Brūnas eglītes, pacipreses un pat tūjas — ko darīt?

Skujeņi šoziem dabūjuši pamatīgi trūkties. Bargā ziema labi pasargājusi to, kas zem sniega, bet nav saudzējusi to, kas virs tā. Nobrūnējuši pat gadiem dārzā augušie skujkoki. Vai un kā tie jāsteidz glābt – skaidro Valles kokaudzētavas “Dzērves” saimniece un dārzkope Maruta Kaminska. Savā pieredzē dalās arī Iecavas puses kolekcijas dārza “Sidrabiņi” īpašniece Elīna Kilēvica.

Dodam skujeņiem laiku vismaz līdz Jāņiem

Maruta Kaminska novērojusi, ka šoziem visvairāk cietušas losona (Chamaecyparis lawsonana) un zirņu (Chamaecyparis pisifera) pacipreses, īves (Taxus), Kanādas eglīte (Picea glauca) “Conica”, dažādu sugu priedes, atsevišķos dārzos arī kadiķi un tūjas. Tāpat brūnas lapas daudzviet “rotā” rododendrus, arī tos, kas aug ēnainā vietā. Vissliktāk šobrīd izskatoties losona pacipreses, dažviet tās ir brūnas no visām pusēm. Nobrūnējuši un jau ar pasausiem zariem ir arī vairāki eksotiskāku šķirņu rododendri.

Neskatoties uz bēdīgo ainu, Maruta Kaminska iesaka nesteigties ar nobrūnējušo skujeņu iznīcināšanu. Postījumi šobrīd var izskatīties sliktāk nekā tie patiesībā ir, bet, ķeroties pie šķērēm nekavējoties, var kociņus tikai nevajadzīgi apgraizīt. Arī zāģi un lāpstas mierā vēl var stāvēt vismaz līdz Jāņiem. Pa šo laiku daba daudzviet parādīs savas apbrīnojamās atjaunošanās spējas un izplaucēs ne vienu vien snaudošo pumpuru. Dārzkope mierina – šis nav pirmais tik bēdīgais gads skujeņiem, taču pieredze rādot – daudzi augi spēj atkopties. Tiesa, tas nebūs ātrs process, jaunais pieaugums cietušās vietas aizpildīs, visdrīzāk, tikai gada laikā. Grūtāk ar atkopšanos varētu klāties vienu, divus gadus veciem augiem, kuriem vēl nav izveidojusies laba sakņu sistēma, kā arī veciem, jau nīkuļojošiem kociņiem.

Ja jūnija otrajā pusē joprojām nav saprotams, vai kociņš ir dzīvotājs, var izmantot mizas jeb kambija testu. Zaram ar asu nazīti atgriež pavisam nelielu mizas daļu – ja iekšā ir zaļš un mitrs, koks ir dzīvs, ja trausls un brūns – diemžēl vairs nav.

Apdegumi plašāki un saules apspīdētajā pusē

Kāpēc skujeņi tik slikti pārlaiduši ziemu? Maruta Kaminska teic, ka šogad bijusi īpaši slikta saspēle starp sauli, kuras iedarbību vēl pastiprināja sniegs, atstarojot to kā milzu spogulis, un salu. Saulē skujas zaudēja mitrumu un nespēja to atjaunot, jo zeme bija sasalusi. Papildus tam straujās temperatūras svārstības izkalšanas procesu vēl pastiprināja, bojājot augu šūnas. Pateikt, kas bijis postīgāks – sals vai saule – grūti. Sala gadījumā vairāk cieš augu galotnes valdošo vēju pusē, saules – pret dienvidiem, dienvidrietumiem vērstā puse. Saules bojātām skujām raksturīgāka sarkanbrūna krāsa, kamēr sala – tumši brūna, pat melna.

No slimībām saules un sala postījumus visvieglāk atšķirt pēc bojājumu apjoma un izvietojuma. Kā skaidro dārzkope, apdegumi parasti ir plašāki, turklāt izteiktāki saules pusē. Tie vairāk skar auga augšējās daļas un zaru galotnes. Mazākiem augiem ļoti raksturīgi, ka apdegumi beidzas līdz ar sniega līniju, zem tās kociņš skaisti zaļš. Tāpat apdegumi parasti parādās ziemās, agros pavasaros. Savukārt slimības attīstās nelielos perēkļos visās auga pusēs, vairāk apakšējā daļā.

Stiprinām cietušos augus

Kamēr gaidām Jāņus, M. Kaminska iesaka cietušos augus stiprināt. Parādoties pirmajām lapiņām un pumpuriņiem, var skujeni apsmidzināt ar kādu no jūraszāļu preparātiem, piemēram, “Omex Bio-20”, kas satur arī svarīgus mikro un makroelementus. Smidzināšanai izmanto 5-7 ml preparāta šķīdumu. Zemākā koncentrācija paredzēta pēcstresa situācijām, augstākā – augšanas veicināšanai.

Vēl pēc divām trīs nedēļām var augus apsmidzināt arī ar magnija sulfāta šķīdumu, kas palīdzēs atkopties pēc apdegumiem, jo veicina hlorofila veidošanos un audu atjaunošanos. Šo procedūru var atkārtot vēl pēc mēneša.

Dārzniece atgādina, ka bojātajiem augiem īpaši svarīgi nodrošināt pietiekamu mitrumu, jo pavasariem raksturīgi ilgstoši sausuma periodi. Tāpat nevajag šos augus pārmēslot, lai tie nesasteidz ar jauno pieaugumu, kuru vēlās salnas atkal var nopostīt.

Kā rīkoties pēc Jāņiem

Kad skujkociņu situācija jau būs skaidra un redzams jaunais pieaugums, rīcības programma apmēram šāda. Ja bojātas tikai skujas, tās vajadzēs vienkārši nokratīt. Ja bez dzīvības pazīmēm zari, tos pilnībā jāizņem. Cietušo galotnes daļu arī izgriež, tās vietā pēc laika izaugs jauna.

Apdegušajam rododendram nogriež tikai tās lapas un dzinumus, kas ir pilnīgi sausi un nedzīvi, bet nedaudz brūnganos vēl atstāj – tie var daļēji atjaunoties. Arī tiem jānodrošina pietiekams mitrums. Ja tas aug ļoti saulainā vietā, vēlams viegli noēnot, piemēram, ar dārza tīklu, lai jaunās lapas neapdeg atkārtoti.

Dažus profilaktiskos pasākumus var veikt arī pirms nākamās ziemas. Vispirms, ja augsne ir sausa, rudenī, pirms zeme sasalusi, to vajag kārtīgi salaistīt. Tāpat vajadzētu veidot noēnojumu jutīgākajiem augiem. Nevis ievīstīt agrotīklā kā mūmijas, jo tādas siltā un slapjā ziemā var izsust, bet labāk izveidot tiem apkārt rāmi vai ekrānu saules apspīdētākajā pusē ar noēnojošu, bet gaisu caurlaidīgu materiālu.

Pat pēc 100% skuju nomešanas var atkopties

Iecavas puses kolekcijas dārza “Sidrabiņi”, kurā aug arī daudz skujkoku, īpašnieces Elīnas Kilēvicas pieredze:

“Ilgstošais sals, kad gandrīz divus mēnešus termometra stabiņš ne reizi nepakāpās virs nulles, ir darījis savu, liela daļa mūžzaļo augu virs sniega segas līmeņa ir cietuši. Februāra siltie saules stari vēl vairāk izžāvēja jau tā cietušās skujas. Manā dārzā daudzi skujeņi vēl ir mazi, līdz ar to bija sniega pasargāti, bet no lielākajiem aptuveni trešdaļai ir redzami lielāki vai mazāki bojājumi.

Lielākoties nobrūnējuši skuju gali vai vecākās skujas, bet paši zari nav nokaltuši, un, visticamāk, jaunie dzinumi turpinās augt bez problēmām. Tiesa, skaistums šim gadam ir pabojāts, jo cietušās skujas nobirs un tajās vietās paliks kaili zari, bet ar laiku 90% no tā atkopsies. Tikai pāris paši eksotiskākie skujeņi izskatās pavisam zaudējuši cīņā ar ziemu.

Visvairāk bojātas ir pacipreses, arī tās, kuras aug dārzā jau daudzus gadus. Dažām baltegļu sugām virs sniega esošās skujas ir pilnībā brūnas – Abies nordmanniana un Abies procera. Tā kā savā dārzā izmēģinu arī eksotiskākus augus, protams, daļa no tiem ir cietuši, piemēram, Pinus densiflora un Pinus thunbergii šķirnes. Tām gan bojājumi novēroti arī pēc maigākām ziemām, bet šoziem tie ir īpaši smagi.

Ir arī daži negaidīti pārsteigumi: par spīti teorētiski labai ziemcietībai nopietni cietušas austrumu egles (Picea orientalis) un vairākas melnās priedes (Pinus nigra) šķirnes. Taisnības labad gan jāsaka, ka dažviet skujas bojātas pat uz mūsu pašu vietējās, parastās egles šķirnēm. Tas tikai pierāda, cik patiesi skarbi šajā ziemā bijuši apstākļi.

Pēc šādām ziemām dubultprieks par tiem augiem, kuri negaidīti labi pārcietuši aukstumu par spīti teorētiski vājākai ziemcietībai. Kā piemēru varu minēt Himalaju priedes (Pinus wallichiana) pamatsugu un šķirnes ar zilām skujām. No eglēm jāizceļ brēvera egle (Picea breweriana), širmegles (Sciadopitys verticillata).

Bojātos skujeņus griezt nesteigšos, vēl ir par agru novērtēt, kā tie spēs atkopties. Tikai tad, kad sāks augt jaunie dzinumi, varēs redzēt, kuri zari ir patiešām sausi un izgriežami. Reizēm pat pēc 100% skuju nomešanas pumpuri ir spējīgi turpināt augšanu un pamazām augs atkopjas, tādēļ ar izrakšanu steigties nevajag. Ja tomēr nelielam kociņam nosalusī galotne jānogriež, iesaku atstāt sprīdi garu gabalu no stumbra un pret to vertikāli atsiet augstāko no zariem, kurš zem sniega segas pārziemojis. Tas ātri pārņems galotnes lomu, un pāris gadu zaudējums vairs nebūs redzams.”