Lielākajai daļai Latvijas aptaujāto (61 %), iegādājoties pārtikas produktus (augļus, dārzeņus, ogas), ir svarīgi, kurā valstī produkts ir audzēts vai ražots. 55 % aptaujāto kā būtisku izvēles kritēriju min produkta kvalitāti, savukārt 39 % – iepirkuma grozā izvēlas likt cenas ziņā izdevīgāko produktu*, liecina biedrības “Zemnieku saeima” sadarbībā ar pētījumu aģentūru “Norstat” veiktās aptaujas dati.
“Diemžēl realitāte ir skarba. Pircējs grib iegādāties patēriņam drošus, veselīgus un pašmājā audzētus produktus. Diemžēl nereti Latvijā audzētus produktus pat sezonas laikā nav iespējams ieraudzīt veikalu plauktos,” norāda biedrības “Zemnieku saeima” priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.
Latvijas lauksaimnieki var nodrošināt tieši to, ko vietējais pircējs meklē – zināmu izcelsmi, pārbaudāmu kvalitāti un svaigumu, jo vietējam produktam ceļš līdz veikala plauktam ir īsāks un audzēšanas apstākļi droši. Vietējā pārtika nav tikai patriotisms, tā ir iespēja pircējam būt pārliecinātam par to, kur un kā produkts izaudzēts. Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) ik gadu ziņo par dažādām atliekvielām pārtikas produktos, un gadiem ilgi Latvijas produkti ir vieni no drošākajiem Eiropā.
“Vietējais zemnieks spēj izaudzēt kvalitatīvus un drošus produktus. Latvijas pircējam nav jādomā par to, vai vakar apēstais importa ābols ir no tās partijas, kurā atklāti pesticīdi! Taču ar to vien nepietiek, ka spējam izaudzēt, jo valstī sistēma ir uzbūvēta tā, ka vietējam savā tirgū ir jāizcīna cīņa ar no ārvalstīm ievestajiem augļiem, dārzeņiem un ogām. Realitātē mēs cīnāmies nevis ar kvalitāti, bet cenu un mūsu produktu klātbūtni veikalu plauktos,” secina J. Lazdiņš.
Vietējai produkcijai ir jābūt tur, kur ir pircējs
Aptaujā noskaidrots, ka cilvēkiem svarīga ir produktu izcelsme, kvalitāte un cena. Cenas faktors būtisks ir 39 % respondentu. Interesanti, ka šis faktors īpaši svarīgs ir lielajās pilsētās dzīvojošajiem – 44 %, kamēr reģionos cenas faktors svarīgs 32 % respondentu.
“Mūsu pircējs grib biežāk izvēlēties Latvijā audzētu kartupeli, burkānu, ābolu vai zemeni. Diemžēl pat sezonā mazumtirdzniecības veikalu plauktos dažkārt ar uguni tos nesameklēsi! Un tad nekas cits neatliek kā izvēlēties importēto produktu nevis pārliecības, bet pieejamības dēļ. Lielākā daļa ikdienā iepērkas veikalos, nevis, piemēram, tirdziņos, it īpaši tas raksturīgs pilsētās. Otrs faktors ir cena un konkurētspēja – kur nereti vietējie zaudē, jo mūsu ražošanas izmaksas un dabas apstākļi nav konkurētspējīgi ar lielajām agrārajām valstīm. Ja mēs gribam, lai iedzīvotāju iepirkumu grozā nonāk Latvijā audzēts tīrs un veselīgs produkts, tad nepieciešams lielāks valsts atbalsts un mazumtirdzniecības tīklu izpratne un pretimnākšana,” uzsver J. Lazdiņš.
Vienlaikus biedrības “Zemnieku saeima” priekšsēdētājs uzsver, ka mazumtirdzniecībā un arī ēdināšanas pakalpojumu iepirkumos vietējais zemnieks vienkārši nespēj konkurēt ar ārvalstu konkurentiem cenas piedāvājumu ziņā.
“Importa dārzeņi, augļi un ogas tiek ievesti no lielām agrārām valstīm lielos apjomos, kur tie tikuši audzēti intensīvi, migloti ar augu aizsardzības līdzekļiem, kas bieži vien Latvijā nav pieejami.
Tāpēc, ja vēlamies, lai pircējs biežāk izvēlas Latvijā audzētus un ražotus produktus, ir vajadzīga politiska griba un stratēģisks redzējums vairākiem gadiem uz priekšu. “Pirmkārt, valsts stratēģiskajā līmenī ar trekniem burtiem jābūt ierakstītam – valstij ir jārūpējas par pašmāju uzņēmējiem, veicinot vietējā produkta patēriņu ar sabiedrības informēšanu, izglītošanu un dažādām atbalsta programmām,” secina J. Lazdiņš.
Kā piemērs, ka mērķēts atbalsts var sniegt rezultātu, prognozējamu noietu un veidot paradumus, ir programma “Piens un augļi skolai”, kur skolēni saņem Latvijas augļus un pienu, vienlaikus veidojot paradumu izvēlēties vietējo produktu un veicinot izpratni par kvalitatīvas un uzticamas pārtikas patērēšanu ikdienā. Programma ļauj audzētājiem un ražotājam rēķināties ar stabilu noietu un plānot savu ražošanu. Tai pat laikā jāatzīmē, ka šī programma apjoma ziņā ir niecīga un viena pati nespēj izmainīt patērētāju paradumus un neiedod pietiekamu stabilitāti zemniekiem.
*Aptauju 2026. gada janvārī veica pētījumu aģentūra “Norstat Latvija”, piedaloties 1000 Latvijas iedzīvotājiem vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
