FOTO: LAURA SKUJA
Pagājušais gads lauksaimniecībā tiek raksturots kā viens no vissmagākajiem pēdējo gadu laikā. Meteoroloģisko apstākļu ietekmē, īpaši pārmērīga mitruma un ilgstošu lietavu dēļ, ražas bija zemākas un saražotās produkcijas kvalitāte daudzviet pasliktinājās, radot ievērojamus zaudējumus lauksaimniekiem un palielinot izmaksu spiedienu nozarē. Lauku darbos allaž daba ir bijusi gan sabiedrotais, gan izaicinājums. Tomēr katrs darbs laukā māca pacietību, jo rezultāti nenāk uzreiz, bet prasa laiku, rūpes un ticību. Lai atskatītos uz aizgājušo gadu, “Ziemeļlatvija” uzrunāja lauksaimniekus, taujājot, ar kādiem spilgtākajiem notikumiem, atskaites punktiem 2025. gads paliks vēsturē viņu saimniecībā.
Notikumu epicentrā – milzu krusas graudi
Jogita Lucāne, zemnieku saimniecība “Palejas” (Bilskas pagasts):
– Piena lopkopībā šis gads bija vēl lielāks izaicinājums kā iepriekšējais. Nebeidzamais lietus lika nepārtrauktus šķēršļus kvalitatīvas barības sagatavošanā. Darbi jau negaidīja, jo visu laiku izvēles priekšā bija jautājums – sabojāt sējumus vai nogaidīt. Tāds apburtais loks. Turklāt lopi lielāko vasaras daļu ganījās ūdenī. Reizēm darba stundas aizpildījās, vien labojot sētas, jo ūdens uz lauka vietām bija līdz pat celim.
Šis gads paliks atmiņā arī ar 11. jūlijā piedzīvoto, kad Smiltenes novadu pāršalca īpaši spēcīgs pērkona negaiss ar lielgraudu krusas graudiem ap desmit centimetru lielumā. Kā vēlāk izrādījās, dažviet fiksēja pat vēl lielākus krusas graudus. Tā sagadījās, ka vislielākie postījumi tika nodarīti mūsu, proti, Bilskas, Variņu un Palsmanes pagastiem. Tie bija notikumu epicentrā. Ko tādu piedzīvojām pirmo reizi. Tika sapostītas daudzas ēkas arī mūsu saimniecībā. Lopiem tobrīd bija pamatīgs stress un izbīlis – govīm strauji saruka izslaukums un vēl virkne citu nebūšanu.
Vērsāmies pašvaldībā ar domu, lai aptvertu visu, kas ir sapostīts, un pašvaldībai būtu iespēja saņemt atbalstu no valsts. Taču beigās izrādījās, ka paliku aiz svītras. Tad nu bija jādomā, no kā tajā brīdī atteikties, lai rastu rocību caurumu aizlāpīšanai, tostarp mainot šīferi šķūņa jumtam.
Kā pozitīvo varam minēt stabilo piena cenu, kas šogad bez būtiskām svārstībām pieturējās visa gada garumā. Uzskatu, ka tieši tādēļ arī veiksmīgi turpinām saimniekot.
Vēlu visiem stipru veselību, izturību un veiksmi katrā darbā. Lai Latvijas laukos varam saimniekot mēs paši, kas esam piederīgi savai zemei, un lai ikviens no mums spētu augt un attīstīties arī nākotnē. Lai jaunais gads nāk ar jauniem panākumiem, prieku un labklājību! Lai veiksmīgs visiem jaunais gads!
Lai kādi būtu izaicinājumi, tie jāpārvar
Mangaļu ģimene, zemnieku saimniecība “Vecvindas (Blomes pagasts):
– Audzējam pārtikas un sēklas graudus, ilggadīgo zālāju sēklas. Kopumā vērtējot aizvadīto gadu, jāsecina, ka tas aizvadīts gan ar veiksmīgiem, gan ne tik veiksmīgiem brīžiem. Šogad laikapstākļi lauksaimniekiem bija nopietns pārbaudījums. Tie ietekmēja mūsu saimniecību tāpat kā daudzus citus – ar negaisiem un ilgstošām lietavām graudaugu ražas novākšanas laikā. Tas būtiski ietekmēja visu graudaugu kultūru ražu un arī ražas kvalitāti.
Gads ar dažādiem izaicinājumiem, bet kopumā gribētos teikt, ka galēji slikti nebija. Iespējami centāmies pielāgoties laikapstākļiem un izmantot katru brīdi, lai veiktu nepieciešamos darbus uz lauka. Labā ziņa – visu izaudzēto ražu izdevās novākt salīdzinoši labos termiņos. Plānotos šī rudens ziemāju sējas un rudens aršanas darbus pabeidzām bez kavēšanās. Tas priecē.
Ziemāju sējumus regulāri apdrošinām. Arī šogad sējumi bija apdrošināti. Par cietušajām graudaugu platībām arī saņēmām kompensāciju.
Tādā lauksaimniekiem sarežģītā sezonā, kāda bija aizvadītā, īpaši svarīgi ir pievērst lielu uzmanību tehnikas sagatavošanas darbiem, lai būtu iespējami mazāk pārsteigumu intensīvajā darbu periodā. Tā mums ir kļuvusi par ierastu praksi.
Regulāri sekojam līdzi nozares aktualitātēm. Pašlaik situācija nozarē ir neskaidra. Ziņas par iespējamām izmaiņām KLP rada lielu neskaidrību par iespējamiem vai neiespējamiem atbalsta maksājumiem nākamajā ES plānošanas periodā. Lauksaimniekiem darbi ir jāplāno vairākas sezonas uz priekšu, arī apstākļos, kad politiskie lēmumi vēl ir tikai sarunu līmenī. Kā varam līdzdarboties un ietekmēt lauksaimniecības politiku? Galvenokārt caur kooperatīvu, esam kooperatīvās sabiedrības “VAKS” biedri jau ilgus gadus. Tieši pateicoties kooperatīvam, varam paust savu viedokli, līdzdarboties, aizstāvot graudkopju intereses.
Lauksaimniecība mūsu ģimenē ir vairākās paaudzēs pārmantota un turpināta nodarbošanās – šobrīd “Vecvindās” vecāku aizsākto saimniekošanu turpina Klāvs un Gatis. Daudz strādājam pie kultūraugu audzēšanas tehnoloģijas pilnveidošanas, darbu plānošanas un paveiktā analīzes, zināšanu papildināšanas, lai nodrošinātu saimniecības konkurētspēju un attīstību.
Aizvadītajā gadā veiksmīgi īstenojām Eiropas Savienības atbalsta projektu lauku saimniecību modernizācijas ietvaros, iegādājoties precīzas tehnoloģijas laukkopībā. Ar mērķi mazināt lauksaimnieciskās darbības ietekmi uz apkārtējo vidi, augsni un cilvēka veselību.
Visiem lauksaimniekiem jaunajā gadā gribētu novēlēt veselību, veiksmi un izdošanos it visā, ko darām uz lauka, dārzā vai fermā, labu ražu un lai nākamajā gadā laikapstākļi mūs palutina. Lai būtu miers, lai varam dzīvot un strādāt drošā un mierīgā pasaulē!
Popularizē Latvijas siltasiņu šķirnes zirgus
Andra Kļaviņa, zemnieku saimniecība “Jaunlūres” (Brantu pagasts):
– Mana aizraušanās jau vairāku gadu garumā ir zirgkopība. Saimniecība nodarbojas ar jauno jātnieku apmācību un tūrismu. Šobrīd mums ir seši zirgi. Darba netrūkst, bet es priecājos par savu izvēli – diendienā rūpēties par zirgiem, tos sagatavot darbam – izjādēm un jāšanai.
Protams, barības sagatavošana šogad bija izaicinājumiem pilna. Lai sarūpētu kvalitatīvu barību, nācās gatavot fermentētu sienu, kas manāmi sadārdzina. Diemžēl, lai pietiekami izžāvētu un sagatavotu sienu, mitrums bija par lielu – ne tikai no gaisa, bet arī no izmirkušās zemes. Lai gan fermentēta siena gatavošanas izmaksas ir salīdzinoši augstas, tā uzturvērtība ir milzīga. Prieks redzēt zirgus, kuri ir apaļi kā Ziemassvētku pīrādziņi.
Spilgtākais notikums, kas man palicis atmiņā, bija zirgu skate “Nacionālais dārgums”, kas ir Latvijas siltasiņu braucamā tipa skate. Tajā piedalījos arī es ar Latvijas siltasiņu, braucamā tipa ķēvi vārdā Sfēra. Ķēvīte ir ļoti jauna – tai ir tikai trīs gadi, tāpēc eksterjera vērtējumā starp saviem vienaudžiem neizcēlās. Tomēr darba pārbaudēs mēs ieguvām arī godalgas. Zirga vadības shēmā mēs ieguvām 1. vietu, uzvarot ne tikai trīs, bet arī četrus un piecus gadus vecus zirgus. Priecājos, ka ir uzsnidzis sniegs un, ja būs pietiekami bieza sniega kārta, drīzumā atklāsim arī izbraucienu ar kamanām sezonu.
Šis gads noteikti paliks atmiņā, tas nesis uzvaras, devis iespēju uzbūvēt daudzus gadus izsapņotu, kvalitatīvu sporta laukumu. Šis gads licis rūpīgi pārdomāt virzienu nozarē, ko tiešām vēlos darīt. Viens gan ir skaidrs, zirgam būt mūsmājās!
Novēlu ikvienam – būt zirgā! Zirgs ir liels, spēcīgs dzīvnieks, reizē ātrs, izveicīgs un izturīgs. Zirgs tiek uzskatīts par dzīvotspējīgu, aktīvu un entuziastisku dzīvnieku, kas simbolizē brīvību, veiklību un entuziasmu. Zirga gads ir laiks, kad cilvēki ir motivēti sasniegt mērķus, aktīvi meklēt iespējas un neatlaidīgi virzīties uz priekšu.
#SIF_MAF2025
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija”.
