Tas notika kādā ciemā īsi pirms Ziemassvētkiem. Divi jaunieši, vēlēdamies pievērst meitenes uzmanību, mētāja akmeņus pa viņas mājas logu, kā rezultātā lielā loga rūts tika izsista.
Tas notika kādā ciemā īsi pirms Ziemassvētkiem. Divi jaunieši, vēlēdamies pievērst meitenes uzmanību, mētāja akmeņus pa viņas mājas logu, kā rezultātā lielā loga rūts tika izsista.
Meitenes māte sacēla traci un iesūdzēja jauniešus policijā. Policija nosūtīja šo lietu uz Valsts probācijas dienestu izlīguma organizēšanai starp cietušo un personām, kuras izdarījušas noziedzīgus nodarījumus, ar starpnieka palīdzību. Māte bija ļoti dusmīga un sākumā nevēlējās ar jauniešiem runāt, taču beigās piekrita ar tiem satikties, lai varētu ātrāk atrisināt šo situāciju.
Izlīgums notika ciema kultūras namā ar visām iesaistītajām pusēm neitrālā vidē. Starpnieks vadīja pārrunas, nosakot noteikumus, ka katrs runā pa vienam, viens otru nepārtraucot un neaizvainojot. Jaunieši nožēloja nodarīto un sarunu rezultātā puses vienojās, ka puiši paši nogādās jaunu loga rūti uz notikuma vietu un kompensēs tā iestiklošanu. Jaunieši neaizmirsa arī meitenes mātei atvainoties par notikušo un novēlēt siltus Ziemassvētkus, savukārt meitenes māte ieteica puišiem padomāt par cita veida uzmanības apliecinājumiem meitenei.
Izlīgums starp pusēm tika panākts miermīlīgā veidā, un policijā ierosinātā krimināllieta pret jauniešiem par loga rūts izsišanu tika izbeigta.
Pirmie izlīgumi starp cietušo un likumpārkāpēju tika organizēti Kanādā un Amerikā 70. gadu vidū. Eiropas valstīs cietušā – personas, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, izlīguma modelis ir radies 80. gados. Kopš 1990. gada izlīgumu programmu un novadīto lietu skaits Eiropas valstīs ir palielinājies. Dažās valstīs izlīguma procesu vada īpaši apmācīti brīvprātīgie starpnieki, dažās – profesionāļi.
Piemēram, Norvēģijā gadā veic aptuveni 8000 izlīgumu un tikai 10% gadījumu izlīgums starp cietušo un likumpārkāpēju dažādu iemeslu dēļ netiek panākts. Ir arī gadījumi, kad puses nevar vienoties pirmajā reizē, tad norunā atkārtoti tikties pēc dažām dienām.
Mūsu sabiedrībā ir iesakņojies stereotips, ka tikai ar represīvām metodēm var panākt likumpārkāpēja pārmācīšanu. Tas ir tikai sodot un vēlreiz sodot, nedodot citu iespēju. Bet kā jūtas cietušais? Cietušais pēc nodarījuma bieži jūtas satriekts, nomākts, dusmīgs, ar kauna un vainas apziņu. Taču izlīguma procesā cietušais ieņem aktīvu lomu likumpārkāpuma seku likvidēšanā. Viņam ir iespēja paust savu viedokli par notikušo, saņemt atbildes par pastrādāto noziegumu, saņemt atvainošanos, morālo gandarījumu un materiālo atlīdzību par nodarītajiem zaudējumiem. Tāpat tā ir iespēja saglabāt neitrālas attiecības ar likumpārkāpēju.
Izlīguma iespējas nosaka likums, kur par kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziedzīgu nodarījumu visās kriminālprocesa stadijās puses var izlīgt. Izlīgums var būt par iemeslu kriminālprocesa izbeigšanai vai citos gadījumos tas var būt kā atbildību mīkstinošs apstāklis.
Kas ir izlīgums?
Tas ir brīvprātīgs vienošanās process, kurā piedalās cietušais un likumpārkāpējs. Tā ir iespēja satikties abām pusēm un izrunāties, kā viņu dzīves ir ietekmējis noziedzīgs nodarījums. To vada neitrāla trešā persona – īpaši apmācīts cilvēks konfliktu risināšanā, kurš izlīguma procesā palīdz uzturēt miermīlīgas sarunas starp cietušo un likumpārkāpēju, neiesakot risinājumu, nevienu netiesājot, ievērojot vienlīdzīgu attieksmi, konfidencialitāti un neitralitāti.
Izlīguma pamatā ir Taisnīguma atjaunošanas pieeja, kurā cietušais un likumpārkāpējs kopīgi iesaistās noziedzīga nodarījuma seku likvidēšanā, vienojoties par taisnīgu risinājumu.
Kad tiek uzsākta izlīguma organizēšana?
Valsts probācijas dienests uzsāk izlīguma organizēšanu, ja dienestā ir saņemts pieprasījums no policijas, prokuratūras, tiesas vai rakstisks iesniegums no cietušā, likumpārkāpēja vai vecākiem, ja izlīgumā iesaistīts nepilngadīgais. Vispirms starpnieks sazinās ar izlīgumā iesaistītajām personām, lai noskaidrotu, vai iesaistītās puses brīvprātīgi piekrīt iesaistīties izlīgumā. Ja abas puses ir gatavas tikties, tiek norunāta tikšanās abām pusēm pieņemamā laikā un vietā. Tikšanās laikā abām pusēm tiek dota iespēja izteikties un brīvprātīgi vienoties par rezultātu, kas ir savstarpēji pieņemams. Ja puses izlīgst, starpnieks rakstiski noformē izlīgumu un apstiprina tā saturu. Starpnieks to nosūtīta procesa virzītājam, kurš pieņem lēmumu, vai kriminālprocess tiks izbeigts vai tas būs kā atbildību mīkstinošs apstāklis.
Kad izlīgums nevar notikt?
Cietušais vai likumpārkāpējs nevēlas izlīgt.
Likumpārkāpējs neatzīst, ka ir izdarījis noziedzīgu nodarījumu un lietas pamatfaktus.
Iesaistītās puses piedalās izlīgumā piespiedu kārtā.
Nav zināma kādas no iesaistītajām pusēm kontaktinformācija.
Kāda no iesaistītajām pusēm ar savu uzvedību vai rīcību apdraud vai aizskar klātesošos.
Ieguvumi no izlīguma
Cietušais ieņem aktīvu lomu likumpārkāpuma seku likvidēšanā, kur viņam ir iespēja tieši paust savu viedokli par notikušo likumpārkāpējam, saņemt atbildes uz uzdotajiem jautājumiem par veikto noziedzīgo nodarījumu. Tāpat rodas iespēja pastāstīt, kā pārkāpums ir ietekmējis viņa dzīvi, saņemt atvainošanos, morālo gandarījumu vai materiālo atlīdzību par zaudējumiem un saglabāt neitrālas attiecības ar likumpārkāpēju.
Likumpārkāpējs uzņemas atbildību par nodarīto noziedzīgo nodarījumu, saņem iespēju atlīdzināt cietušajam nodarītos zaudējumus, rodas izpratne par nodarīto ļaunumu cietušajam, ir iespēja apgūt jaunas iemaņas konfliktu risināšanā. Likumpārkāpējs atgūst cieņu un domā par nākotni, kādā veidā varētu mainīt savu uzvedību.
Sabiedrībā samazinās to personu skaits, kas par kriminālpārkāpumiem un mazāk smagiem noziedzīgiem nodarījumiem atrodas ieslodzījumā, ietaupot nodokļu maksātāju līdzekļus. Izlīgums sniedz iespēju sabiedrības locekļiem mainīties un uzlabot savu dzīves kvalitāti, būt līdzatbildīgiem. Tiek popularizēts humānisma princips, kas mazina cilvēku vienaldzību vienam pret otru.
