FOTO: INGŪNA JOHANSONE
Šīs nedēļas nogalē un nākamās nedēļas pirmajā pusē Latvijā gaidāms līdz šim lielākais sals šajā ziemā, prognozē sinoptiķi. Neapskaužamā situācijā nonākuši tie iedzīvotāji, kuru mājokļos vai iestādēs un uzņēmumos ir granulu apkure, – veikalos granulu trūkst, arī pa tiešo no ražotāja vai nu nevar nopirkt neko, vai arī tikai ierobežotā daudzumā, ja izdodas tikt klāt.
Ja granulas paveicas nopirkt, tad par lielāku cenu, nekā tās maksāja pērn vasarā vai rudenī. Cenu kāpums ir arī briketēm. Vienīgais labums, ka tās šur un tur vēl var iegādāties.
Vieniem pietrūkst, citi grib veidot uzkrājumus
Lai sasildītu savus mājokļus, kas nav pieslēgti centralizētajai apkurei, iedzīvotāji kurināmo jau kopš gadu mijas patērē vairāk nekā iepriekšējās siltajās ziemās. Pieprasījums pēc granulām attiecīgi veidojas lielāks par ražotāju piedāvājumu.
Cilvēki ir dusmīgi, ‒ daudzi 2025. gadā no malkas apkures pārgāja uz granulu apkuri, jo valdība atbalstīja šādu pāreju, paplašinot iespējas iedzīvotājiem pieteikties Eiropas Savienības fondu finansējumam biomasas apkures sistēmu nomaiņai, lai uzlabotu gaisa kvalitāti Latvijas pilsētās. Atbalsts bija paredzēts veco, galvenokārt, malkas apkures iekārtu nomaiņai pret dažādiem siltumsūkņiem vai granulu katliem, saules paneļu uzstādīšanai un tamlīdzīgi.
Granulas un briketes savos veikalos tradicionāli pārdod arī Smiltenes uzņēmums SIA “Lauku apgāds un meliorācija”, tāpēc “Ziemeļlatvija” vaicāja uzņēmuma valdes priekšsēdētājam Andim Skrapcim, vai šis kurināmais pašreiz tajos ir pieejams.
“Granulu šobrīd mūsu veikalos nav jau nepilnas trīs nedēļas, jo mūsu granulu piegādātājam bija saplīsusi ražošanas līnija un bija jāremontē. Ražotājs sola, ka granulas būs pieejamas no 5. februāra, bet tā būs augsta cena. Briketes vēl ir pieejamas visos mūsu “Mājai Dārzam Atpūtai” un “Uni Bode” veikalos, jo mēs jau rudenī bijām iepirkuši lielu apjomu un ražotājs līdz janvāra vidum spēja piegādāt nepieciešamos apjomus. Pēdējos iepirkumos brikešu cena ir sadārdzinājusies, jo paaugstinās cena, kas nāk no ražotāja, Tas tāpēc, ka arī izejmateriālam ‒ skaidām no gatera ‒ ir paaugstināta cena,” skaidro Andis Skrapcis.
Par situāciju granulu un brikešu tirgū “Ziemeļlatvija” apvaicāja arī šī kurināmā ražotājus Smiltenes un Valkas novadā.
Smiltenes novadā kokskaidu granulas ražo SIA “Graanul Invest” Launkalnes pagastā, kas ir viens no Igaunijā dibinātās akciju sabiedrības “Graanul Invest” grupas uzņēmumiem. AS “Graanul Invest” grupa ar ražošanas jaudu 2,7 miljoni tonnu granulu gadā ir viens no lielākajiem granulu ražotājiem Eiropā. SIA “Graanul Invest” Launkalnes pagastā ražo industriālās granulas, kas pa tiešo no tvertnēm tiek sapildītas smago transportlīdzekļu kravas nodalījumos un tālāk tiek nogādātas uz ostām eksportam uz Eiropu. Tur uzņēmumā saražotās granulas patērē lielie siltuma un elektrības ražotāji, galvenokārt termoelektrocentrāles.
Par situāciju, kas šobrīd izveidojusies granulu tirgū Latvijā, SIA “Graanul Invest” izpilddirektors Haralds Vīgants ir lietas kursā, jo fasētas Premium granulas mājsaimniecību un nelielu apkures iekārtu vajadzībām ražo cits AS “Graanul Invest” grupas uzņēmums, SIA “Graanul Pellets” Inčukalnā un savu produkciju gan pārdod Latvijas tirgū, gan arī eksportē. Pēdējās nedēļas laikā vietējā tirgū realizēts 1000 tonnas Premium granulu, informē Haralds Vīgants. Taču, kā novēroja “Ziemeļlatvija”, ieskatoties uzņēmuma interneta vietnē, vismaz šīs nedēļas vidū pasūtījumu pieņemšana interneta veikalā bija pārtraukta.
To, kāpēc šobrīd Latvijā pieprasījums pēc granulām pārsniedz piedāvājumu, SIA “Graanul Invest” izpilddirektors izskaidro ne tikai ar auksto laiku, kad kurināmo vajag vairāk, bet arī ar savā ziņā izveidojušos ažiotāžu, kad viena daļa cilvēku vēlas izveidot granulu uzkrājumus priekšdienām.
“Pēdējās trīs ziemas bija siltas, un granulas vajadzēja salīdzinoši ļoti maz. Tagad, kad beidzot ir iestājusies īsta ziema, cilvēki saprot, ka ir par maz nopirkuši, un kāds pērk pat jau uz pavasari, jo domā, ka varbūt pat tad nebūs. Esmu dzirdējis tādus gadījumus. Un, ja visi lieki pērk granulas, uztaisa “pīķi” un izrauj tās ārā no veikaliem, tad arī veikalos to nav, jo arī lielveikali vasarā vai rudenī neveidoja uzkrājumus. Un, kamēr tirgotāji sameklē granulas, kamēr aizved uz veikalu, tikmēr veikalos ir tukšums. Savukārt mums, ražotājiem, jau iepriekš ir noslēgti ilgtermiņa līgumi par granulu ražošanu, lai uzņēmums varētu normāli strādāt un nodrošināt darba vietas, zinot, ka būs pasūtījumi. Mūsu uzņēmumu grupai granulas, ko ražojam un vēl ražosim, atbilstoši noslēgtajiem līgumiem jau ir pārdotas visam 2026. gadam. Vienīgi savstarpēji elastīgi sadarbojoties, kaut kādā brīdī kaut ko ielaižam tirgū,” skaidro Haralds Vīgants.
Taujāts, kāpēc granulu cena tirdzniecības vietās janvārī vienlaikus būtiski augusi, viņš informē, ka ir augusi cena arī granulu ražošanas izejmateriālam, kas lielā pieprasījuma dēļ kļuvis par deficītu un ko meklē visi granulu un brikešu ražotāji. Šī iemesla dēļ cenas savai gala produkcijai palielina ražotāji.
FOTO: INGŪNA JOHANSONE
“Taču redzam, ka arī lielveikalos granulu cenas ir paceltas. Ražotāji tik strauji tās nav pacēluši. Secinājums no šī visa ir tāds, ka cilvēkiem vajadzētu plānot un laicīgi iepirkt granulas, kuru cena vasarā ir lētāka. Vienīgi visiem jau nav kur uzglabāt lielākus granulu krājumus, tāpēc labi, ka ir tādi lielveikali, kuri savā veidā veic uzglabāšanas funkciju,” piebilst Haralds Vīgants.
No šoka pat kļūst slikti ar sirdi
Valkā Premium kvalitātes kokskaidu granulas ražo uzņēmums SIA “Keide Plus”. “Ziemeļlatvija” noskaidroja, ka uzņēmums šobrīd strādā tikai ar saviem pastāvīgajiem klientiem, lai nodrošinātu līgumos paredzēto apjomu, bet papildus pārdošanā granulu nav. Pircēji būtu, jo interese par granulām ir liela, cilvēki zvana un vēlas tās pirkt no daudziem Latvijas novadiem, arī no Rīgas, stāsta uzņēmuma grāmatvede Ketija Balode.
“Granulu ražošanai mums nav sava izejmateriāla, tāpēc to iepērkam, taču šobrīd tirgū trūkst kokskaidu. Arī cenas izejmateriālam ir augšā, un mēs esam spiesti attiecīgi celt savu cenu. Tirgojam arī briketes, tās paši neražojam, bet iepērkam. Arī ar briketēm ir līdzīga situācija. Uz 28. janvāri bija palikušas pēdējās paletes,” informē Ketija Balode.
Kokskaidu granulas un arī briketes ražo Valkas novada kokapstrādes uzņēmums “Vārpas 1”. Savā mājaslapā uzņēmums informējis, ka kokskaidu granulas šobrīd nav pieejamas. Par briketēm tādas informācijas nav, taču pēc norādītās brikešu cenas uz 21. janvāri (220 eiro par tonnu, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli) ir secināms, ka cena ir kāpusi, salīdzinot ar 2025. gadu.
Tie cilvēki, kuru mājokļos ir granulu apkure un kuriem beigušies granulu krājumi, ir nonākuši neapskaužamā situācijā. Savus pārdzīvojumus “Ziemeļlatvijai” uzticēja kāda smilteniete, tikai lūdza publikācijā nenorādīt viņas vārdu.
Lūk, viņas stāsts: “Mūsu privātmājā ir mazais granulu katls, tāds cimperlīgs. Vairākas reizes gadījās nopirkt nekvalitatīvas granulas, no kurām katls piekvēpst. Pasūtījām uzreiz tonnu un pēc tam bezmaz ar sietu bija jāsijā ārā smalkumi. Kad pāris reizes šādi iegrābāmies, vairs nepirku tonnu. Braucām uz lielveikalu Valmierā pēc kādiem 15 maisiem, ‒ tik, cik var ielikt mašīnā. Pēdējo reizi granulas nopirkām pirms jaunā gada. Pat prātā neienāca, ka vēlāk vairs nevarēs dabūt, līdz izlasīju internetā, ka ir granulu krīze, granulu nav. Pārbaudīju ražotāju interneta veikalos, ‒ tiešām nav. Man kļuva ar sirdi slikti. Ja nebūtu labi draugi palīdzējuši no saviem krājumiem, tad šobrīd otro stāvu es varētu sildīt ar elektriskajiem sildītājiem. Pirmajā stāvā papildu ir malkas krāsns. No šī visa secināju, ka granulas, tāpat kā malka, turpmāk ir jāgādā uz priekšu. Vienīgi ne jau visiem ir vieta, kur visai ziemai glabāt granulas, jo tās ir vairākas tonnas. Tas ir galvenais iemels, kāpēc cilvēki uzreiz nepērk vairumā.”
Brīdina uzmanīties no “viltus tirgotājiem”
Gan ražotāji, gan tirgotāji uzsver, ‒ pat ja tirgū tagad nonāks jauni granulu krājumi, šis kurināmais, tāpat arī briketes, maksās daudz dārgāk.
Lieli izdevumi par apkuri kopš janvāra faktiski būs visiem, arī tiem, kuriem ir siltumsūkņi, kas darbojas uz elektrību, un malkas vai gāzes apkures katli. Ir būtiski pieaudzis kurināmā patēriņš, lai piesildītu mājokļus lielajā aukstumā.
Pirmdien, 26. janvārī, Klimata un enerģētikas ministrijā (KEM) noritēja KEM, Labklājības ministrijas (LM) un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) tikšanās ar mērķi pārrunāt aktuālo situāciju ar kurināmā pieejamību un pašvaldību gatavību un iespējas sniegt sociālo palīdzību iedzīvotājiem. Puses vienojās, ka vajadzības gadījumā tiks meklēts papildu finansējums iedzīvotāju mājokļa pabalsta nodrošināšanai, informē KEM.
Lai palīdzētu iedzīvotājiem, īpaši mazaizsargātajiem, valstī darbojas mājokļa pabalsta mehānisms, kuru nodrošina pašvaldību sociālie dienesti. Tas paredz, ka mājsaimniecības, kuru ienākumi ir nepietiekami un kurām ir grūtības segt izdevumus par mājokli, var vērsties pašvaldības sociālajā dienestā, lai izvērtētu iespēju saņemt mājokļa pabalstu. Gadījumā, ja iedzīvotāju pieprasījums pēc šī atbalsta pieaugs, KEM un LM kopīgi virzīs pieprasījumu papildu valsts finansējuma piešķiršanai sociālā atbalsta nepārtrauktības nodrošināšanai.
“Neraugoties uz to, ka šobrīd Latvijā nav enerģētiskā krīze, ir svarīgi nodrošināt aizsardzību tām mājsaimniecībām, kurām varētu rasties grūtības segt izmaksas par apkuri ne tikai janvārī, bet šajā ziemā kopumā. Kopā ar Labklājības ministriju un pašvaldībām sekosim līdzi, lai mājokļa pabalstam pieejamie līdzekļi ir pietiekami, kā arī aicināsim siltumapgādes uzņēmumus ļaut norēķināties par patērēto siltumenerģiju līdz nākamajai apkures sezonai, nepiemērojot papildu maksu,” sola klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.
Savukārt, analizējot ļoti straujo granulu cenu pieaugumu, KEM, LM un LPS ir vērsušās pie Ekonomikas ministrijas, lūdzot izvērtēt granulu cenu pamatotību.
“Diemžēl ap kokskaidu granulām radīto ažiotāžu sociālajos tīklos ļaunprātīgi izmanto “viltus tirgotāji”, kas interneta tirdzniecības platformās un sociālajos tīklos piedāvā granulas par pievilcīgu cenu, pieprasot pircējam veikt priekšapmaksu, taču pēc maksājuma saņemšanas “pazūd”,” brīdina KEM un aicina par šādiem gadījumiem ziņot Valsts policijai un Patērētāju tiesību aizsardzības centram (PTAC).
PTAC atgādina, ka pirms kurināmā (granulu, brikešu, malkas) iegādes ir svarīgi pārbaudīt visu informāciju par pārdevēju, noskaidrot, vai internetā par viņu nav sūdzību, un salīdzināt, vai netiek piedāvāta aizdomīgi zema cena.
“Pārbaudiet preces parametrus un pieejamos kvalitātes apliecinājumus un tajos norādīto informāciju (piemēram, izejmateriāls, siltumspēja, kvalitātes klase, pelnu saturs un citu) un izvēlieties preci ar ražotāja garantētu kvalitāti (granulām ‒ A1, A2 vai B klasi). Vienmēr pievērsiet uzmanību norādītajām mērvienībām (sters, kubikmetrs, berkubs, palete). Izvēlēties iespēju maksāt pēc pasūtījuma saņemšanas.
Pārbaudiet uzņēmuma informāciju un darbības veidus, pievēršot uzmanību, vai saskan nosaukums un reģistrācijas numurs,” iesaka Sanita Gertmane, Patērētāju tiesību aizsardzības centra Patērētāju atbalsta, sabiedrības informēšanas un komunikāciju daļas vadītāja.
