Janvāris ir Dzemdes kakla vēža modrības mēnesis, kad veselības eksperti Latvijā atgādina, ka pastāv labi pārbaudīta un efektīva vakcīna, kas var novērst cilvēka papilomas vīrusa (CPV) izraisītus audzējus. Lai gan Latvija ir spērusi nozīmīgus soļus, paplašinot piekļuvi vakcinācijai pret CPV, dati vienlaikus izgaismo gan progresu, gan arī neizmantotas iespējas.
CPV ir viens no izplatītākajiem vīrusiem pasaulē. “Tas var izraisīt nopietnas onkoloģiskas saslimšanas gan sievietēm, gan vīriešiem, piemēram, dzemdes kakla vēzi, anālā kanāla vēzi, kā arī dzimumorgānu kārpas. Vakcinācija ir efektīvākais veids, kā ilgtermiņā būtiski samazināt risku saslimt un glābt dzīvības nākotnē,” uzsver Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes priekšsēdētāja vietniece, ģimenes ārste Alise Singha.
Dzemdes kakla vēža izskaušana vairs nav nesasniedzams mērķis. Pēdējo sešu mēnešu laikā Latvija ir būtiski paplašinājusi piekļuvi bezmaksas vakcinācijai pret CPV, nodrošinot valsts apmaksātu vakcīnu ne tikai meitenēm un zēniem vecumā no 12 līdz 18 gadiem, bet arī pieaugušajiem līdz 25 gadu vecumam, kā arī atsevišķās riska grupās – līdz pat 55 gadu vecumam. Šis ir būtisks solis, lai pietuvotos situācijai, kad Latvijā vairs netiek reģistrēti saslimšanas gadījumi ar dzemdes kakla vēzi.
Vienlaikus Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati rāda, ka, neskatoties uz paplašinātu pieejamību, vakcinācijas pret CPV aptvere Latvijā joprojām būtiski atpaliek no Pasaules Veselības organizācijas noteiktā mērķa – 90% vakcinēto līdz 2030. gadam, kas nepieciešams, lai nodrošinātu sabiedrības aizsardzību. 2025. gadā pilnu vakcinācijas kursu pabeiguši vien 28,9% meiteņu un 23,3% zēnu 12 gadu vecumā.
Dati arī atklāj izteiktas atšķirības starp Latvijas pašvaldībām. Kamēr dažviet vakcinācijas aptvere pietuvojas optimālam līmenim, citviet – īpaši Pierīgas reģionā – tā joprojām ir satraucoši zema, palielinot ilgtermiņa riskus sabiedrības veselībai.
Salaspils novadā pirmo vakcīnas pret CPV devu saņēmuši vien 25% meiteņu un 15,6% zēnu 12 gadu vecumā, un zēnu vidū tas ir zemākais rādītājs valstī. Jūrmalā vakcināciju uzsākuši 24,6% meiteņu un 21,7% zēnu, savukārt Ādažu novadā – 24,4% meiteņu un 30,6% zēnu 12 gadu vecumā, kur meiteņu vidū fiksēta zemākā vakcinācijas aptvere Latvijā. Rīgā vakcīnas pirmo devu saņēmuši 33,3% meiteņu un 26,3% zēnu 12 gadu vecumā, kas ir ievērojami zem vidējā vakcinācijas līmeņa valstī.
Vienlaikus dati izgaismo pozitīvus piemērus Latvijas reģionos, kur vakcinācijas aptvere ir augstāka. Jēkabpils novadā vakcīnas pret CPV pirmo devu saņēmuši 100% meiteņu un 81,6% zēnu 12 gadu vecumā, Valkas novadā vakcinācija uzsākta 100% meiteņu un 65,1% zēnu vidū, savukārt Alūksnes novadā sasniegta pilna vakcinācijas aptvere zēnu vidū – pirmo vakcīnas devu saņēmuši 100% zēnu un 60% meiteņu 12 gadu vecumā.
Augsti vakcinācijas rādītāji fiksēti arī Preiļu novadā, kur vakcināciju uzsākuši 73,1% zēnu un 47,1% meiteņu, kā arī Madonas novadā, kur pirmo CPV vakcīnas devu saņēmuši 75,2% meiteņu un 43,2% zēnu. Saldus novadā vakcinācijas aptvere meiteņu vidū sasniedz 75,6%, bet zēnu vidū – 61%, kas ir ievērojami virs valsts vidējā līmeņa.
“Šīs reģionālās atšķirības apliecina, ka politiskie lēmumi ir tikai pirmais solis. Dzemdes kakla vēža modrības mēnesis ir būtisks atgādinājums, ka paplašinātai vakcinācijas pieejamībai ir jāpārvēršas reālā rīcībā, nepieciešama koordinēta sadarbība starp pašvaldībām, ģimenes ārstiem un valsts institūcijām, lai Latvijai būtu reāla iespēja nākotnē izskaust dzemdes kakla vēzi un citus ar CPV saistītus audzējus,” uzsver Dr. Singha, piebilstot, ka jaunieši un pieaugušie, kuriem pienākas valsts apmaksāta vakcinācija, ir aicināti vērsties pie sava ģimenes ārsta, lai saņemtu vakcīnu un pabeigtu vakcinācijas kursu.
