. gadā, sarindojot šos projektus prioritārā secībā, norādot to finansēšanas resursus pa gadiem un ietekmi uz pašvaldības budžetu un saistību apmēru.
Tāpat plānots aicināt Valsts kontroli veikt padziļinātu revīziju Valkas novada pašvaldībā saistībā ar tās izvēlēto siltumapgādes un ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas modeli un tā finansēšanu.
Ja Valkas novada pašvaldība nespēj norēķināties ar kreditoriem, tajā skaitā savlaicīgi veikt nodokļu maksājumus, un tā nerod risinājumus budžeta situācijas sakārtošanai ilgtermiņā, lai nodrošinātu autonomo funkciju izpildi, FM jautājumu risinās atbilstoši pašvaldību finanšu stabilizācijas regulējumam.
Saskaņā ar Valsts kases uzskaites datiem Valkas novada pašvaldības kopējā neatmaksātā aizdevumu summa 2026. gada 15. martā ir 21 661 686 eiro. Savukārt 2026. gadā kopējā atmaksājamā aizdevumu pamatsumma ir 1 537 731 eiro apmērā, no kuras līdz 2026. gada 15. martam pašvaldība ir veikusi pamatsummas atmaksu 234 270 eiro apmērā, tajā skaitā 78 172 eiro no 2025. gada iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozes pārpildes. Lielāko īpatsvaru no kopējā pamatsummas maksājuma 2026. gadā – 536 636 eiro apmērā – veido 2018. gada 26. jūlija valsts aizdevuma pārjaunojuma līgums.
Ziņojumā FM secina, ka Valkas novada pašvaldības ilgstošās finanšu problēmas galvenokārt ir saistītas ar nesakārtotu komunālo pakalpojumu sniegšanu, kas rada pašvaldībai zaudējumus. Pašvaldība ilgstoši nav iekasējusi iedzīvotāju parādus par komunālajiem pakalpojumiem – uz 2026. gada 1. februāri iedzīvotāju parādi par siltumapgādi pārsniedza vienu miljonu eiro, kā arī tie būtiski nesamazinās. Vienlaikus izrakstītie rēķini par siltumapgādi nesedz faktiskās pakalpojuma izmaksas, un gadiem nav nodrošināta pietiekama kontrole pār ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu.
Minētie faktori tieši ietekmē pašvaldības budžetu un tās spēju savlaicīgi pildīt uzņemtās saistības un nodrošināt autonomo funkciju izpildi, skaidro FM. Neskatoties uz to, ka 2025. gadā Valkas novada pašvaldības ieņēmumi pēc pašvaldību finanšu izlīdzināšanas, salīdzinot ar 2024. gada plānu, pieauga par 1,256 miljoniem eiro jeb 15,4%, kas ir procentuāli lielākais pieaugums starp pašvaldībām, pašvaldībai regulāri bija kavēti maksājumi pret kreditoriem, tā kavēja nodokļu samaksu un periodiski pagarināja nodokļu nomaksas termiņus.
Arī 2026. gada janvāra nodokļu parādam 362 400 eiro apmērā ir piešķirts samaksas termiņa pagarinājums līdz 2027. gada 20. janvārim, norāda FM.
Pašvaldības finanšu situācijas īslaicīga uzlabošanās 2025. gada beigās ir saistīta tikai ar vienreizējiem ieņēmumiem no nekustamā īpašuma (katlumājas) pārdošanas, kā rezultātā tika nomaksāts ilgstošs parāds 150 000 eiro apmērā par siltumenerģijas pakalpojumiem. FM uzsver, ka šāda pieeja neatrisina finanšu problēmu cēloņus un nav uzskatāma par ilgtspējīgu risinājumu.
Lai gan pašvaldības dome ir apstiprinājusi finanšu optimizācijas plānu, kas paredz pakāpenisku pilsētas teritorijā sniegto komunālo pakalpojumu nodošanu kapitālsabiedrībai SIA “Valkas namsaimnieks”, FM norāda, ka plāns neapliecina pašvaldības finanšu stabilitāti ilgtermiņā.
Vienlaikus FM uzsver, ka nav pamata uzskatīt, ka Valkas novada pašvaldība 2026. gadā pieejamā finansējuma ziņā būtu nelabvēlīgākā situācijā salīdzinājumā ar citām pašvaldībām, jo 11 pašvaldībām ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju ir zemāki nekā Valkā. FM vērtējumā tas norāda, ka problēmas pamatā nav ieņēmumu apjoms, bet gan to pārvaldība.
FM norāda, ka Valkas novada domei jāorganizē komunālo pakalpojumu sniegšana tā, lai pakalpojumu tarifi segtu faktiskās izmaksas, jāuzlabo maksājumu iekasēšana no iedzīvotājiem un jāizvēlas tāds pakalpojumu organizēšanas modelis, kas nerada zaudējumus pašvaldības budžetā. Tas ir būtiski, lai neapdraudētu pašvaldības autonomo funkciju izpildi. FM norāda, ka, neatrisinot samilzušās problēmas komunālo pakalpojumu organizēšanā, nav iespējams nodrošināt pašvaldības finanšu stabilitāti ilgtermiņā.
Tāpat ziņojumā teikts, ka Valkas novada pašvaldībai 2026. gadā ir visaugstākais aizņēmumu un galvojumu saistību apmērs starp pašvaldībām. Turklāt arī finanšu ilgtspējas rādītāji tai ir vissliktākie starp visām pašvaldībām.
FM norāda, ka Valkas novada domei ir jāizvērtē un ar domes lēmumu jānosaka investīciju projektu prioritātes, nodrošinot produktīvu un lietderīgu investīciju īstenošanu, kas dod līdzekļu ekonomiju ilgtermiņā, nevis palielina pašvaldības budžeta izdevumus. Valkas novada domei ir jābūt datos pamatotai projektu izvēlei, gūstot pārliecību, ka ilgtermiņā netiks radīts būtisks slogs pašvaldības budžetam.
FM ziņojumā secināts, ka Valkas novada pašvaldības domes izvēlētā pieeja siltumapgādes un ūdenssaimniecības pakalpojuma funkcijas nodrošināšanā rada būtisku finansiālu slogu Valkas novada pašvaldības budžetam.
Ziņojumā teikts, ka Valkas novada domei steidzami ir jāmaina ilgstoši ieviestā pieeja budžeta un finanšu vadībā un primāri no budžeta jānodrošina uzņemto saistību izpilde, tajā skaitā nodokļu samaksu noteiktajos termiņos un autonomo funkciju izpilde, kā arī jānodrošina nodalīta grāmatvedības uzskaite siltumapgādes un ūdenssaimniecības pakalpojumiem, lai pašvaldība pati gūtu pārliecību, ka ieņēmumi no sniegtajiem pakalpojumiem pilnībā sedz pašvaldības izdevumus pakalpojuma nodrošināšanai.
Tikai efektivizējot procesus un pārskatot esošos izdevumus, Valkas novada pašvaldība var sabalansēt budžeta izdevumus, uzskata FM.
Valkas novada domes apstiprinātais finanšu optimizācijas plāns neapliecina, ka 2026. gadā un ilgtermiņā tiks nodrošināta Valkas novada pašvaldības finanšu stabilitāte, secinājusi FM.
Ivars Motivāns, LETA
