* * *
Ar Ziemsvētkiem nekas nebeidzas,
Ar Vecgada vakaru arī ne –
Pēc drudžainā dienu skrējiena
Uz mirkli apstājas pasaule,
Lai ievilktu elpu un dienu skrējiens
Sāktos atkal no jauna,
Bet to mirkli, ar elpu aizturētu,
Paturi savā plaukstā,
Lai sasildās dvēsele, norimst sirds,
Lai ieraugi sniegpārslu deju
Pat tad, ja tās tālā tālumā.
Ļauj domām izgaismot ceļu,
Pa kuru būs jāiet ne vien rīt, bet tūlīt,
Tiklīdz atsāksies elpošana.
Un dienu skrējiens, uz mirkli piestājis,
Atsāksies atkal no jauna.
To mirkli, ar elpu aizturētu,
To mirkli klusumā baltā
Paturi vēl, turi vēl mazliet
Savā plaukstā!
Uz nākamo tādu nāksies iet
Ilgi, ilgi – veselu gadu.
Ziemsvētku vakars un Jaungada nakts
Lai dod dzīvei jaunu sparu!
Anita Anitīna
ES ADVENTES VAINADZIŅU DARINU
Ar egļu zariem zaļiem
Un pīlādžogām sārtām
Es adventes vainadziņu darinu.
Klāt piesienu baltas domas
Ar eņģelīšiem baltiem,
Lai Ziemassvētku brīnums
Atnāk balts.
Vainadziņu
Ar savu mīlestību apsienu,
Lai pasaulē ieplūst
Mīlestības daudz.
Te zeltainu zvaigžņu virteni
Vainadziņā ieveru,
Lai visu acīs prieks mirdz.
Kad vainadziņš ir gatavs,
Trīs svecītes tajā ielieku
Ar baltām sniegpārsliņām,
Lai gaiši guntiņa deg
Un lai pasaulē būtu miers.
Smaida Maskina
TICĒSIM!
Lai cilvēku acīs
Un dvēselēs prieks ziedētu,
Visi savāksim darba dūrēs
Tikai stipras domas
Un patiesi labus vārdus
Kā zaļā vasarā ziedus,
Kā vēlā rudenī lapas,
Tad Ziemassvētku vakarā
Kā zvaigznes tos metīsim gaisā,
Lai lido pie tiem, kam sāp,
Kas vientuļi un atstāti,
Kas cīnās par savu zemi.
Ticēsim – kopā mums izdosies
Pasauli laimīgāku radīt,
Mazliet gaišāku un drošāku.
Ticēsim!
Līga
* * *
par vienu klātbūtni es vairāk nevaru
es varbūt neatnākšu šajos Ziemassvētkos atkal
ja būs mans draugs kāds noskumis un jāglābj
es nelaimīgam atteikt nespēju
ja kāds ir viens tad tur es eju
par vienu klātbūtni es vairāk nevaru
un apvainoties ir lieks pasākums
lai mielasts dzēriens dāvanas ir jums
tas nebūs tas kas man ir svarīgs
man svētku prieka nepietrūks bez jums
par vienu klātbūtni es vairāk nevaru
es būšu tur kur mani no sirds gaida
man foto nevajag kur visi smaida kādam citam
ja zinu kāds ir noskumis un viens es eju
par vienu klātbūtni es vairāk nevaru
Zane Brūvere-Kvēpa
SIRDS ILGOJAS
Aiz loga šodien pelēks lietus lāso,
Vien prātā pūkas baltas liegi slīd,
Sirds ilgojas un gaida citu krāsu,
To krāsu, kurā gaišu prieku ieraudzīt.
Tik ļoti gribas atkal sajust svētku dvašu,
Un just, cik mierīgi zem kājām zeme dus,
Kad tumsa atkāpsies, viss ienaids dzisīs,
Nāks svētvakars – tik balts un kluss.
Elīna Kubuliņa-Vilne
KAD GAISMA CĪNĀS AR TUMSU
Kad gaisma cīnās ar tumsu,
Kur esmu es?
Tieši pa vidu,
Un tad cīnos,
Pati ar sevi.
Kad gaisma cīnās ar tumsu,
Kur esi Tu?
Uz kuru pusi ej?
Pa labi, vai pa kreisi?
Kad gaisma cīnās ar tumsu,
Es nepadodos.
Krītu, ceļos un eju,
Uz gaismu, pretim Ziemassvētkiem!
Iveta Karole
* * *
gaudas
ēnas
pēdas
biedē un sauc
mēness starp mākoņiem
domas klejo jauc
sapni un iztēli
mirklis pavīd tad zūd
baisi iet laukā
tomēr
gribas tur būt
durvīs skrāpējas
vējš vilcene vilks
vilina ārā
klejot
spīd mēness silts
eju es kļūstu
kā viņš kā viņi kā es
gaudas
ēnas
pēdas
sauc cita pasaule
svētki tai otrā
būdā
un citā
spožas gaismas tālumā mirdz
vilku mēnesī
vilku stundā
vilku takā
pretī nāk vilkatis sirms
gaits linards
