Sen aiz kalniem tie laiki, kad laukos pārtikas un saimniecības preču veikali bija vai uz katra stūra un ceļu krustojuma. Tā saucamajos padomju gados lielākos pagasta centros bija pat vairāki veikali. Mūsdienās valdošā konkurence, demogrāfiskā situācija ar mīnuss zīmi, cilvēku paradumu maiņa, 21. gadsimta tehnoloģijas un citi aspekti daudz ko ir mainījuši.
Laikraksts “Ziemeļlatvija” projektā “Sarežģītā Latvija”, sadarbojoties ar nacionālo izdevumu “Latvijas Avīze” un reģionālajiem laikrakstiem “Brīvā Daugava”, “Alūksnes un Malienas Ziņas”, “Staburags”, “Bauskas Dzīve” un “Dzirkstele” pētīja, kā nelielajiem lauku veikaliem sokas tagad. Aina ir tik dažāda, cik paši Latvijas novadi. Priecē tas, ka īsti veikalnieki nemet plinti krūmos un rodas pat jauni lauku veikali. Daudzi mazie veikali strādā mazumtirgotāju tīklu ietvaros, bet ir arī uzņēmēji, kas stingri turas pie paša saimniekošanas. Daudzi uzrunātie veikalnieki neapstiprina arī iepriekš izskanējušās bažas, ka alkohola tirdzniecības ierobežojumu dēļ (no šī gada 1. augusta alkoholiskos dzērienus no pirmdienas līdz sestdienai var iegādāties no pulksten 10 līdz 20, bet svētdienās – no pulksten 10 līdz 18) lauku veikalu darbs tā būtu apdraudēts, ka tie vispār būtu jāver ciet.
Jau pirms neilga laika saistībā ar lauku veikaliem sniedzām ieskatu par situāciju Valkas un Smiltenes novadā. Noskaidrojām, ka veikals pagastā ir viena no svarīgākajām dzīvības pazīmēm. Atklājām, ka lauku veikali bieži iegādājas preces mazākos apjomos, tāpēc tām ir augstāka iepirkuma un arī pārdošanas cena. Savukārt pilsētu lielveikalos preču klāsts ir daudz plašāks un cenas – pircējiem draudzīgākas, īpaši akciju laikā. Piemēram, vienā no Valkas novada mazajiem lauku veikaliņiem kilograms sīpolu maksāja 1,50 eiro, bet kādā no veikaliem Valkā – 29 centi. Līdz ar to cilvēki, kuriem ir iespējas, dodas uz tuvāko pilsētu un apmeklē lielveikalus un tirdzniecības centrus. Diemžēl ne visi laukos dzīvojošie, īpaši seniori, ir mobili, lai ar savu auto dotos uz tuvējo pilsētu. Palaimējas tiem, kuriem ir izpalīdzīgi kaimiņi, kuri tur rūpi par to, vai vecāka gadagājuma kaimiņam ir ko celt galdā. Daudziem arī gadu nasta ir tik cienījama, ka tā vairs neļauj izmantot laukos pieejamo, diemžēl arī reti kursējošo sabiedrisko transportu ‒ vecam cilvēkam autobusā ir grūti iekāpt un izkāpt, piedevām vēl ar smagiem iepirkumu tīkliņiem.
Puslitrs degvīna – par diviem eiro lētāks
“Latvijas Avīze” pētījusi situāciju Augšdaugavas novadā. Tas robežojas ar Lietuvu un Baltkrieviju, tāpēc nav tā vienkāršākā vieta tirdzniecībai ne tikai nomales, kaimiņvalstu tuvuma dēļ, bet arī tāpēc, ka novada centrā ir Latvijas otra lielākā pilsēta Daugavpils ar saviem lielveikaliem un attiecīgi cilvēku plūsmu uz tiem. Interesanti iepazīties ar situāciju uz Latvijas robežas ar Lietuvu un Baltkrieviju, jo Valkas novada iedzīvotāji zina, kāda ir situācija uz Latvijas – Igaunijas robežas. “Latvijas Avīzes” žurnālists Artis Drēziņš secina, ka lietuvieši uz Latvijas pierobežas miestiņiem brauc pēc šņabja. Medumu pagastā mitinās nepilns tūkstotis iedzīvotāju, bet Medumu ciemā ir pat divi veikali. Žurnālists apmeklējis veikalu, par kuru izkārtne vēsta, ka tas ir veikalu tīklā “Aibe”. Pārdevēja Inese Surmoviča veikalā strādā 13 gadus. Sūrojas, ka pircēju kļūstot arvien mazāk: gan tāpēc, ka samazinās iedzīvotāju skaits, gan tāpēc, ka 16 kilometrus attālajā Daugavpilī liela lielveikalu konkurence, ar kuru cenām, sevišķi atlaižu akcijām, nekādi nevarot mēroties. Esot dienas, kad stundas laikā pat neviens pircējs neatnākot. Tie, kas strādā Daugavpilī, loģiski, ka tur arī cenšoties iepirkties, pensionāri, kuri var, arī dodoties lielpilsētas virzienā. Pie viensētām piebraucot autoveikals. Preču sortiments neatšķiras no citiem Latvijas mazveikaliem. Veikalā goda vietā dzērieni. Ne tikai vietējo dēļ. Uz Medumiem pēc grādīgā brauc arī no desmit kilometru attālās Zarasu pilsētas Lietuvā: puslitrs degvīna apmēram par diviem eiro lētāks, lietuvieši alkst pēc cita sortimenta. Šo atšķirību cenu ziņā pamanījuši arī uzņēmēji: Daugavpils nomalē tikai desmit kilometru attālumā atrodas specializēts alkohola veikals, tāds topot arī uz Latvijas–Lietuvas robežas. Savukārt Latvijas pierobežas iedzīvotāji uz Zarasiem braucot lūkot gaļas produktus, kas tur nedaudz lētāki un lielākā izvēlē, nekā var piedāvāt Medumos.
Valsts mazajiem uzņēmējiem pierobežā varētu būt pretimnākošāka
Caur Medumiem iet tranzīta ceļš uz Lietuvu, bet caur Sileni, kas ir Skrudalienas pagasta (ap tūkstoš iedzīvotāju) centrs, – uz Baltkrieviju. Septiņus kilometrus attālā robeža gan slēgta kopš 2023. gada septembra. Caur to līdz tam vidēji diennaktī ieceļoja un izceļoja ap 600 personu, diennaktī iebrauca un izbrauca ap 90 kravas transportlīdzekļu. Uz šosejas satikts vientuļais gājējs Nikolajs, kas iepircies abos Silenes veikalos. Tādā kā nelielā lauku lielveikalā, kas ir SIA “Antaris” tīklā, vīrietis nopircis žāvētu zivi, pankūkas un dzēriena pudeli, bet līdzās esošajā nelielajā veikaliņā – ceptuvē (“Aibes” tīkls) – svaigi ceptu maizi. Veikaliņa īpašnieks Valērijs Hrapāns atzīst, ka ap 30 procentu apgrozījuma robežas slēgšanas dēļ zudis. Viņš ir aktīvs Ukrainas atbalstītājs, kas svētkos vienmēr pie mājas uzvelk Latvijas karogu (Baltkrievijas, Krievijas pierobežā, kur lielākā daļa ir krievvalodīgie, arī Valērijs, tas nemaz nav tik pašsaprotami). Veikalnieks jau 32 gadus, savulaik bijuši vairāki veikali, tagad palikuši divi, arī paliela ceptuve Daugavpilī, bet tā neizturējusi, kā viņš apgalvo, negodīgu konkurenci. Tagad sevi smaidot sauc par īstu Latgales lavočņiku. Nodarbina sešus cilvēkus divos veikalos, pats, ja vajadzīgs, dara visus darbus, tai skaitā palīdz vienīgajai maizes cepējai – esot tāds kā universālais karavīrs, ne biznesmenis. Bizness esot pa nullēm, kādreiz pašam algai nesanākot. Nodokļos mēnesī par sešiem darbiniekiem nomaksājot ap 4500 eiro. Tas pie nelielā apgrozījuma – dienā līdz 1000 eiro – esot daudz. Viņš uzskata, ka valsts šai ziņā mazajiem uzņēmējiem pierobežā varētu būt pretimnākošāka.
Gulbenes novadā vispieprasītākā prece – kartupeļi
Gulbenes novadā katrā no 13 pagastiem ir arī kāds veikaliņš. Deviņi no tiem strādā “LaTS” tīklā, un šajos veikalos neesot jūtamas lielas izmaiņas, stājoties spēkā alkoholisko dzērienu aprites izmaiņām. Laikrakstam “Dzirkstele” “LaTS” valdes priekšsēdētājs Raimonds Okmanis uzsvēris, ka lauku veikali nepastāv tikai tāpēc, ka pārdod daudz alkohola.
“Tirgus kopumā ir mainījies, pircēji mainījuši savus paradumus. Lai cik dīvaini tas arī būtu, bet ārpus pilsētām tieši kartupeļi ir pirmajā vietā pēc to pirkšanas, lai gan laukos arī audzē kartupeļus. Un tas nav tikai šogad, kad kartupeļu raža ir slikta. Tālāk nāk pārējie produkti: piens, olas, augļi un gaļa. Daudz pērk arī alu. Decembrī gan aiz kartupeļiem seko mandarīni,” stāsta R. Okmanis. Viņš uzskata, ka darbošanās kādā tīklā veikaliem dod iespēju kļūt spēcīgākiem: “Katrs veikalnieks atsevišķi dažkārt nepaspēj pacelt galvu pāri ikdienas darbiem. Mēs, apmeklējot veikalus un tiekoties ar veikalniekiem, paceļam viņu apvārsni un palīdzam. Pašreiz tīklā neesošu mazo veikalu liktenis ir drūms, bet, protams, aizveras arī mūsu tīklā esošie veikali.” Viņš ir pārliecināts, ka maziem veikaliņiem ir nākotne – tie vienmēr būs tuvāk mājām, līdz ar to, ja tie būs moderni, gaiši un sakārtoti, pircējam nebūs iemesla sēsties mašīnā un braukt iepirkties citur. Tomēr lielākā problēma esot paaudžu maiņa – daudzos uzņēmumos bērni nevēloties stāties vecāku vietā.
Svarīgs katrs cents
Reģionālais medijs “Alūksnes un Malienas Ziņas” raksta, ka Alūksnes novada 15 pagastu teritorijās ir vismaz pa vienam veikaliņam, izņemot mazo Kalncempju pagastu. SIA “Alta S” ir vietējais uzņēmums, kam ir vairāki tirdzniecības objekti, tostarp lielākā daļa no lauku veikaliņiem Alūksnes novadā. Uzņēmuma Alsviķu veikala “Maks” pārdevēja Mairita Korņeja laikrakstam stāstījusi, ka tirdzniecības vieta ir iecienīta gan vietējo, gan garāmbraucēju vidū, jo atrodas pie ceļa Alūksne–Ape. No Alsviķiem līdz Alūksnei ir deviņi kilometri.
“Pircēju plūsma ir diezgan tradicionāla – vasarās mazāka nekā rudens un ziemas sezonā, kad veikalu regulāri apmeklē Smiltenes tehnikuma Alsviķu struktūrvienības audzēkņi. Vasarās vairāk iegriežas tūristi. Lielākā auditorija ir vietējie pensionāri, kuri nevar aizbraukt uz veikaliem pilsētā. Kaut arī pilsēta tuvu, autobusa biļete izdevumos būs plus viens eiro, un daudziem pensionāriem rocība to neatļauj. Alsviķos ir divi veikali, cilvēkiem ir izvēle, viņi rēķina, kur un ko katrā var nopirkt lētāk. Atsevišķas preces šeit ir pat lētākas nekā lielveikalos. Arī pāris centi ir nozīmīgi,” tā M. Korņeja.
#SIF_MAF2025 #sarežģītālatvija #sarežģītālatvijanovalstslīdznovadam
Publikācija tapusi projektā “Sarežģītā Latvija: no valsts līdz novadam”, kurā “Ziemeļlatvija” sadarbojas ar laikrakstiem “Staburags”, “Dzirkstele”, “Brīvā Daugava”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Latvijas Avīze”.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija” .
