Kad 2025. gada novembrī palsmanietis, gids un grupu vadītājs Ilmārs Mednis pārradās mājās no uzņēmuma “Impro Ceļojumi” pavisam jauna brauciena pa piecām Persijas līča valstīm ‒ Bahreinas, Kuveitas, Kataras, Apvienotajiem Arābu Emirātiem (AAE) un Omānas, uzrunāju viņu intervijai “Ziemeļlatvijai”. Saruna bija ļoti interesanta, tā man atklāja daudz iepriekš nezināma par šo Tuvo Austrumu reģionu. Kur toreiz prātā varēja ienākt, ka pēc dažiem mēnešiem Tuvajos Austrumos sāksies ASV un Izraēlas karš pret Irānu, Irāna atbildot veiks triecienus ASV armijas objektiem AAE, Bahreinā, Katarā un Kuveitā, gaisa telpa virs Tuvo Austrumu valstīm tiks slēgta, AAE “iesprūdīs” arī simtiem Latvijas valstspiederīgo un arī mēs Latvijā izjutīsim šī kara sekas degvielas cenu kāpuma veidā.
Pasaule kļūst arvien nedrošāka, neprognozējama. Rodas sajūta, ka var pienākt rīts, kurā pamodīsimies pavisam citā realitātē.
Ņemot vērā to, ka Ilmārs Mednis vismaz četras reizes bijis Irānā kā tūrisma grupu vadītājs un neskaitāmas reizes šādi apceļojis Persijas līča valstis, pavaicāju viņam viedokli par to, kā šis karš varētu beigties (saruna notika pirms dažām dienām, situācija Tuvajos Austrumos varbūt jau ir mainījusies). Jāpiebilst, ka pēdējos gados “Impro Ceļojumi” tūrisma braucienus uz Irānu vairs nerīko. “Tas, ka Irāna ir novājināta, ir skaidrs. Cilvēki jau tā Irānā ir ļoti trūcīgi, un tagad situācija ir vēl sliktāka. Taču tā ir valsts ar ārkārtīgi lielu vēsturi, bijusī Persijas impērija, un domāju, viennozīmīgi pārdzīvos arī šo karu, tikai ir jautājums, kā tas notiks, jo juceklis būs. Tramps Irānā ir iespēris kāju, bet tikpat labi tas viss drīz var beigties, jo šajā karā ir iesaistītas pārāk daudzas valstis. Tas nav Ukrainas un Krievijas karš, kur karo divas valstis, bet pārējās ir iesaistītas nepastarpināti,” spriež Ilmārs.
Viņš piekrīt tam, ka šajā karā uz kārts ir arī naftas un gāzes augošās cenas un kam “atslēga” ir Hormuza jūras šaurums ‒ “vārti uz naftu”. Tā šaurākā daļa atrodas Irānas un Omānas teritoriālajos ūdeņos, un Irānas rokās ir ietekmēt kuģu kustību. “Irāna ir pretnostatījumā arābu koalīcijai, kurā ietilpst visas Arābijas pussalas valstis. Hormuza šaurums ir vienīgais jūras ceļš no Persijas līča uz Indijas okeānu. Caur šo šaurumu eksportē aptuveni 20 procentus pasaules naftas un gāzes, un kuģu satiksme tur tiek strikti kontrolēta. Kad pirms pāris gadiem Irāna Hormuza jūras šaurumā sagrāba naftas tankkuģi, tā bija politiska spēle izdarīt spiedienu uz Arābijas pussalas valstīm un ASV,” stāsta Ilmārs Mednis.
Ko par šo karu domā vienkāršie irāņi? Irāna ir Islāma republika un balstās uz radikālu islāma interpretāciju, kur reliģiskie līderi (ajatollas) kontrolē valsts politiku, un tas Irānā Ilmāram bija redzams ik uz stūra, ‒ ej, kur gribi, visur ir mullas. Ar dažiem vienā no pēdējiem ceļojumiem sanācis parunāties, un viņi Ilmāru mudinājuši, ‒ kad atbraukšot mājās, lai stāstot, ka Tramps ir slikts un Izraēla pelnījusi nāvi.
Šādi uzskati pārsvarā “iepotēti” vecākajai paaudzei, taču irāņu jaunā paaudze ir ļoti progresīva, vienīgi iespējamo represiju dēļ no režīma atšķirīgi domājošie pamet Irānu, zina stāstīt Ilmārs. Piemēram, kāds viņam pazīstams irānis, vietējais tūristu grupas vadītājs, kurš noskaņots pret islāma radikālismu, pārcēlās dzīvot uz Kipru, jo pieļāva, ka viņu varētu arestēt.
