Ziemeļlatvija, 1936, 4. janvāris
Vakarēšana Kārķos
Trešos Ziemassvētkos, 27. decembrī, Veckārķu savstarpējā ugunsapdrošināšanas biedrība sarīkoja Kārķu pagasta 1. pamatskolas telpās biedru vakaru – vakarēšanu.
Vakaru atklāja biedrības priekšnieks R. Jende ar uzrunu, aprādīdams par šādu vakaru lielo nozīmi kā kulturāli saimnieciskā, tā it sevišķi sabiedriskā laukā, tuvinādami zināma novada iedzīvotājus savā starpā, pārrunājot ne vienu vien svarīgu jautājumu. Uzaicina dalībniekus atkal nākošos Ziemassvētkos trešā dienā sapulcēties šinīs telpās uz kopēju sanāksmi un tā pārvērst šo vakaru par tradicionālu priekš nākošās paaudzes.
Kārķu koppienotavas vadītājs J. Moris noturēja plašu priekšlasījumu par “Tīra un laba piena iegūšanu”, aizrādīdams, ka tikai no tīra un laba piena var iegūt labu sviestu, kurš ir konkurences spējīgs ārzemes tirgos.
Pēc priekšnesumiem visi dalībnieki sēdās pie galdiem, kuri tika sakārtoti no groziņiem, kurus bija sanesuši vakara dalībnieki. Vakars noslēdzās ar rotaļām un dejām tautiskā garā, pēc tam dalībnieki šķīrās ar apņemšanos sapulcēties nākošā gadā vēl jo kuplākā skaitā uz gadskārtēju sanāksmi – vakarēšanu.
Kā valcēnieši sagaidīja Jaungadu
Latvijas aerokluba Valkas nodaļa 31. decembrī sarīkoja Jaungada sagaidīšanu Valkas tautas namā.
Izrīkojums plašajā tautas nama zālē bija pulcinājis prāvu skaitu apmeklētāju. Programmu izpildīja vietējie spēki. Mūzikas priekšnesumus sniedza jaukts orķestris, atskaņojot vairākus populārus skaņdarbus, ar kora dziesmām piedalījās Jāņa Cimzes valsts ģimnāzijas absolventu biedrības koris J. Vilciņa vadībā. Līdz Jaunā gada atnākšanas brīdim viesi pakavējās pie galdiņiem, pilnas bufetes un baudot deju priekus pie džeza mūzikas skaņām. Tieši pusnakts stundā uz skatuves O. Šrādera vadībā inscenēja gadu maiņas prologu, absolventu biedrības koris jauno gadu saņēma ar spēcīgi nodziedātu dziesmu brīvai Latvijai. Savstarpēji pazīstamie viesi zālē apmainījās sirsnīgiem rokas spiedieniem un laimes vēlējumiem jaunajā 1936. gadā, saskandināja glāzes. Jautrībā un omulībā pagāja vairākas stundas jaunajā gadā, līdz apmeklētāji šķīrās no patīkami iekārtotām telpām, kurās par omulību gādāja čaklās aerokluba dāmas. Darbojās abesīņu brīnumu telts, ikviens varēja izmēģināt roku laimes liešanā, sagādāt sev un citiem prieku pie dāvanu galda u.t.t. Izrīkojums, paredzams, dos atlikumu.
Valkas slēpotāju ekskursija uz Gaujmalu
Pagājušo svētdien Valkas sporta biedrības rīkotā slēpotāju izbraukumā uz Gaujmalu pie Zīles piedalījās 10 slēpotāji. Startēja arī 2 dāmas, kas nebaidījās apmēram 20 km garā maršruta grūtības. Laika un sniega apstākļi bij slēpojumam ļoti izdevīgi un “sirojuma” dalībnieki izbaudīja tīkamus atpūtas brīžus pie dabas krūts. Līdzpaņemtās pusdienas ieturēja VSB tūristu mītnē “Gaujkalnā”. Izbraukums nenoritēja gluži bez starpgadījumiem. Kopsavilkumā sanāca: 2 salauztas slēpes, 1 pamatīgi pārplēsta bikse un pāris sīkākas nelaimes. Dāmas izrādījās laimīgākas un vispārējās klizmās nepiedalījās. Ekskursija no Gaujmalas atgriezās pirmā krēslas stundā. Nepatīkams pārsteigums visiem Valkas slēpotājiem bij, ka pirmdien iestājās pēkšņs atkusnis ar lietu un sniega sega ļoti saplaka. Arī pagājušā ziemā pēc izbraukuma uz Gaujmalu otrā dienā gandrīz pilnīgi nokusa sniegs. Māņticīgie slēpotāji ieteic turpmāk vairs nerīkot izslēpojumus uz Gauju.
Jara
Ziemeļlatvija, 1926, 4. janvāris
Jaunā gadā
Atkal viens gads ir pagājis. Daudziem viņš ir nesis priekus, citiem rūgtu vilšanos un bēdas. Visi mēs atkal stāvam uz jauna gada sliekšņa nezināšanā, ko viņš mums nesīs, bet viena lieta mums, latviešiem, ir skaidra – vēl mūsu dzīvē ir daudz trūkumu, daudz nepieciešamu, neveiktu darbu un nākamais gads prasīs no mūsu tautas daudz enerģijas, daudz pūļu un pašaizliedzīga darba, lai mēs godam varētu veikt savu vēsturisko uzdevumu, lai mēs cienīgi varētu ieņemt savu stāvokli citu kultūras tautu starpā.. Jaunu gadu uzsākot, mums visiem valcēniešiem stāv priekšā vēl viens, ļoti svarīgs un atbildības pilns darbs – 20. un 21. februārī notiks jaunas pilsētas domes vēlēšanas. Šīs februāra dienas būs Valkas vēlētājiem viņu politiskās gatavības un pilsoniskā saprāta pārbaudījuma dienas. Valkas vēlētājiem būs jārāda, vai viņi stāv par savas pilsētas turpmāko attīstību, vai viņi grib un spēj izveidot Valku par Ziemeļlatvijas dzīves centru, vai viņi to nebūs spējīgi saprast un veikt, un tad Valka sāks nīkuļot un pamazām zaudēs sava vēsturiskā, kulturālā un saimnieciskā centra nozīmi Latvijas ziemeļos. Katram Valkas iedzīvotājam, kuram pazīstama tagadējās domes vairākuma saimniekošana, ir skaidrs, ka tā ilgāki saimniekot nevar, ja tīšā prātā negrib novest pilsētas pašvaldību līdz pilnīgam bankrotam. Metat acis kur mezdami, visur mēs redzam, ka tagadējie pilsētas likteņa noteicēji pēdējos 3 gados ir izrādījuši apbrīnojamu neprašanu pareizi saimniekot un izprast pilsētas iedzīvotāju intereses.. Mums jaunā gadā vajag izvēlēt tādu domi un valdi, kura augstāki par atsevišķas partijas un kliķes politiskām un materiālām interesēm stādītu visu pilsētas iedzīvotāju intereses, tad Valka nākamos 3 gados drošiem soļiem ies pretim savai kulturālai un saimnieciskai attīstībai, par svētību visiem viņas iedzīvotājiem. Uz to mēs novēlam visiem valcēniešiem laimīgu, izdevīgu jaunu gadu.
Iekšzeme Omuļi. Kulturālā darbība. Otros Ziemas svētkos, 26. decembrī, LKVB Omuļu nodaļa uzveda vietējā pamatskolā R. Blaumaņa drāmu “Indrāni”. Izrīkojums notika pēc pus gada “sabiedriska miega”, tādēļ, neskatoties uz slikto laiku, apmeklēts bij labi. Dramatiskā darbība noritēja vidēji. Uzvedumā nebija manāms noteikts režisora iespaids, jo katrs aktieris centās savu lomu tēlot tā, kā kaut kur redzējis vai to sapratis, un tādēļ par saskaņotu kopspēli nevarēja būt runa. Kā labāki izdevušos tēlojumus var minēt Indrānu tēvu, Koliņu un Ievu, kaut gan arī šeit vērtības, ar kurām drāma tik bagāta, netika pietiekoši izceltas. Pie mums pēdējā laikā biedrību kulturālā darbība nogrimusi dziļā miegā: pāris izrīkojumu par gadu tiešām nav daudz. Šinī ziņā mēs atrodamies dzīves pabērnu lomā. Pēdējā laikā sabiedrībā ir radusies interese par lasāmgaldu, jo sakarā ar kultūras fonda pabalstu attiecīgā literatūra pienāk jau kopš vairāk mēnešiem. Pilnīgi saprotami, ka tagad to lasa tikai zināmas personas, jo daudzi attālākie biedri par projektēto labierīcību varbūt vēl neko nezin.
Pēc LKVB vietējās nodaļas nodibināšanas, jaunatnē valdīja sajūsma. Samērā bieži tika sarīkoti gan teātri, gan koncerti (šinī laikā aktīvi darbojās arī aizsargi), tā kā likās, ka mūsu nomalē atrodošais stūrītis tiešām sāks atdzīvot. Bet sajūsma pāriet un mēs velkamies atpakaļ aizkrāsnē.
Trūkst gribas un sirsnības uz darbu, un ja tās nav, tad darītais darbs būs tikai vergu darbs.
Ērģeme. Svētdien, 20. decembrī, Ērģemes pagasta “Turnavas” pamatskola svinēja 75 gadu pastāvēšanas svētkus. Rīkojums iznācis 1820. gadā, lai Turnavas pagastā tiktu ierīkota skola, bet pagājuši 30 gadi, kamēr rīkojums ticis izpildīts un turnavieši tikuši pie skolas. Tā atklāta 1850. gadā. Kā tas vispāri zināms, pat mācītāji no kanceles izteikušies, ka zemniekiem skolas izglītība nav vajadzīga. Igauņu cīņu laikā ar lieliniekiem skola nonākusi lielgabalu ugunī (lielinieki domājuši, ka skolā paslēpušies igauņi), bet, pateicoties jaunavas Emīlijas Mirkš cēlai un mīlestības pilnai sirdij pret skolu, tā spējusi pārliecināt lielinieku baterijas vadoni, ka skolā igauņi nav paslēpušies un granātas tikušas vadītas uz citu pusi. Pirmais skolotājs bijis M. Barviķis ar draudzes skolas izglītību, tad Reinieks eksāmenu, pēc tam K. Dzilna ar draudzes skolas izglītību. Alga šiem skolotājiem – 38 rubļi skaidrā naudā, ½ vērša ādas un 2 stopi spirta, saprotams, priekš dedzināšanas. Nākošais skolotājs bijis P. Ogsts un beidzamais – Rezevskis, Kuldīgas seminārists, kurš skolā darbojas ap 30 gadu.
Svētki tika kuplināti ar eglīti, skolnieku kora dziesmām, teātra gabaliņu “Mātes asaras” un “Pārsliņu” deju. Priekšnesumus skolnieki veica labi, bet sevišķi atzīmējamas daudzās kora dziesmas. Publikas bij ieradies diezgan daudz. Kā likās, bij arī tādi, kuri redzējuši pirmo skolu. Arī pārējie pagasta skolotāji un skolotājas bij ieradušies apsveikt gaviļnieci. Apsveikšanas telegrammu piesūtījis Valkas apriņķa skolu valdes priekšsēdētājs Kimerala kungs.
Novēlam skolai un skolotājam Rezevska kungam ilgu mūžu un nenogurstošu darbību, turoties pie uzraksta, kas svētku dienā bij redzams viņa skolā – “Visu par Latviju”.
