Par iemīļotu svētku tradīciju kļuvusi kopīga pulcēšanas pie svētku galda un maltītes ieturēšana. Nesen veiktā aptaujā noskaidrots, ka pēc viesmīlīgās viesu uzņemšanas 44 % Latvijas iedzīvotāju pēc svētkiem ēdiens paliek pāri. Lai pēc svētkiem pāri palikušais ēdiens neietu zudumā, eksperts dalās ar praktiskiem padomiem, kā un ko gatavot no tā, kas ir palicis pāri.
“Latvijā daudzi uz svētku maltītes rēķina nežēlo ne līdzekļus, ne laiku. Saka jau, ka mīlestība “iet caur vēderu”. Lai gan tā mēdz rasties arī ēdiena pārpalikumi, neuzlūko to kā problēmu, bet gan iespēju maksimāli izmantot to, kas tika gatavots ar lielu rūpību. Izmantojot pārpalikumus, mēs cienām ēdiena pagatavošanai patērēto laiku un līdzekļus, kā arī to, kurš to gatavoja, un iegūstam izejvielas jaunai ēdienreizei. Veicot nelielus sagatavošanās darbus, šī var kļūt par ģimenes tradīciju, kas atvieglo dzīvi mājās,” stāsta IKEA Ēdināšanas nodaļas vadītājs Oļegs Soročins.
Lielākā daļa cilvēku bauda svētku ēdienus arī pēc svinībām
85 % Latvijas iedzīvotāju turpina ēst svētku mielasta labumus vēl vairākas dienas. O. Soročins uzskata, ka tas norāda ne tikai uz praktiskiem apsvērumiem, bet arī emocionālo aspektu, ko rada svētku ēdiens. “Cilvēki vēlas paildzināt svētku sajūtu, un ēdiens ir viens no veidiem, kas to palīdz saglabāt. Rīkojoties virtuvē pārdomāti jau pirms svētku maltītes gatavošanas, pēcsvētku dienas mājās var padarīt vienkāršākas.”
O. Soročins iesaka rūpīgi sagatavoties vēl pirms svētki ir klāt. Piemēram, zinot, ka ēdiens paliks pāri, var atbrīvot vietu ledusskapī, sagatavot tīras kārbas un, plānojot ēdienkarti, apsvērt, kuri ēdieni ilgāk saglabājas svaigi. Kad viesi izklīduši, atlikušo ēdienu jāliek vēsumā un jāpārliek seklos traukos ar cieši piegulošu vāku, lai ēdiens saglabātu svaigumu. Vēl viens praktisks padoms: traukus ar ēdiena pārpalikumiem ledusskapī novietot acu augstumā, jo tā ēdiens tiks notiesāts drīzāk. Tā mēs varam parūpēties, ka nekas neiet zudumā.
Ēdiens kā ceļojoša svētku noskaņa
Pēc aptaujas datiem 15 % Latvijas iedzīvotāju maltītes atlikumus izdala ģimenei, draugiem un kaimiņiem. O. Soročins teic, ka tas ir viens no vienkāršākajiem ilgtspējīga dzīvesveida paradumiem. Viņš iesaka pārtiku sadalīt porcijās un likt tīros, noslēgtos traukos, ko nomarķē, lai iztiktu bez satraukuma un pārpratumiem. Šādam nolūkam ledusskapī speciāli atvēlot nedaudz vietas, var viegli orientēties ledusskapja saturā.
Saldēšana vēl nav cieņā, taču ir gudrs paņēmiens
Lai gan pārtikas saldēšana ir viens no galvenajiem paņēmieniem, kas palīdz mazināt pārtikas atkritumu daudzumu, vien 8 % Latvijas iedzīvotāju piekopj šo metodi. IKEA Ēdināšanas nodaļas vadītājs šo saskata kā labu iespēju ēdiena gatavošanas vienkāršošanai.
“Saldēt pārtiku nozīmē ne tikai ražot mazāk atkritumu, tā var ietaupīt arī laiku un enerģiju aizņemtās dienās. Kad apzināti gatavojam ēdienu, lai to saldētu, mēs izveidojam nelielu rezervi ar gatavām maltītēm, kas noderēs vēlāk. Ne visi svētku ēdieni vienlīdz labi der uzglabāšanai saldētavā, taču vairums iecienīto recepšu tam ir piemērotas. Zupas, sautējumi, gaļa, dārzeņu sacepumi un cepumi parasti diezgan labi saglabā tekstūru un garšu pēc atkausēšanas, bet svaigus salātus, ceptu ēdienu vai tādu, kura sastāvā ir daudz ūdens, labāk apēst vienu vai divu dienu laikā. Nedaudz paplānojot, ēdiena saldēšana var kļūt par dabisku veidu, kā maksimāli izmantot to, ko jau esam pagatavojuši,” skaidro O. Soročins.
Gatavojot ēdienu uzglabāšanai saldētavā, ieteicams to likt nelielos iepakojumos, turēt to guļus un kārtīgi nomarķēt. Tā saldētava būs nevis vienkārši noliktava, bet vieta, kur paņemt vajadzīgo. Turklāt šis ir veids, kā ģimenes svētku rosību virtuvē var izmantot savā labā un ēst kā restorānā vēl nedēļām ilgi.
