FOTO: SMILTENES NOVADA PAŠVALDĪBA
Ārsta palīgs/feldšeris; remontatslēdznieks; automehāniķis; apkopējs; palīgstrādnieks; piena produktu ražošanas meistars; aprūpētājs; šuvējs; krāvējs; kasieris; kokapstrādes iekārtu operators.
Tās ir dažas no janvāra vidū pieejamajām vakancēm Smiltenes un Valkas novados. Cik no tām ir saistošas jauniešiem, darba meklētājiem? Galvenie izaicinājumi viņiem ir pieredzes trūkums, izglītības un darba tirgus prasību neatbilstība, ne vienmēr pamatotas cerības par darba iespējām un atalgojumu.
Bez darba ar maģistra grādu
Elza Ķestere ir gados jauna grundzāliete, šobrīd oficiāli reģistrēta bezdarbniece. Jaunietes izglītība un profesionālais maģistra grāds projektu vadībā, ko viņa ieguva, studējot Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē Jelgavā, pagaidām darba meklējumos nepalīdz.
Jau uzreiz pēc maģistrantūras studiju pabeigšanas Elza secināja, ka dzimtajā pusē viņas kvalifikācijai un izglītībai piemērotu darbu atrast ir grūti. Savu CV iesniedza vairākiem darba devējiem Smiltenes un Valmieras novados un pat vairākās jomās, taču viņai tika atteikts, atteikumu pamatojot ar pieredzes trūkumu.
Taču vēl nesen Elzai darbs bija, turklāt pat divās darbavietās. Diemžēl pēdējā pieredze viņai atstājusi rūgtas mieles. No darba Alūksnes novada pašvaldībā jauniete pērn aizgāja pati, jo izturēja konkursu uz Smiltenes novada Kultūras centra metodiķes vakanci, taču nostrādāja tur tikai pusotru mēnesi.
Kad pēc maģistrantūras studijām Elzai neizdevās atrast darbu savā novadā, viņa sāka to meklēt plašākā reģionā un pieteicās Alūksnes novada pašvaldības izsludinātajā konkursā uz projekta vadītājas/a vakanci. Paveicās, atceras Elza.
“Mani pasauca uz interviju. Secināja, ka man nav viņiem vajadzīgās pieredzes, taču negribēja mani laist vaļā, jo novērtēja manu izglītību un redzēja potenciālu. Man tika piedāvāts cits, jaunākās nekustamā īpašuma speciālistes amats, kurā Alūksnē nostrādāju pusotru gadu. Tad aizvadītajā gadā izlasīju, ka Smiltenes novada Kultūras centrs meklē metodiķi. Pieteicos konkursā, jo Smiltene ir tuvāk mājām un arī darbs bija vairāk saistīts ar manām interesēm un iegūto izglītību. Mani paņēma, un līdz ar to bija nepieciešams uzteikt darbu Alūksnes novada pašvaldībā. Taču sanāca, kā sanāca. Sāku Smiltenes novada Kultūras centrā strādāt 2025. gada 1. oktobrī, bet manas darba attiecības izbeidzās tā paša gada 15. novembrī. Domstarpību dēļ nešķitu atbilstoša savam amatam, kam pati gan nepiekrītu,” stāsta Elza Ķestere.
Tagad jauniete jau pāris mēnešus skatās citus darba piedāvājumus, taču neatrod neko piemērotu, ieskaitot atalgojumu, kas atbilstu viņas izglītībai un tās iegūšanā ieguldītajiem līdzekļiem. Elza secina, ka Smiltenes novadā un tam tuvākajos citos novados dominē pieprasījums pēc mazāk kvalificēta darba veicējiem. Ir vakances, kur pietiekot ar vidējo izglītību.
“Jā, Rīgā man varbūt būtu citas iespējas, taču tās neesmu skatījusi. Mans mērķis vienmēr bijis dzīvot un strādāt reģionā, jo esmu no tiem jauniešiem, kuri Rīgā sevi neredz un kuri grib dzīvot laukos, bet tad rodas problēmas ar darba iespējām. Attālinātā darba opcijas, kas man derētu, vairs netiek tik ļoti piedāvātas, kā agrāk. Vēl esmu secinājusi, ka diemžēl ir darba devēji, kuriem vajag darbiniekus, bet kuri neliek darba sludinājumus vakanču portālos. Viņi meklē darba ņēmējus, izmantojot savstarpējo ieteikumu ceļu, bet, ja to nedzirdi un ja tev nav pazīšanās, tad ir ļoti grūti atrast darbu,” atzīst Elza Ķestere.
“Vislielākais pieprasījums Vidzemē 2025. gadā bija tādas profesijas kā kūdras ieguves palīgstrādnieks (743), palīgstrādnieks (563), ceha strādnieks (297), mazumtirdzniecības veikala pārdevējs (295), sezonas lauksaimniecības strādnieks (281).”
Automehāniķus gaida atplestām rokām
Ieskatoties darba sludinājumos, redzams, ka nozīmīga daļa no vakancēm tiešām ir vidējas un vidēji zemas kvalifikācijas profesijās un pieprasījumā pēc rokudarba, kas liecina par šo darbinieku nepieciešamību.
Ja jaunietis ir izmācījies, piemēram, par automehāniķi, viņš darba tirgū ir pavisam citā situācijā nekā Elza, jo automehāniķa profesija ir pieprasīta. Vakances ir pieejamas gan pieredzējušiem speciālistiem, gan arī tiem, kuri vēl tikai sāk savu karjeru un vēlas attīstīt prasmes autoservisos.
Smiltenes novada Apē darbojas uzņēmuma “KRK Works” autoserviss, kura klientūra ir vieglās automašīnas, komerctransports, motocikli. Uzņēmumu 2021. gada nogalē nodibināja vietējais iedzīvotājs Kristaps Raipalis, tobrīd būdams 26 gadus vecs. Kā uzņēmuma īpašnieks un darba devējs viņš labprāt darbā pieņem tieši jauniešus. Šobrīd autoservisā strādā četri darbinieki. Trīs no viņiem ir jaunieši, kuri nodarbināti pastāvīgā darbā. Ir arī viens praktikants.
“Uzņēmējdarbību uzsāku kopā ar savu vienaudzi, kolēģi Kārli Dauškanu. Visi pārējie darbinieki, kuri pēc tam pienāca klāt, bija studenti, tikko beiguši skolas. Mūsu specifika ir auto remonts. Uzskatu, ka jauniešus ir vieglāk apmācīt darīt lietas pareizi, nekā rūdītu mehāniķi ar lielu pieredzi no senākiem laikiem. Automehāniķa profesijā ir jāmācās visu laiku, jo nozare attīstās. Jaunajās automašīnās ir daudz elektronikas. Arvien vairāk cilvēku brauc ar elektroauto. Līdz ar to automehāniķa darbs nav amats, ko iemācās un var tajā strādāt visu laiku, neuzlabojot savas zināšanas. Man kā darba devējam ar jauniem cilvēkiem ir vieglāk, jo viņi mācās un seko piemēram,” pieredzē dalās Kristaps Raipalis.
Piemēram, diviem viņa tagadējiem darbiniekiem “KRK Work” autoserviss ir pirmā darbavieta pēc Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma Priekuļos absolvēšanas, un uzņēmējs ar viņu darbu ir apmierināts.
Šobrīd servisā ir vakance vēl vienam mehāniķim, jaunam cilvēkam, vēlams, ar tehnisko izglītību. Kristaps Raipalis uzsver, ka pieredze nav pats svarīgākais.
“Mēs paši iemācīsim, ko vajag. Galvenais, ja cilvēkam ir gribēšana strādāt un mācīties, tad var iemācīties visu. Turklāt lielākā pieredze rodas darot un saskaroties ar problēmām, kuras jārisina. Mēs savā kolektīvā regulāri braucam uz apmācībām. Tas mums ir galvenais noteikums. Piekrītu, ka pieredze ir nepieciešama lielos uzņēmumos, kur darbinieki ātri mainās. Taču mūsu serviss ir nost no lielām pilsētām. Mums nav tā, ka varam mainīt darbiniekus, un es arī tā nevēlos,” stāsta Kristaps Raipalis.
Jauniešus kā darba ņēmējus Kristaps vērtē atzinīgi. Viņam ar saviem darbiniekiem un arī ar praktikantiem esot paveicies, – visi ir strādīgi. Vienīgais mīnusiņš jaunajiem esot tas, ka patīk ilgāk pagulēt no rīta. Ja darba laiks sākas pulksten 8, tad jārēķinās, ka būs kavēšanās. Taujāts, kādas ir jaunās paaudzes vēlmes par atalgojumu, uzņēmējs atteic, ka visi darbinieki saņem algu, kas lielāka par tirgū vidējo. Taču iesācējiem profesijā arī jāsaprot, ka viņi nevar uzreiz saņemt tādu pašu atalgojumu kā mehāniķis ar, piemēram, piecu gadu pieredzi.
Pavāra darbu atrod jau skolas laikā
Šobrīd darba tirgū vērojamām tendencēm barometrs ir audzēkņu skaita kāpums profesionālās izglītības iestādēs. Piemēram, Smiltenes tehnikums 2025./2026. mācību gadu iesāka, ierindojoties Latvijas pieprasītāko skolu spicē ar 928 audzēkņiem. Visu piedāvāto programmu pirmajos kursos kopā tika uzņemti 300 jauni audzēkņi.
“Profesionālā izglītība ir viens no tautsaimniecības fundamentālajiem stūrakmeņiem, bet cik daudz Latvijā ir darbspējīgo cilvēku? Viņu kļūst arvien mazāk. Darbaspēks noveco. Mana stingrākā pārliecība ir tāda, ka nozarei ir jāiet kopsolī, sinerģijā ar profesionālo izglītību. Pagaidām profesionālās izglītības potenciāls netiek izmantots, un tas ir jāmaina,” intervijā “Ziemeļlatvijai” atzina Smiltenes tehnikuma direktors Rolands Aģis.
Salīdzinoši viegli darbu uzreiz pēc profesionālās ievirzes izglītības iestādes pabeigšanas izdevās atrast smiltenietei Annai Celmiņai. Jauniete 2025. gadā absolvēja Smiltenes tehnikumu, iegūstot pavāra kvalifikāciju, un jau mācību laikā papildu izglītības iegūšanai sāka strādāt “Park Hotel Brūzis” viesnīcā, kur strādā joprojām. Anna ir arī Smiltenes novada Jauniešu domes priekšsēdētāja. No citiem jauniešiem dzirdējusi, ka viņiem ir grūti atrast darbu, jo daudzi darba devēji prasot pieredzi, tāpēc jauniete novērtē, ka viņu pieņēma darbā bez pieredzes, ja neskaita mācību praksi Cēsīs, Žagarkalnā.
“Kad sāku strādāt, bija sarežģītāk iepazīties ar jaunu darba vidi. Taču tagad viss ir kārtībā. Strādāju uz banketiem un brokastīm viesnīcā. Darbs sākas agri – jau pulksten 6, jo brokastis ir pulksten 7. Jāceļas agri, bet esmu pieradusi,” stāsta Anna.
Darba devēji jaunos ir gatavi apmācīt
Par jauniešu papildu apmācītājiem kļūst arī darba devēji. Akciju sabiedrība (AS) “Smiltenes piens” ir viens no lielākajiem ražošanas uzņēmumiem Smiltenes novadā. Ik pa laikam uzņēmumā ir vakances. Piemēram, janvāra vidū “Smiltenes piens” meklēja remontatslēdznieku, kravas noformētāju un pārtikas kvalitātes speciālistu.
AS “Smiltenes piens” ir atvērta arī darba meklētājiem jauniešiem. Darbinieku vidū ir gados jauni cilvēki, un nepieciešamības gadījumā viņus apmācīs arī uzņēmumā, ‒ neviens darbinieks bez iepriekšējas apmācības šeit nevar strādāt, sarunā ar “Ziemeļlatviju” stāsta AS “Smiltenes piens” valdes priekšsēdētāja Ilze Bogdanova.
Uzņēmums arī labprāt ņem praksē profesionālās ievirzes izglītības iestāžu audzēkņus un pēc tam, kad tie beiguši mācības, piedāvā pastāvīgu darbu.
“Es uzskatu, ka jaunam cilvēkam ir jādod iespēja saprast, kas viņam patīk, kas nepatīk un ko viņš dzīvē grib darīt. Ir jaunieši, kuri, mūsu uzņēmumā pastrādājot mēnesi vai divus, saprot, ka viņiem šī nozare patīk un viņi šajā jomā grib mācīties. Savukārt mēs zinām, ka ar viņiem turpināsim darba attiecības. Bija gadījums, kad jauns puisis tehnikumā pabeidza mehatroniķus un nāca pie mums pieteikties par siera meistaru, jo tas, ko viņš izmācījās, viņam īsti nepatika. Taču mēs iedrošinājām, lai pie mums tomēr pamēģina pastrādāt savā specialitātē. Tas viss rezumējās ar to, ka puisim spīd acis un viņam patīk tas, ko viņš ir mācījies. Viņš mūsu uzņēmumā ir atslēdznieks, strādā pie jaunajām iekārtām. Šai paaudzei ir jādod pamēģināt, citādi viņi nezinās, kas patīk un kas ne. Tikai jaunietim ir jāsaprot, ka viss nav uzreiz. Jebkurš mērķis ir sasniedzams pamazām. Savas prasmes un pieredze ir jāaudzē noteiktā laika nogrieznī,” uzsver Ilze Bogdanova.
Taujāta, vai ar gados jauniem darbiniekiem ir viegli sastrādāties, viņa atzīst, ka ļoti daudzi jaunieši nav fiziski izturīgi un vienai daļai nav arī šīs pacietības, proti, darbs ātri apnīk. Tāpat daudzi jaunieši gribot darba laiku no pulksten 8 līdz 17 un visas svētku dienas, sestdienas un svētdienas brīvas, kas ražošanā nav iespējams.
“Jaunam cilvēkam gribas vairāk brīva laika, jo ir daudz lietu, ko darīt, piemēram, tagad ziemā var slēpot un slidot. Mums ir jāpieņem, ka jaunā paaudze domā citādāk un viņiem ir citas prioritātes. Kompromiss jāatrod abpusēji. Un mums ir bijusi pieredze ar lieliskiem jauniešiem, kuriem var uzticēt veikt patstāvīgus, lielus darbus,” stāsta Ilze Bogdanova.
Jauniešiem kā darba ņēmējiem ir atvērts arī Valkas novadā lielākais daudznozaru ražošanas uzņēmums Valkā SIA “PEPI RER”.
SIA “PEPI RER” valdes priekšsēdētāja Jūlija Māsāne-Ose sarunā ar “Ziemeļlatviju” teic, ka vajadzības gadījumā uzņēmums viņus apmācīs. Šajā ziņā jau izveidojusies laba pieredze, – jaunietis sākumā grib strādāt ražošanā vai noliktavā, bet tad paralēli darbam sāk mācīties un aug profesionāli.
“Piemēram, pie mums darbā uzreiz pēc vidusskolas atnāca puiši un sāka strādāt ražotnē. Viens puisis tagad strādā pārdošanas nodaļā, viens pārgāja uz finansēm un analītiku, viens strādā loģistikā. Uzsākt darbu ražotnē nenozīmē, ka cilvēks pie iekārtām strādās visu mūžu. Mēs atbalstām izaugsmi. Ja runājam par jaunietēm, tad viena mūsu rūpnīca ir industriāla, otrā ražojam IGLU klučus. Tur arī šogad būs vajadzīgas šuvējas, un esam gatavi viņas apmācīt. Ir šuvējas, kuras sākušas no nulles (bez priekšzināšanām) un pēc divu līdz triju mēnešu apmācībām jau šuj labā līmenī. Protams, strādāt ražošanā nav viegli. Daudzi jaunieši atnāk, pamēģina un saprot, ka viņiem tas ir par grūtu. Taču jebkurā gadījumā, ja ir vēlme strādāt, pie mums var sākt un tad tālāk uzņēmuma ietvaros mācīties un augt,” jauniešus iedrošina Jūlija Māsāne-Ose.
Ir arī tādi jaunieši, kuri cer uz kvalitatīvām darba vietām ar augstāku atalgojumu, bet bieži trūkst pieredzes un zināšanu, lai šādu darbu iegūtu. AS “Smiltenes piens” valdes priekšsēdētāja Ilze Bogdanova iesaka sev vēlamo algas ciparu ierakstīt “CV-Online” (personāla atlases un darba sludinājumu platformā) un paskatīties, kādas prasmes darba devējs prasa pie šāda atalgojuma.
Pašvaldība studentiem sola stipendiju
Kaut arī ne viens vien uzņēmējs jau agrāk “Ziemeļlatvijai” pasūrojies par to, ka trūkst fiziska jeb rokudarba darītāju, ir jomas, piemēram, izglītība un veselības aprūpe, kur arī mūsu novados ļoti vajadzīgi jauni speciālisti ar augstāko izglītību. Proti, daudzi esošie darbinieki ir pirmspensijas vecumā.
Piemēram, Smiltenes novada pašvaldība 2025. gadā aicināja topošos speciālistus pieteikties pašvaldības stipendijai. Uz to varēja pretendēt studenti, kuri apgūst konkrētas specialitātes: ārsta palīgs (feldšeris); izglītības atbalsta speciālists – izglītības psihologs vai skolotājs logopēds; STEM jomas skolotāji – dabaszinību, matemātikas, tehnoloģiju mācību priekšmetos; svešvalodu skolotāji. Interesi izrādīja vairāki studenti, taču stipendiju piešķiršanas nolikumam atbilda tikai viena pretendente, ar kuru pašvaldība arī noslēdza līgumu un kura jau saņem šo stipendiju.
“Jauniete mācās par ārsta palīgu. Kad viņa pabeigs mācības, nāks strādāt par feldšeri uz vienu no pašvaldības feldšerpunktiem,” informē Smiltenes novada pašvaldības izpilddirektors Andris Lapiņš.
Šīs stipendijas mērķis ir piesaistīt talantīgus studentus darbam Smiltenes novada iestādēs, ilgtermiņā nodrošinot kvalitatīvus pakalpojumus iedzīvotājiem. Pēc studiju beigšanas stipendijas saņēmējam jāapņemas vismaz piecus gadus nostrādāt pamatdarbā attiecīgajā specialitātē pašvaldības administratīvajā teritorijā.
Pērn novembrī Smiltenes novada deputāti ar savu lēmumu grozīja pašvaldības 2022. gadā pieņemtos saistošos noteikumus “Par Smiltenes novada pašvaldības stipendiju piešķiršanas kārtību”, lai paplašinātu saņēmēju loku.
“Mums bija diezgan lielas pārdomas saistībā ar veselības aprūpi. Apzinājām ģimenes ārstu prakses, kas teica, ka viņiem trūkst medicīnas personāla. Līdz šim noteikumi neparedzēja iespēju pašvaldībai slēgt līgumu arī ar ģimeņu prakšu vietām, to varēja darīt tikai pašvaldības iestādes un pašvaldības kapitālsabiedrības. Tā ir viena lieta, ko pamainījām šajos noteikumos,” stāsta Smiltenes novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietniece Astrīda Harju.
Viņa pieļauj, ka studentu interesi par pašvaldības stipendiju saņemšanu noslāpē sadzīves aspekti. “Jaunajiem speciālistiem ļoti būtiska problēma ir, kur dzīvot. Darbs būtu, bet nav mājokļa. Ir arī jaunieši, kuri meklē darbu tuvāk Valmierai, Rīgai,” viedokli pauž Astrīda Harju.
Mājokļu pieejamību par savu galveno prioritāti izvirzījusi arī Smiltenes novada domes vadība. Lai paplašinātu dzīvojamo fondu, pašvaldības kapitālsabiedrība SIA “Smiltenes NKUP” Smiltenes novada domes pilnvarojumā jau uzsākusi zemas īres maksas daudzdzīvokļu mājas būvniecību Smiltenē. Tā būs četrstāvu dzīvojamā māja ar 30 dzīvokļiem.
Gatava palīdzēt Nodarbinātības valsts aģentūra
Ņemot vērā bēdīgo demogrāfisko situāciju Latvijā, kad iedzīvotāju, tai skaitā darbspējīgo skaits, turpina sarukt, jauniešu iekļaušanās darba tirgū kļūst arvien aktuālāka.
Pēc Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) sniegtās informācijas, 2025. gada 31. decembrī Vidzemes reģionā bija reģistrēti 510 jaunieši bezdarbnieki vecumā no 15 līdz 24 gadiem, no viņiem Smiltenes novadā ‒ 26, bet Valkas novadā ‒ 20. No šiem visiem jauniešiem bezdarbniekiem 51 % bija sievietes, 49 % ‒ vīrieši.
Sadalījumā pēc izglītības 31 % ir vispārējā vidējā izglītība, 30 % ‒ pamatizglītība, 28 % ‒ profesionālā izglītība, 8 % ‒ augstākā izglītība un 2 % ‒ zemāka par pamatizglītību. Redzams, ka 63 % ir vidējā vai zemāka par vidējo izglītību, līdz ar to tas zināmā mērā ierobežo šo klientu iespējas iesaistīties darba tirgū, norāda NVA.
“Pārsvarā augstāk minētās vecuma grupas bezdarbnieki darbu meklē vienkāršajās profesijās (20,2 % no jauniešiem). Savukārt 19,6 % darbu meklē speciālistu profesijās, bet 15,5 % ‒ pakalpojumu un tirdzniecības darbinieku profesijās. Jauniešu pieprasītākās profesijas ir palīgstrādnieki, pārdevēji konsultanti, klientu apkalpošanas speciālisti, viesmīļi. Vislielākajā skaitā jaunieši arī iekārtojās darbā tādās profesijās kā palīgstrādnieks, pārdevējs konsultants, mazumtirdzniecības veikala pārdevējs, ceļu būves palīgstrādnieks un ceha strādnieks,” informē NVA Attīstības un stratēģiskās komunikācijas nodaļa.
2025. gadā Vidzemes reģionā kopumā bija reģistrētas 9175 brīvās darba vietas (no tām – 775 Smiltenes novadā, 368 – Valkas novadā). 34 % brīvās darba vietas tika piedāvātas vienkāršo profesiju pārstāvjiem, 15 % ‒ pakalpojumu un tirdzniecības darbiniekiem, 14 % ‒ vecākajiem speciālistiem. Vislielākais pieprasījums Vidzemē bija tādas profesijas kā kūdras ieguves palīgstrādnieks (743), palīgstrādnieks (563), ceha strādnieks (297), mazumtirdzniecības veikala pārdevējs (295), sezonas lauksaimniecības strādnieks (281).
NVA norāda, ka jauniešu ceļā uz nodarbinātību var pastāvēt vairāki faktori, kas ietekmē gan viņu iespējas iekļauties darba tirgū, gan noturēties tajā ilgtermiņā. Viens no nozīmīgākajiem izaicinājumiem ir nepietiekamas prasmes un kvalifikācija, kā arī neskaidra profesijas un karjeras virziena izvēle. Daļa jauniešu nav pietiekami sagatavoti darba tirgus prasībām, viņiem trūkst specifisku profesionālo prasmju vai izpratnes par darba tirgu.
Būtiska nozīme ir arī sociālajiem un psiholoģiskajiem faktoriem. Pašapziņas un motivācijas trūkums, bailes uzņemties atbildību vai riskus, kā arī nereālistiskas gaidas par darba vidi nereti kavē jauniešu aktīvu iesaisti darba meklēšanā. Priekšstats par darbu nereti var atšķirties no reālās darba ikdienas, radot vilšanos. Vēl viens šķērslis ir darba pieredzes trūkums. Papildu risks var būt saistīts ar darba tiesisko attiecību nepārzināšanu. Tāpat nozīmīgs izaicinājums ir darba vietu trūkums dzīvesvietas tuvumā, īpaši lauku teritorijās un mazākos pagastos.
Lai iekļautos darba tirgū, jaunietim ir svarīgi gan apgūt darba tirgū pieprasītas zināšanas un prasmes, gan skaidri apzināties savu profesionālo virzienu. Veiksmīgu karjeras attīstību nosaka ne tikai iegūtā izglītība un pieredze, bet arī papildu prasmes – īpaši komunikācijas, sadarbības un socializēšanās iemaņas. Lai gan jaunieši ikdienā aktīvi komunicē digitālajā vidē, reālās saskarsmes prasmes, spēju sevi prezentēt un pārliecinoši aizstāvēt savas profesionālās spējas ir nepieciešams attīstīt.
Šo šķēršļu pārvarēšanai NVA jauniešiem piedāvā plašu atbalsta pakalpojumu klāstu. Tie ietver karjeras konsultācijas, palīdzību darba meklēšanā, e-mācību moduļus par efektīvu darba meklēšanas stratēģiju, CV un motivācijas vēstuļu sagatavošanu, sagatavošanos darba intervijām, kā arī finanšu pratības e-mācību moduli.
NVA piedāvājumu klāstā jauniešiem ir pieejamas arī klātienes un attālinātās mācības darba tirgū pieprasīto prasmju apguvei, tostarp starptautiskajās atvērto tiešsaistes kursu platformās.
APTAUJA
#SIF_MAF2025 #sarežģītālatvija #sarežģītālatvijanovalstslīdznovadam
Publikācija tapusi projektā “Sarežģītā Latvija: no valsts līdz novadam”, kurā “Ziemeļlatvija” sadarbojas ar laikrakstiem “Staburags”, “Dzirkstele”, “Brīvā Daugava”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Latvijas Avīze”.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija” .
