Aizvadītās svētdienas rīts nesis izbrīna un pārsteiguma mirkli vairākiem mūspuses iedzīvotājiem, kuri pamanījuši netipisku dabas parādību – vēja saveltas sniega bumbas lauku apvidos. Aina pēc puteņa pārsteigusi Līgu Ozoliņu ar ģimeni Virešu pagastā. Ar lielāka un mazāka izmēra sniega bumbām vējš pievēlis piemājas pļavas un tīrumus.
“Daba nebeidz pārsteigt. Ko šādu redzu pirmo reizi dzīvē, lai arī visa dzīve laukos aizvadīta un kopš bērnības visi puteņi ar interesi vēroti, šādas perfektas sniega bumbas, ko savēlis vējš, iepriekš nebija manītas,” iespaidos par redzēto dalās L. Ozoliņa.
Līdzīgos novērojumos ar laikrakstu dalās arī Nora Zariņa no Grundzāles pagasta. “Šo dabas parādību redzējām pirmo reiz mūžā. Izskatījās iespaidīgi. Sniega pikas saveltas viena aiz otras, ļoti daudz un lielas. Tāds skats kā vasarā siena pļavā savelti siena ruļļi, tikai šeit no sniega. No rīta ap pulksten astoņiem vīrs veda bērnus uz Grundzāles pamatskolu, no kuras tālāk ar orientēšanās sporta treneri devās uz sacensībām Siguldas pusē. Mašīnā visiem bija lieli brīnumi, jo no sākuma nesapratuši, kas tās par pikām uz lauka. Pirmās pamanīja pie kaimiņu ceļa gala, bet visiespaidīgākais skats ar pikām bija līkumā netālu Grundzāles uz zemes ceļa,” svētdienas rīta notikumus atsauc atmiņā Nora.
Noras vīrs teicis, ka pati daba rotaļājas un saveļ sniega bumbas.
Viņa min, ka vēl lielāki sniega rituļi, ko svētdien redzējuši, bijuši pie Aumeisteru un Palsmanes krustojuma. “Tur bija lielākas sniega pikas, bet nebija daudz. Kādas piecas saskaitījām noteikti,” viņa saka.
“Iespaidīgais skats gan ilga īsu brīdi, jo, braucot ap pulksten 12, sniega bumbas uz lielā lauka stiprais vējš jau bija izpūtis vai apvilcis ar sniega kārtu,” stāsta Nora.
Interneta dzīlēs atrodamā informācija liecina, ka sniega veltņi jeb sniega ruļļi ir reta dabas parādība, kas veidojas specifiskos apstākļos. Nepieciešams plāns mīksta sniega slānis, kas atrodas virs cietāka slāņa (virsmas ‒ pakusušas, bet pēc tam atkal sasalušas sniega virsmas, sērsnas), bet ar to nav cieši saistīts, kā arī jābūt atbilstošiem citiem meteoroloģiskajiem apstākļiem: vēja virzienam un stiprumam (pietiekami spēcīgs vējš, kas sniegu varētu velt uz priekšu), gaisa temperatūrai un mitrumam. Pūšot vējam, tas izkustina sniega pārslas, kas pārvietojoties salīp ar citām un iesākas ruļļa veidošanās. Biežāk šī dabas parādība tiek novērota uz slīpām virsmām, kur to veicina gravitācija.
Atsevišķos gadījumos uz pietiekami slīpas virsmas šādi ruļļi var veidoties arī bez vēja palīdzības ‒ tos var izraisīt, piemēram, no koku zariem krītošs sniegs. Šādi sniega ruļļi var tikt novēroti arī uz slīpām jumtu virsmām. Sniega veltņi mēdz būt arī ar tukšu vidu.
